LVS ģenerālsekretārs: Šobrīd ir jautājums, vai spēsim noorganizēt prioritāros pasākumus

19/04/2022 15:24
Dmitrijs Miļkevičs

Valsts atbalsts vieglatlētikā Lietuvā un Igaunijā ir apmēram piecreiz lielāks nekā Latvijā, sarunā ar ziņu aģentūru LETA apliecināja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

Jau ziņots, ka LVS nepietiekamā finansējuma dēļ ir apdraudēta Latvijas vieglatlētu dalība lielajās starptautiskajās sacensībās. No Latvijas sporta federāciju padomes (LSFP) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) LVS saņem 120 000 eiro, bet minimālo vajadzību nosegšanai gadā, lai sarīkotu čempionātus un komandas varētu doties uz sacensībām, nepieciešami 250 000 eiro. Marta beigās LVS kongresā, runājot par 2021.gada budžeta izpildi un 2022.gada budžeta plānu, LVS ģenerālsekretārs Latvijas stāvokli salīdzināja ar kaimiņvalstīm – Lietuvi un Igauniju, minot, ka “Latvija uz Baltijas valstu fona pārliecinoši ierindojas pēdējā vietā, ņemot vērā valsts līdzfinansējumu”.

Skaitļi liecina, ka vieglatlētikas federācija Lietuvā 2021.gadā no valsts saņēma 835 tūkstošus eiro, Igaunijā – 704 tūkstošus, bet Latvijā – 129 tūkstošus eiro. Šajā summā Latvijā nav iekļauta Latvijas Olimpiskajā vienībā esošo sportistu apkalpošanai paredzētā summa, no kuras neviens cents nav atvēlēts šīs summas administrēšanai. Triju federāciju paši ieņēmumi ir salīdzināmi un svārstās no 124 000 līdz 197 000 eiro. “Gadu sākām ar 143 tūkstošiem eiro plusā, jo Covid-19 dēļ iepriekšējā gadā tika atceltas dažas sacensības, piemēram Eiropas U18 čempionāts, bet Eiropas U23 meistarsacīkstes tika no Norvēģijas pārceltas uz Tallinu, kas bija finansiāli izdevīgāk. Piedevām saņēmām no valsts arī Covid-19 finansējumu,” plusus kontā gada sākumā raksturo Miļkevičs.

“Tomēr šobrīd ir jautājums, vai spēsim noorganizēt prioritāros pasākumus, un gadu plānojam beigt ar apmēram 115 tūkstošu eiro mīnusu. Ja šo summu saņemsim no valsts, nevarēsim to tērēt ne algām, ne treniņnometnēm, tikai minimālajai programmai – sacensībām,” skaidro LVS ģenerālsekretārs, piebilstot, ka tas šobrīd ir galvenais, nedomājot par treniņnometņu rīkošanu sportistu “otrajam ešelonam/ Esam uzrakstījuši iesniegumu Latvijas Nacionālajai sporta padomei (LNSP), lai tiktu atbalstīta Latvijas vieglatlētu dalība desmit čempionātos dažādās vecuma grupās – Baltijas valstu, Eiropas un pasaules. Tam vajadzētu 115 tūkstošus eiro. Ja šo līdzekļu nebūs, tas ir vienīgais, uz kā varam ieekonomēt, – nesūtīt sportistus pārstāvēt Latviju, jo Latvijas čempionātus nevaram neorganizēt,” prioritātes skaidro Miļkevičs, piebilstot, ka uz šā gada pasaules čempionātu ASV pilsētā Jūdžinā sportistiem ir nodrošināta nokļūšana un dzīvošana, taču uz treneriem un apkalpojošo personālu tas neattiecas.

Viņš atzīst, ka arī šī palīdzība tomēr būtu tikai “bedru lāpīšana”. “Citur varēs piedalīties tikai tie, kuri spēs aizbraukt par saviem līdzekļiem. Mums kā komandai vasarā jāpiedalās piecos Baltijas valstu čempionātos, no kuriem LNSP līdzekļus esam pieprasījuši četriem,” LVS ģenerālsekretārs skaidro, piebilstot, ka trīs sacensības Baltijas valstu mērogā ziemas sezonā jau ir aizvadītas. “Mums starptautiskās sacensībās šogad būtu jānodrošina starti apmēram 500 cilvēkiem, sākot ar Baltijas valstu mēroga mačiem un beidzot ar visaugstākā ranga. No tiem apmēram 330 ir bērni un jaunieši,” saka Miļkevičs, liekot noprast, ka ar pašreizējiem līdzekļiem nevar viņiem palīdzēt.

Arī Covid-19 atvieglojumi valstī no 1.aprīļa nekādā veidā neatvieglo finansiālo situāciju federācijā. “Organizējot sacensības Latvijā, pat ar dalības maksu noteikšanu esam mīnusos,” saka Miļkevičs. Viņš salīdzina, ka Lietuvā un Igaunijā gadā vieglatlētikas federācijas rīko pa divām sacensībām papildus valstu čempionātiem, kamēr Latvijā šādu sacensību ir vairāk – LVS kauss ar sešiem posmiem, “Maxima” kauss ar pieciem posmiem, sacensības jaunsargiem un citi mači. Turklāt Covid-19 vietā šobrīd kā traucēklis naudas plūsmu atjaunošanai ir karš Ukrainā. “Sponsorus aktīvi meklējam. Ar to nodarbojas LVS prezidents Arnis Lagzdiņš, es, LVS Komunikācijas vadītājas pienākumu izpildītāja Rebeka Ozolniece un valdes locekļi – kādi pieci – seši cilvēki. Ar “Maxima” mums kopš 2017.gada ir sadarbība. Katru gadu vienojamies par tās turpināšanu. Arī šogad viņi ir uzrunāti un atbildi solījās sniegt aprīļa laikā,” saka LVS ģenerālsekretārs.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latviju kopā ar Igauniju un Lietuvu nedaudz atbalstīja Pasaules Vieglatlētikas savienība (WA), taču pirms diviem gadiem WA pārskatīja finansējuma sadali. Miļkevičs stāsta, ka, tā kā Baltijas valstis skaitās attīstīto valstu skaitā, finansējums tika anulēts. Savukārt jau senāk notikušās izmiņas Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas likvidēja nodokļu atlaides ziedojumiem sportā, joprojām nav atceltas, bet šo atlaižu vietā valsts alternatīvu “finanšu makšķeri” sporta veidiem nav izsniegusi.

Pieslēgties

Dienas fokusā

Adams Silvers un Paolo Bankero
24/06/2022 07:19

Bankero kļūst par pirmo izvēli NBA draftā, “Knicks” aizmaina Vokeru

Šonakt risinājās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) drafts, kurā ar pirmajiem trīs numuriem bez pārsteigumiem izvēlēti Paolo Bankero, Čets Holmgrens un Džabari Smits. Tāpat notikuši daži maiņas darījumi, bet kuros iesaistītas…

17/12/2014 11:40

„Panthers” uzvar „Capitals” garākajā pēcspēles metienu sērijā NHL vēsturē

Pirms Floridas „Panthers” uzbrucējs Niks Bigstads realizēja izškirošo bullīti, kopumā tika veiktas 20 pēcspēles metienu kārtas. Metienus izpildīja 40 dažādi spēlētāji. Pēcspēles metienu sērija iekļuva NHL vēsturē, kā visu laiku…

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām