Porjē skaidro zaudējumu Mahačevam un pieļauj karjeras noslēgšanu

Amerikāņu jauktās cīņas mākslas speciālists Dastins Porjē (30-9) pēc piedzīvotā zaudējuma pret Islamu Mahačevu (26-1) atskatījās uz cīņu, kā arī atklāja, ka nav pārliecināts par savu nākotni sportā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā naktī “UFC 302” ietvaros Dagestānas cīkstonis Mahačevs jau trešo reizi pēc kārtas nosargāja čempionu titulu vieglajā svarā, pieveicot Porjē. Lai gan pirms cīņas izteikts favorīts bija Mahačevs, kurš arī aizvadīja ļoti veiksmīgu pirmo raundu, Porjē nepadevās un turpinājumā spēja cīņas gaitu izlīdzināt. Galu galā Porjē gan nācās kapitulēt, pēdējā piektajā raundā ar žņaugšanas paņēmienu panākumu izcīnot Mahačevam.

Ja Porjē ir zināms kā viens no UFC labākajiem straikeriem jeb sitienu izpildītājiem un cīkstoņiem stājā, kamēr Mahačevs ir lielisks grepleris, savus panākumus allaž izcīnot ar savām prasmēm parterā. To kā vienu no iemesliem zaudējumam minēja Porjē, kurš Mahačevu salīdzināja ar viņa treneri, UFC leģendu Habibu Nurmagomedovu.

“Godīgi sakot, līdzīgi kā Habibam, viņa kustības ir patiešām dīvainas, ir grūti saprast ritmu, jo viņa paņēmieniem ir dīvains taimings. Gribēju “atvērties” un izdarīt vairāk sitienus, bet, kad saķērāmies, viņš dīvaini no šīm situācijām tika ārā. Viņš parasti noliec galvu, un, lai gan dzirdēju, ka mana komanda teica, lai viņam situ ar celi, man šķita, ka viņš tādēļ mani varētu nolikt uz dēļiem. Viņa kustību un dīvainā ritmā dēļ nevarēju izveidot savas kombinācijas. Viss pārējais notika, kā biju gaidījis,” par cīņu izteicās Porjē.

35 gadus vecais amerikānis jau pirms dueļa pret Mahačevu izteicās, ka viņam šī, iespējams, ir pēdējā iespēja tikt pie UFC čempionu jostas. Piedzīvotā neveiksme Porjē vēl vairāk lika šaubīties par savu nākotni sportā. “Cīnos, lai kļūtu par pasaules čempionu – vai ir kāds cits iemesls, kādēļ to daru?” pauda Porjē. “Vai es cīnos, lai iegūtu adrenalīnu? Jā, no šī sporta esmu atkarīgs, nav šaubu. Vai to daru naudas dēļ? Man un manai ģimenei viss ir labi – nauda ir lieliska, bet mana veselība ir pirmajā vietā.”

“Tāpēc atkal jājautā – par ko es cīnos? Lai atkal kļūtu par čempionu,” turpināja Porjē. “Vai es pie tādas iespējas tikšu, pat ja izcīnīšu vairākas uzvaras pēc kārtas? Es nezinu. Tas ir ļoti augsts kalns, kurā ir grūti uzkāpt un kurā jau esmu uzkāpis vairākas reizes. Man ir 35 gadi, un es dzirdu cilvēkus sakām, ka vēl neesmu vecs. Taču es esmu aizvadījis 50 cīņas, es cīnos jau kopš 17 gadu vecuma. Savu pirmo cīņu “būrī” aizvadīju 18 gadu vecumā, esmu aizvadījis 10 cīņas, kas nav ieskaitītas manā bilancē. Esmu cīnījies ļoti daudz reižu, kādā brīdī tas man var dārgi maksāt. Jā, es tikko cīnījos ar labāko “pound-for-pound” džeku, un cīņas laikā pēc katra pārtraukuma man likās, ka es uzvarēšu un būšu čempions. Tāpēc man vienkārši jāskatās, ka viss turpināsies.”

“Zinu, ka arī mana ģimene vēlas, lai beidzu, bet esmu pārliecināts, ka varu cīnīties ar šiem džekiem. Man tikai jāsaprot, kāpēc to daru. Iepriekšējā cīņā pieveicu vienu no jaunajiem džekiem [Benuā Sendenī], tagad līdzvērtīgi cīnījos ar Islamu. Es joprojām varu cīnīties, bet es nevēlos, lai sports piespiestu mani beigt karjeru. Nevēlos būt viens no tiem čaļiem, kurš nespēj aiziet. Es šo sportu ļoti respektēju, tāpēc redzēsim. Nezinu, kas notiks, bet šī varēja būt mana pēdējā cīņa,” norādīja Porjē.

Mahačevs turpina dominanci un trešo reizi pēc kārtas nosargā čempiona jostu