MVP Veinbergs, jauno vārtsargu pārliecība un līderu ēna – septiņi novērojumi pēc izlases pārbaudes spēlēm pret Franciju

Gatavošanos 2022. gada pasaules čempionātam Latvijas izlase uzsākusi ar uzvaru un zaudējumu pret Franciju. Harijam Vītoliņam palikusi nedēļa līdz nākamajām pārbaudes spēlēm, lai izdarītu secinājumus un veiktu izmaiņas sastāvā, kas nozīmē, ka kādam no valstsvienības spēlētājiem tie mači bijuši pēdējie šosezon.

Allaž tika uzsvērts, ka pārbaudes spēlēs svarīgs ir nevis rezultāts, bet gan parādītais sniegums. Pirmajos mačos gan parasti piedalās izlases tuvās (un ne tik) rezerves, un tajos pirmajā plānā ir spēlētāju raksturs un spēja ātri pielāgoties treneru prasībām. Kāds jau sākotnēji tiek ņemts ar domu, ka vieta sastāvā viņam netiks piedāvāta, toties dalība izlases nometnē ir labs stimuls, lai turpinātu attīstīties un dažus gadus vēlāk atgrieztos valstsvienībā jau kā reālam kandidātam.

Vērojot abus mačus varēja redzēt, ka līdz optimālajam sniegumam vēl ir tāls ceļš ejams. Tas arī nepārsteidz, jo viena lieta ir treniņi, bet kas pavisam cits – spēles starptautiskajā līmeni, un valstsvienībai tie bija pirmie mači, jo, kā izteicās Artis Ābols “FaceOff” podkāstā, spēles pret U18 izlasi vairāk bija vajadzīgas junioriem, bet izlases hokejistiem tās praktiski neko nedod. Likumsakarība starp pārbaudes maču rezultātiem un izlases sniegumu pasaules čempionātā arī nav lineāra – ir bijuši gadījumi, kad pirms gada svarīgākā turnīra viss tiek zaudēts un pēc tam tiek aizvadīts labs PČ, tikpat kā ir bijis tā, kā pārbaudes spēļu čempioni izgāžas turnīrā. Līdz ar to negribētos darīt lielus secinājumus par to, kas mūs sagaida maija otrajā pusē Tampere, bet gan padalīties ar novērojumiem pēc spēlēm pret Franciju.

• Klāvs Veinbergs turpina strauji palielināt savu vērtību. 2003. gadā dzimušais uzbrucējs iepriekš spēlējis tikai U18 izlasē, pagājušajā sezonā nospēlējot četrus mačus pasaules čempionātā. Šosezon kļuvis par vienu no HK “Rīga” uzbrukuma līderiem, savukārt sezonas otrajā pusē pievienojās “Zemgalei/LLU”. Pāreja no pieaugušo hokeja sanāca veiksmīga – septiņi (4+3) punkti “Optibet” hokeja līgas (OHL) “play-off” turnīrā un čempiontituls. Arī izlasē Veinbergs izskatījās labi, it īpaši otrajā spēlē – pats izmantoja savu izdevību un guva vārtus, kā arī aizsedza vārtsargam redzamību, kad no tālās distances meta Smons. Lieliska debija komandā.

19 gadus vecais centra uzbrucējs Klāvs Veinbergs gūst savus pirmos vārtus Latvijas izlasē 🚨🇱🇻 pic.twitter.com/PJVYjrtXp1

— Ulvis Brože 🇺🇦 (@UlvisBrozhe) April 22, 2022

• Vairākums neiepriecina. Atceramies, kā mocījās izlase Boba Hārtlija pēdējā pasaules čempionātā ar Latvijas komandu. Pekinas olimpiskajās spēlēs vairākums kļuva par izlases vienīgo trumpi – realizēti četri no 11 mēģinājumiem jeb 36,4% – ļoti cienīgs rezultāts. Pret Franciju gan nekas tāds nebija redzams. Arī Sanda Smona rezultatīvs metiens vairākumā uzvarētajā spēlē neizskatījās pēc iepriekš sazīmētās kombinācijas, bet gan pēc izmisuma brīža. Jā, šoreiz iekrita, bet diez vai šis ir labs plāns, kā izmantot skaitlisko pārsvaru.
• Cīņa par vietu aiz Merzļikina. Kā zināms, šosezon Latvijas izlasei pasaules čempionātā palīdzēs Elvis Merzļikins, kurš, visticamāk, vārtus sargās visos mačos. Iespējams, viņu redzēsim arī pēdējās pārbaudes spēlēs pret Kazahstānu 8. un 9. maijā. Tikmēr otrā (un arī trešā) vārtsarga jautājums ir aktuāls, jo Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs izlasei nepalīdzēs. Pret Franciju spēles laiku saņēmuši Gustavs Dāvis Grigals un Ēriks Vītols. Par pēdējo īpašs prieks, jo pēc “Dinamo” pat psiholoģiski noturīgākais vārtsargs varētu zaudēt pārliecību. Ēriks nospēlēja labi, arī pret Grigalu pretenziju nav. Kas zina, varbūt abi šie vārtsargi arī brauks uz Somiju.
• Tehniskais brāķis nav pieļaujams. Kas iekrita acīs abos mačos, ir tehniskais brāķis. Neprecīzas piespēles, nespēja saglabāt ripu vienkāršās situācijās, pabraukšana ripai garām un pārmetieni tad, kad tas īsti nav attaisnots. Jā, tie ir pārbaudes mači, bet precīzās piespēles ir visa pamats. Negribētu kliegt, ka viss ir slikti, bet labāk gan noteikti varēja būt.
• Pretinieku vārtu priekša pagaidām nav mūsu teritorija. Pagaidi, kāds teiks, un kā pretargumentu izmantos Batņas vārtus pirmajā spēlē, un Smona vārtus otrajā mačā. Varu piekrist, bet vien daļēji. Mūsdienu hokejā ripa pie pretinieku vārtu priekšas jānogādā krietni biežāk nekā tas tika darīts abās spēlēs pret Franciju. Otrajā mačā divi vārti tika gūti uz tā sauktā tīrā ledus – kad tev neviens netraucē. Tas, protams, ir lieliski, bet pasaules čempionātā pretestības līmenis būs pavisam cits. Prasās daudz lielāka agresija vārda labā nozīmē, gan pie sava cietokšņa, gan pie pretinieku vārtiem.

Latvijas izlase gūst pirmos vārtus pasaules čempionāta sagatavošanās ciklā. Oskars Batņa pielabo Patrika Ozola metienu no zilās līnijas 🚨🇱🇻 pic.twitter.com/5vh2DHGiM4

— Ulvis Brože 🇺🇦 (@UlvisBrozhe) April 21, 2022

• Līderi vēl nav pamodušies. Lai arī uz Franciju izlase aizbrauca visai eksperimentālā sastāvā, tajā bija daži hokejisti, kuri mūsu uztverē ir tās līderi – Roberts Bukarts, Mārtiņš Dzierkals, Kristaps Sotnieks. Kad apkārt ir daudz jauno, tieši hokejistiem ar lielāku pieredzi ir jābūt tiem, kuri velk komandu uz priekšu. Šoreiz tā nebija – Dzierkals guva vārtus otrajā spēlē, bet pirmajā tika pie piecu minūšu noraidījuma, Bukarts arī nebija tas pamanāmākais hokejists. Gribētos cerēt, ka tam bijuši kādi objektīvi iemesli.
• Pirmo vārtu svarīgums. Laba līmeņa komandu no ne tik labas atšķir tas, ka pirmā uzvar gan tad, kad gūst pirmos vārtus spēlē, gan arī tad, kad tos zaudē. Pārliecība ir visai svarīga lieta, taču ielaistie vārti noteikti nav iemesls, lai zaudētu spēli. It īpaši, ja tas notiek mača piektajā minūtē, kad viss vēl ir priekša. Pret Franciju tendence bija izteikta – kurš iemet pirmais, tas arī uzvar. Nezinu, vai spēles gaitas laušanas iemaņas ir iespējams uztrenēt, bet tās ļoti noderēs mačos pret ASV, Norvēģiju, Somiju, Čehiju, Zviedriju, Austriju un pat Lielbritāniju – mūsu pretiniekiem pasaules čempionātā.