Prūsis par iepriekšējo bobslejistu paaudzi: Viņi taisīja sūdus, bet biju gatavs viņus aizstāvēt jebkurā brīdī
Bijušais Latvijas bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis sarunā “VEF podkāstā” atskatījies un salīdzinājis bobslejistus iepriekš un tagad.
Aizvadītajā sezonā Latvijas bobsleja izlase, karjeru noslēdzot Emīlam Cipulim, aizvadījusi vienu no grūtākajām sezonām. Tāpat divnieku un četrinieku ekipāžu neiekļūšana pasaules čempionātā pirmajā desmitniekā likusi LBSF aktualizēt jautājumu par komandas uzbūvi pirms 2026.gada olimpiskajām spēlēm. Pirmdien aizvadītajā LBSF Biedru sapulcē Latvijas izlases treneris Prūsis aizvadīto sezonu nodēvējis par sliktāko 19 gadu laikā. Šī sezona pašam trenerim likusi izvērtēt, vai nepieciešamas kardinālākas izmaiņas valstsvienības struktūrā.
“Ir bijuši visādi gadījumi, bet tādi treniņi [kā iepriekš] jau sen vairs nenotiek. Tā ir arī mana pārliecība, ka tur zināmā veidā raksturs un rezultāts slēpjas… Ko es gribu teikt? Mums tagad notiek pareizāki, gudrāki, modernāki treniņi. Nezinu, vai tur jālieto pēdiņas. Līdz ar to tie džekiņi arī ir savādāki, jo es nemaz nevaru vairs strādāt ar tādām metodēm, kā kādreiz. To, ko iepriekšējie džeki ir izgājuši cauri un rezultātus sasnieguši… Šobrīd mani iespējams kaut kādā bāriņtiesā iesūdzētu, ja viens otrs pasūdzētos. Tas jau vairs nav iespējams,” iepriekšējās treniņu metodes un šī brīža salīdzināja Prūsis.
Tāpat Prūsim tika vaicāts, kāda būtu viņa sapņu komanda bobslejā. “Noteikti starp viņiem nebūtu pēdējo piecu gadu sportisti, tas ir skaidrs. Iepriekš bija veči, kurus es cienīju. Mums bija maza komanda, nebija lielas algas, gudri treneri, bet mums bija ideja un mērķis, mums interesēja rezultāts. Džeki man taisīja sūdus, es viņus sodīju un jau tā tās mazās algas vēl apgrieza. Bet nevaru nevienu sliktu vārdu pateikt. Piemēram, esmu iepriekš saplānojis treniņu un sestdien beidzās nometne, ko tas nozīmē? Piektdien “jākož”, normāla štelle. Man bija ieplānots cits treniņš sestdienas rītā, bet redzu, ka nāk… Cits nav bijis uz viesnīcu, cits pa taisno pārģērbies, cits pāris stundas varbūt pagulējis. Es tajā brīdī bišķiņ “uzsprāgstu”, bet mierīgi nomainu treniņa programmu un ielieku riktīgi riebīgu, pretīgu un grūtu treniņu. Bet ko es varu pateikt – neviens neņaudēja, neviens nepukstēja, kā tagad. Notrenējāmies, paspiedām viens otram rokas un visi aizbrauca. Par to es viņus cienu! Viņi taisīja sūdus, bet biju gatavs viņus aizstāvēt jebkurā brīdī. Ar viņiem tiešām varēja iet ierakumos.”
“Šobrīd ar sportistu nevaru pasēdēt pie alus kausa vai pie niknāka kausa. Tajā laikā mēs pēc tam pasēdējām, paņirdzām par to. Tas bija cits kalums tiem,” atcerējās Prūsis. “Tagad uz atlasēm nāk skaitliski šausmīgi maz un diemžēl pārsvarā neatbilstoši bobsleja līmenim. Ir tā, ka jau cik gadus mēs ņemam tādus un mēģinām trenēties, uz kuriem mēs agrāk nemaz neskatījāmies.”
Lielās pārmaiņas – Prūsis pametīs bobsleja izlases galvenā trenera amatu
