“Rockets” ievieš revolūciju un mēģina mainīt basketbolu

Tuvojoties Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) maiņu perioda beigām, 5. februārī iespaidīgā darījumā iesaistījās četras komandas vienlaicīgi – Hjūstonas “Rockets”, Atlantas “Hawks”, Minesotas “Timberwolves” un Denveras “Nuggets”.

Skaļākie vārdi šajā darījumā bija Klints Kapela, kurš bija viens no vadošajiem “Rockets” spēlētājiem, un aizsardzības speciālists Roberts Kovingtons, kurš iepriekš spēlēja “Timberwolves” vienībā.

Šī bija lielākā spēlētāju maiņa, ņemot vērā to, cik basketbolisti tika aizmainīti, kopš 2000. gada, vēstīja ESPN reportieri.

The Atlanta/Denver/Houston/Minnesota trade — 12 players — is the biggest NBA deal since the Knicks moved Patrick Ewing to Seattle in 2000, according to ESPN's @BobbyMarks42.

— Adrian Wojnarowski (@wojespn) February 5, 2020

1. Kovingtons (Minesota) un Džordans Bels (Minesota) tika nosūtīti uz “Rockets”.
2. Kapela (Hjūstona) un Nenē (Hjūstona) devās uz “Hawks”.
3. Maliks Bīzlijs (Denvera), Huans Ernangomess (Denvera), Evans Tērners (Atlanta) un Džereds Vanderbilts (Denvera) pievienojās “Timberwolves”.
4. Džeralds Grīns (Hjūstona), Noā Vonlē (Minesota), Šabazs Napiers (Minesota) un Keita Beitss-Diops (Minesota) kļuva par “Nuggets” basketbolistiem.

Šāda kopumā izskatījās grandiozais maiņas darījums, kurš mainīja ne tikai komandu sastāvus, bet ļāva “Rockets” sākt veidot revolucionāru taktiku un spēlēt līdz šim neredzētu basketbolu.

Hārdena ietekme

Pirms Džeimss Hārdens ķluva par daudzu cilvēku vērtējumā šobrīd labāko viens pret viens spēlētāju un punktu guvēju visā līgā, viņš savus uzbrukumus tradicionāli veidoja ar “pick-and-roll” situācijām, kurās viņš darbojās ar bumbu, palīgos ņemot garo spēlētāju. “Rockets” uzbrukums tad bija ļoti vienkāršs – lieciet garajam spēlētajam pielikt aizsegu Hārdenam, aplieciet apkārt basketbolistus ar labiem metieniem un vērojiet kā viņš nokārto uzbrukumus.

Vairums NBA apskatnieku šķita, ka 2016. gadā, galvenā trenera amatā ieceļot Maiku D’Antoni, “Rockets” vēlas turpināt un uzlabot šādu uzbrukumu sistēmu. Tieši šis treneris bija pamatlicējs mūsdienīgajai “pick-and-roll” spēlei, pirms tam to attīstot Fīniksas “Suns” komandā.

Tomēr šis stāsts neturpinājās, kā gaidīts. Līdz šai sezonai viņu basketbolisti, kuri garā un īsā spēlētāja sadarbībās darbojās ar bumbu, bija pabeiguši vismazāk izspēļu.

Šādai statistikai bija vairāki loģiski pamatojumi. Krisa Pola 2018 – 2019. gada sezonas traumas piespieda Hārdenu daudz vairāk spēlēt viens pret vienu, un viņš tajā bija tik labs, ka “Rockets” neredzēja iemeslu viņu ierobežot noteiktā taktikā. Šajā sezonā Polu aizstāja Rasels Vestbruks. Jo mazāk stabilu metēju ir laukumā, jo vairāk uzbrukumu var veltīt soda laukuma aizpildīšanai, taču tā var atņemt iespējas finišēt uzbrukumu spēlētājam, kurš ir ar bumbu. Kapela nebija labs finišētājs pēc “pick-and-roll” izspēlēm. Jau tad “Rockets” saprata, ka būs jameklē risinājums, lai šo situāciju uzlabotu.

Pretinieku komandas sāka tik ļoti baidīties no Hārdena, ka tās sāka izmantot “double team” pret viņu brīdī, kad viņš šķērsoja laukuma vidusdaļu. Uzskatot, ka Vestbruks nav labs metienu izpildītājs no distances, visbiežāk tieši viņa sedzējs nāca palīgā segt Hārdenu. Tādējādi divi no pieciem Hjūstonas pretinieku aizsargiem bija ārpus spēles. Pat ar centru laukumā, Vestbruks varēja uzbrukt grozam, nebaidoties saņemt lielu pretestību groza apakšā. Šādos gadījumos viņš nespēlēja “pick-and-roll”, jo viņam tas nebija nepieciešams. Hārdens viņam iedeva bumbu un viņš tūlīt devās uz grozu.

Vestbruka atdzimšana

Vestbruks nospēlēja savas labākās spēles sezonā. Viņa statistikas rādītāji palielinājās no 21,6 punktiem pirmajos 12 mačos līdz 26,1 nākamajos 20. Viņa metienu procents lēnām pieauga. Hjūstonas treneri pamanīja, ko var izdarīt Vestbruks, ja ir daudz brīvas vietas uzbrukumā un soda laukumā un kad pienāca darījumu veikšanas termiņš, komanda izdarīja izšķirošu soli – pilnībā noņemot centra spēlētāju no komandas, lai palīdzētu radīt vairāk vietas ārējiem spēlētājiem. Vajadzēja pieņemt lēmumu pilnībā atteikties no divu spēlētāju sadarbībām, “Rockets” vairs nevajadzēja garo spēlētāju, kurš pieliktu aizsegus mazajiem basketbolistiem.

Aizstājot Kapelu ar Kovingtonu, “Rockets” tagad bija ne tikai divi izcili bumbas pārvaldītāji, kuri var izveidot plašumu uzbrukumā pēc “pick-and-roll”, bet arī vairāki spēlētāji ar labu metienu, kas spētu sodīt pretniekus par pārāk lielu palīdzēšanu citiem aizsardzībā. Kļūstot par pirmo komandu NBA vēsturē, kura pilnībā atsakās no centriem, bija jāsāk domāt risinājumi, kā spēlēt “pick-and-roll” sadarbības. Sākumā atbilde bija vienkārša – centra pozīcijas basketbolista vietā aizsegu spēlētājam ar bumbu lika uzbrucēji, visbiežāk tas bija Džefs Grīns. NBA aprindās tiek uzskatīts uzskats, ka “Rockets” ģenerālmenedžeris Derils Morijs, nevis galvenais treneris D’Antoni ir galvenais iniciators šai “bez-centru” idejai.

Salīdzinoši, Hārdenam ar Grīnu sadarbības bija citādākas nekā iepriekš tās bija ar Kapelu. Ja Šveices centram visbiežāk Hārdens piespēlēja augstu virs stīpas, tad spēlējot “pick-and-roll” ar Grīnu viņš asistēja ar zemām piespēlēm un tālāk no groza, paļaujoties uz uzbrucēja meistarību un spēju gūt punktus tuvu grozam.

Leģendārais NBA apskatnieks Bils Simonss uz šo “Rockets” pieeju raugās ar lielu nepatiku.

“Apsveicu “Rockets” – es nedomāju, ka varētu vēl vairāk ienīst Hjūstonu, bet viņiem tas izdevās. Uzbrukumā četri džeki apkārt skatās uz piekto, kurš driblē 20 sekundes. Aizsardzībā mēs atteiksimies no pielāgošanās un metienu bloķēšanas,” savos “Twitter” ierakstos nepatiku pauž Simonss, kurš gan vēlāk savos podkāstos atzinis, ka respektē Hjūstonu, jo viņiem šis spēles stils ir nesis daudz vairāk uzvaras nekā zaudējumus.

“On offense, we’ll have 4 guys standing around watching the 5th guy dribble for 20 seconds. On defense, we’ll give up all semblance of rebounding and shot blocking. We’ve got this.”

— Bill Simmons (@BillSimmons) February 7, 2020

Hjūstonas ĢM savukārt optimistiski skatās uz izvēlēto taktiku: “Mēs raugāmies uz iespējām iegūt čempiontitulu. Mums ir laba komanda, bet mums vajag būt izciliem. Mūsuprāt, šī taktika dos mums iespēju kļūt labākiem.”

“Mums ir sajūta, ka šis ir pareizais ceļš. Mūsu darbs ir iegūt labākos basketbolistus, lai uzvarētu čempionātā. Nepieciešamas vismaz divas superzvaigznes un mums tās ir, kā arī ir jāatrod cilvēki, kas iederētos viņiem apkārt. Ja mēs varam uzvarēt ar šiem diviem puišiem, tad tas ir labākais spēles veids,” uzskata Morijs.

Grīns ir rezervists, diviem starta piecinieka spēlētājiem arī ir jābūt gataviem pildīt centra pienākumus. Pirmais, kam to nākas darīt, protams, ir Kovingtons, kurš galvenokārt aizsegus liek, lai iegūtu sev metiena pozīciju. Līdzko Hārdenu sāk segt divi pretinieki, Kovingtons aiz tālmetienu līnijas saņem piespēli uz brīvu metienu, ja Hārdens to neizvēlas izpildīt pats.

Vēl viena iespēja, ko “Rockets” izmanto “pick-and-roll” spēlē ir iesaistot Danuelu Hausu, kuram bumba tiek iespēlēta soda laukumā, kurš to tālāk novirza, kādam no brīvajiem partneriem. Šādu izspēli bieži spēlē Goldensteitas “Warriors”, kurai Hausa vietā darbojās Dreimonds Grīns.

Hjūstona bieži izvēlas arī uzbrukuma veidu, kad aizsega licējs paliek uz vietas, tā nodrošinot aizsargu maiņu, Hārdenam nonākot pret citu sedzēju. Viņa caurgājiena laikā komandai cenšas palīdzēt aizsargs soda laukumā, bet tajā pašā mirklī spēlētājs no stūra veic izrāvienu uz grozu, kur Hārdens viņu atrod ar piespēli virs stīpas līmeņa.

Arī ātrās pārejas spēlē “Rockets” izmanto divu spēlētāju sadarbības, turklāt bieži bloku pieliek tieši Hārdens, atbrīvojot ceļu ātrajam Vestbrukam, kurš ir ļoti grūti apturams, kad viņam tiek dots brīvs laukums, lai ieskrietos.

Līgas komandām pašlaik nav vienota pieeja, kā varētu visveiksmīgāk spēlēt un ierobežot šādu “Rockets” spēli, bet jau tagad ir skaidrs, ka, ja šāds Hjūstonas kluba gājiens būs veiksmīgs, tad NBA basketbols varētu mainīties un visi varētu apsvērt domu mainīt spēles stilu. Līdzīgi, kā tas bija “Warriors” dominances sākumā, kad uzbrukumus tika veidots ar pieciem kustīgiem basketbolistiem.