Ozo, “Mūris” un Zemgus – latvieši NHL lielāko zvaigžņu vidū

Nedēļas nogalē ASV pilsētā Sentluisā norisināsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigžņu vikends. Jau tradicionāli, pasākums notiks divas dienas – sākumā skatītājiem piedāvās meistarības konkursus, bet nākamajā dienā – turnīru ar četru divīziju izlasēm.

Jau piekto reizi pēc kārtas Ziemeļamerikas hokeja svētkos nebūs neviena Latvijas pārstāvja. Tā nav bijis vienmēr, jo no 1994. līdz 2015. gadam zvaigžņu spēlē piedalījušies trīs hokejisti no mūsu zemes. Interesanti, ka tie bijuši trīs dažādu ampluā spēlētāji – vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš un uzbrucējs Zemgus Girgensons.

Septiņkārtējais Ozoliņš

Nenoliedzami, Sandis Ozoliņš ir Latvijas hokeja leģenda. Vienīgais spēlētājs no Latvijas, kurš izcīnīja Stenlija kausu (2010. gadā cits aizsargs Oskars Bārtulis spēlēja finālā). Ozo piedalījies septiņās zvaigžņu spēlēs, kas ir vairāk nekā Irbem un Girgensonam kopā. Pirmo reizi aizsargs tika uzaicināts uz šo pasākumu tālajā 1994. gadā, kad šo rindu autors tikai mācījās runāt.

“Pats neuzskatīju, ka būtu to pelnījis. Bija neērti, pat kauns, gandrīz vai gribējās taisnoties, ka [iekļūšana zvaigžņu spēlē] nav mana vaina. Pēkšņi esi kompānija ar Bretu Halu, Veinu Grecki un domā, ko es te vispār daru?” atceras Ozoliņš.

Savā pirmajā zvaigžņu pasākumā tobrīd 21 gadu vecais Sanhosē “Sharks” hokejists iemeta divas ripas un izdarīja vienu piespēli leģendārajā “Madison Square Garden” arēnā, kas neglāba viņa pārstāvēto Rietumu konferences izlasi no zaudējuma – 8:9. Šīs ir vienīgais zvaigžņu mačs, kurā vienlaicīgi spēlēja divi Latvijas hokejisti, jo kopā ar Ozo tur bija arī Artūrs Irbe.

“Tajā mačā piedalījās Pols Kofijs – mans aizsarga elks, kurš guva neiespējami daudz punktu. Un pēkšņi viņš sēž blakus un stāsta man kaut kādu joku. Spēles laikā. Situācija, par kuru pirms tam pat neatļāvos sapņot,” stāsta Ozoliņš.

Nākamais uzaicinājums sekoja 1997. gadā un Kolorado “Avalanche” aizsargs tika iekļauts starta pieciniekā kopā ar Krisu Čeliosu, Polu Kariju, Bretu Halu, Toniju Granato, savukārt vārtus sargāja Patriks Ruā. Trīs spēlētāji no šī sešinieka vēlāk tika iekļauti hokeja slavas zālē Toronto. Šoreiz latvietim trīs piespēles, bet atkal zaudējums – Rietumi piekāpās Austrumiem ar 7:11. Arī otrā spēle bija īpaša Ozo, jo tā norisinājās viņa bijušajā mājvietā Sanhosē.

Nākamajā gadā mainīja formātu. Tagad spēlēja Ziemeļamerika pret pasaules izlasi. Arī šoreiz latvietis izpelnījās vietu starta pieciniekā kopā ar Vjačeslavu Fetisovu, Tīmu Selani, Pēteru Forsbergu un Jaromīru Jagru, savukārt vārtos stājās Dominiks Hašeks. Ozoliņš palika bez punktiem un viņa komanda atkal zaudēja – 7:8.

“Meistarības konkursos čaļi piedalījās bez ķiverēm un pirms iesildīšanās daži pūta matu laku, lai uztaisītu frizūru. Es arī izdomāju, ka iziešu bez ķiveres. Tieši tajā reizē kāds meta ripu un tā no stikla ar rikošetu trāpīja man pa galvu. Kopš tā laika vairs neesmu gājis iesildīties bez ķiveres,” atceras aizsargs.

1999. gadā latviešu hokejists pasākumā nepiedalījās, toties no 2000. līdz 2003. gadam Sandis bija zvaigžņu spēļu dalībnieks četrus gadus pēc kārtas. 21. gadsimta pirmajā mačā beidzot izcīnīta pirmā uzvara – 9:4 ar Ozoliņu starta pieciniekā. Nākamgad atkal zaudējums – 12:14 (latvietis sākumsastāvā, atzīmējās ar vienu piespēli), 2002. gadā uzvara – 8:5 (Ozoliņš jau tradicionāli starp sešiem izredzētiem, viena piespēle), bet savā pēdējā zvaigžņu mačā Floridas “Panthers” pārstāvis Ozoliņš pie punktiem netika, Austrumu konferences izlasei zaudējot rietumiem ar 5:6. Septiņas zvaigžņu spēles joprojām šķiet kaut kas neticams.

Artūrs “Mūris” Irbe

Parasti vārtsargiem zvaigžņu spēles ir īsta elle. Tas ir šovs, kurā dominē uzbrukums, bet aizsargi savus pienākumus gandrīz nepilda. “All star” mačos vārtu vīriem vienkārši jāsamierinās ar savu lomu un jāmēģina izbaudīt pasākumu.

Irbes NHL karjera sākās 1991. gadā un savā trešajā sezonā “Mūris” izpelnījās vienu no karjeras diviem uzaicinājumiem kopā ar pasaules labākajiem hokejistiem izklaidēt publiku. 1994. gada janvārī vārtsargam bija, ar ko apspriest savas emocijas, jo Rietumu konferences izlasē spēlēja arī Ozoliņš. Abu latviešu komanda zaudēja, bet Irbe aizvadīja vislabāko nogriezni no trīs vārtsargiem.

Latvietis mačā iesaistījās otrajā periodā, kad rezultāts bija 4:3 Rietumu labā. Irbe atvairīja 16 no 18 metieniem un pēc divām trešdaļām rezultāts bija 6:5 joprojām par labu Rietumu izlasei. Noslēdzošajā periodā latvieti nomainīja Kertiss Džozefs, kurš ielaida četrus vārtus un perfekcionistam Irbem bija jāsamierinās ar neveiksmi.

Today in #CanesHistory – 1999: Arturs Irbe & Keith Primeau become the first #Canes to play in the @NHL All-Star Game. pic.twitter.com/Wuy9uA8AqV

— Carolina Hurricanes (@Canes) January 24, 2014

Atšķirībā no Ozoliņa, Irbem tā arī nav izdevies tikt pie panākuma, jo arī 1999. gadā tika piedzīvots zaudējums, šoreiz Pasaules izlase atzina Ziemeļamerikas komandas pārākumu ar 6:8. Latviešu vārtsargs cīņā iesaistījās otrajā trešdaļā un tika galā ar 12 metieniem no 15. Pēc 40 nospēlētajām minūtēm rezultāts bija 4:7, atlikušajā laikā “pasaule” vien samazināja deficītu līdz mīnus divi.

Lai ari Irbe turpināja spēlēt NHL līdz pat 2004. gadam, turpmāk līdzjutēji atdevuši savas balsis citiem vārtu vīriem.

Latvijas izvēle Girgensons

Girgensona stāsts ir visinteresantākais. Ja Ozoliņš un Irbe bija NHL zvaigznes, tad Zemgum tā bija vien otrā sezona pasaules spēcīgākajā līgā. Savā debijas gadā uzbrucējs atzīmējās ar astoņiem vārtiem un 14 piespēlēm 70 mačos. Cienīgs rezultāts, tomēr līgā bija vairāki desmiti spēlētāju ar šādu un pat labāku statistiku. Nākamajā gadā nekas neliecināja par to, ka Girgensons varētu kļūt par trešo zvaigžņu spēles hokejistu no Latvijas.

Taču par viņu aktīvi sākuši balsot Latvijas līdzjutēji. Sākumā – joka pēc, tad flešmobs izgāja ārpus kontroles. Balsojums turpinājās, līdz oficiāli tika atklāti rezultāti – Girgensonu atbalstījuši visvairāk un viņš ir uzvarējis. Uzbrucējs saņēma 1 574 896 balsis – par 340 tūkstošiem vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs Patriks Keins. Toreiz īpaši aktīvi bija Čikāgas “Blackhawks” līdzjutēji, jo starta pieciniekā iekļuvuši pieci šīs komandas pārstāvji. Tomēr arī šī kluba atbalstītāji bija bezspēcīgi Latvijas fanu priekšā.

“Situācija ir gan neveikla, gan smieklīga. Manos plānos nebija braukt uz zvaigžņu spēli,” atzina Girgensons. “Mūsu fani vienmēr bijuši traki. Protams, cilvēki Latvijā zina par mani, bet nevarēju iedomāties, cik tālu tas viss aizies,” teica uzbrucējs.

Latvietis piedalījās arī ātruma konkursā, kurā viņš uzvarēja Vladimiru Tarasenko.

Savukārt zvaigžņu spēlē viņa komandā zaudēja ar 12:17, pašam latvietim punktus negūstot.

Nākamajā sezonā līdzjutēji bija gatavi atkārtot triku ar uzbrucēja iebalsošanu, taču Girgensons aicināja fanus to nedarīt, uzsverot, ka “šādas lietas ir jānopelna”.

Visu cieņu faniem, bet lūdzu šogad nebalsot par mani zvaigžņu spēlē! Šādas lietas ir jānopelna!

— Zemgus Girgensons (@zemgus94) December 2, 2015

P.S. Ar 2020. gada zvaigžņu spēles dalībniekiem ir iespējams iepazīties šeit.