Olimpietis Zēbolds par BMX tiesnešiem: Viņi vienmēr aizmūk no skaidrošanas un neuzņemas atbildību par vērtējumiem

Latviešu BMX braucējs Ernests Zēbolds “VEF podkāstā” dalījās pārdomās par tiesnešiem šajā sporta veidā, BMX problēmām un savu motivācijas avotu.

“Droši vien, subjektivitāte tur ir,” uz jautājumu par tiesnešiem atbild Parīzes olimpisko spēļu dalībnieks. “Jo tāpēc arī ir tie pieci tiesneši, katram var būt atšķirīgs viedoklis. Kādam patīk tas, kādam tas. Es nezinu, kā viņi vērtē, jo mums nevienu reizi to nebija pateikuši. Vairākas reizes braucēji bija dusmīgi. Tā, ka viņi atklājuši, ko viņi vērtē, vai kāds rezultāts bijis tev – nē. Viņi vienmēr aizmūk no tā un neuzņemas atbildību par to, kādu rezultātu viņi ir ielikuši. Droši vien, šie bija pieci labākie tiesneši, kādi pašlaik ir. Tiesnešu vispār nav daudz, ir tie, kas ir un mēs viņus visus aicinām uz visām sacensībām.

Varbūt kāds viņiem nepatīk, kāds cits patīk, jo tas ir stils. Bet tagad mēs visi braucam nereāli labi un vienkārši ir tas kopskats – kā tu uzskaties. Pirmajam ieliek to punktu un tad skatās, vai tu biji labāks par viņu, vai nē. Un liek tos rezultātus pēc tā, nevis tā, ka katru reizi tie 94 punkti ir vienādi.”

“TOP20 pasaules braucējiem ir izveidota sava grupa un mēs gribam uzlabot visu BMX. Jo šajā sportā veidā samazinājusies nauda, skatītāji, atbalstītāji. Kādreiz tu varēji dabūt 100 tūkstošu līgumu, tagad tu knapi vari dabūt desmit tūkstošu līgumu. Vienkārši drastiski samazinājies budžets uz BMX, varbūt kaut kas cits – es nezinu. Kļūšana par olimpisko sporta veidu BMX nekādu grūdienu nav devusi. Fanu ziņā jā – raksta ļoti daudz. Kā jau iepriekš stāstīju – pēc kvalifikācijas un fināla dienas es no 17 līdz 24 biju pie telefona un atbildēju. Ziņas instagramā vienkārši nebeidzās. Tas bija ļoti patīkami, daudzas mammas rakstīja, ka ir patīkami par manu pozitīvismu,” atklāj Zēbolds.

“Pa lielam vienmēr esmu gribējis darīt savu labāko. Man tiešām patika atrasties skeitparkā, atrasties gaisā ir vispār neaprakstami, uztaisīt savu mīļāko triku. Es to tiešām mīlu un uz skeitparku vienmēr braucu ar smaidu sejā. Vienkārši mēģinu taisīt arvien sarežģītākus trikus. Tagad pat nevarētu pateikt, kas ir mans iedvesmas avots, jo pats sev tāds esmu. Pats ceļos, visu daru un vēlos būt pasaules čempions. Zinu, ka to varu, vienkārši jāiegulda milzīgs darbs un jāiemācas grūtie triki. Vienmēr ir bailīgi, pēc olimpiādes kādu nedēļu-divas nebraukāju, un man bail iet. Es sev jautāju – kas tev bail? Tu to dari no desmit gadu vecuma. Bet tiešām pirmo reizi sajūtu bailes. Nezinu, kāpēc tādas domas galvā,” atceras BMX braucējs.