Porziņģis sajūsmā par sadarbību ar Koliju-Steinu: Ja abi reizē būsim laukumā, pretiniekiem būs grūti

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Dalasas “Mavericks” viens no līderiem Kristaps Porziņģis ir sajūsmā par sadarbību ar “Mavs” centru Villiju Koliju-Steinu, kā arī viņš priecājas, ka beidzot atgriezies laukumā pēc ceļgala savainojuma izārstēšanas.

Porziņģis aizvadītajā naktī ar 16 punktiem, četrām atlēkušajām bumbām un diviem blokiem kaldināja “Mavs” uzvaru ar 104:93 pret Šarlotas “Hornets”, šosezon laukumā dodoties pirmoreiz. Latvietis atzina, ka viņam bija prieks spēlēt ar Koliju-Steinu, kurš šajā spēlē iekrāja 14 atlēkušās bumbas un uzlika trīs blokus.

“Beidzot esmu atgriezies! Līdz šim esmu daudz strādājis un tādēļ ir ļoti patīkami atkal doties laukumā, kā arī priecājos par uzvaru,” pēcspēles preses konferencē sacīja Porziņģis. “Mums sastāvā trūkst dažu puišu, bet man prieks par Villiju [Koliju-Steinu], kurš spēlēja lieliski un viņš mums ir svarīgs spēlētājs aizsardzībā, kurš labi krāj atlēkušās bumbas. Viņš var paveikt daudz darba uzbrukumā, tādēļ domāju, ka tad, ja mēs abi esam laukumā, pretiniekiem varētu būt grūti, jo Villijs strādā arī pie tālmetieniem. Mēs abi varam reizē būt laukumā un sagādāt pretiniekiem problēmas.”

“Man šajā spēlē nepalīdzēja ierobežotais spēles laiks,” ar smaidu sejā atzina Porziņģis, kurš bija visai labā noskaņojumā. “Sev atvēlētajā laikā centos izdarīt tik daudz, cik vien spēju, taču dažkārt, kad centies būt pārāk agresīvs, tu nepieņem labākos lēmumus. Taču viss kārtībā, jo tā ir daļa no procesa. Vissvarīgākais ir tas, ka nospēlēju pirmo spēli un arī uzvarējām. Galvenais uzņemt ritmu, lai kļūtu vieglāk un lai mums rastos labāka savstarpējā ķīmija.”

Porziņģis kārtējo reizi atgādināja, ka viņam nav svarīgi, kurā pozīcijā spēlēt. “Tam īsti nav nozīmes. Manuprāt, visbīstamākais esmu tad, kad kopā ar aizsargu veidoju “pick and roll” un “pick and pop” situācijas – no šīm vienkāršajām izspēlēm var izveidot labus momentus. Manuprāt, lai mēs būtu vēl bīstamāki, man vairāk jāpiedalās šādās izspēlēs. Protams, laba sajūta, ka komandai mani vajag. Es izbaudu uzvaras.”

“Pēc šīs traumas gūšanas daudz vairāk trenējos uz basketbola laukuma nekā pēc krustenisko saišu plīsuma,” atzina Porziņģis. “Toreiz es biju zaudējis ritmu un biju ierūsējis. Nevarēju pieļaut, lai tas notiek arī šoreiz, tādēļ zināju, ka jāstrādā vairāk ar bumbu. Šodien jutos labāk nekā pirmajā spēlē pēc krustenisko saišu savainojuma, bet tagad man vienkārši ir nepieciešamas minūtes laukumā.”