UEFA prezidents: Daži klubi domā, ka Zeme ir plakana, bet Superlīga joprojām eksistē

Eiropas futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Aleksandrs Čeferins atklājis, ka klubi, kuri plānoja piedalīties futbola Superlīgā, varētu saskarties ar sankcijām no UEFA, funkcionāru citē “Daily Mail”.

Iepriekš vēstīts, ka vairāki Eiropas futbola grandi izteica gatavību pievienoties jaunam projektam – futbola Superlīgai, kurā bagātākie klubi no Eiropas valstīm plānoja aizvadīt atsevišķu turnīru. Jauno līgu atbalstīja seši premjerlīgas klubi, bet arī tādas komandas kā “Barcelona”, Madrides “Real”, Madrides “Atletico”, Milānas “Inter”, “Milan” un Turīnas “Juventus”. Vēlāk lielākā daļa no šīm 12 vienībām izstājās no projekta un atzina, ka tā bija kļūda. Taču Madrides “Real” prezidents Florentino Peress turpina apgalvot, ka tikai Superlīga var glābt Eiropas futbolu, kā argumentu norādot intereses samazināšanos jauniešu vidū par šo sporta veidu. UEFA prezidents Čeferins atbalstīja klubu atteikšanos no dalības Superlīgā, tomēr deva mājienu, ka organizācijas varētu saskarties ar sankcijām.

“Katram jāatbild par savām darbībām. Mēs nevaram izlikties it kā nekas nav noticis. Nevar izdarīt kaut ko tādu un pēc tam teikt, ka tevi soda, jo ienīst. Viņi paši izveidoja sev problēmas un tuvākajās dienās mēs izlemsim, ko ar viņiem darīt. Bet ir izteikta atšķirība starp premjerlīgas vienībām un pārējām komandām. Anglijas klubi Superlīgu pameta pirmie, atzina kļūdu. Jābūt vīrišķībai, lai teiktu, ka tev nebija taisnība.

Manā uztverē ir trīs grupas – Anglijas sešinieks, kurš izstājās uzreiz, tad vēl trīs vienības [“Milan”, “Inter” un “Atletico”, sportazinas.com], bet nākamie trīs ir tie, kuri domā, ka Zeme ir plakana, bet Superlīga joprojām eksistē. Visiem būs jāatbild, bet pagaidām nevaru pateikt, kā tas notiks,” teica Čeferins.

Superlīgas projekts tika plānots kā atbilde jaunajam Čempionu līgas formātam, kuru plānots izziņot tuvākajā laikā. Tā sākums plānots 2024. gadā, kura ietvaros Čempionu līga kļūtu par 36 komandu līgu. Šobrīd ČL finālturnīrā 32 komandas tiek sadalītas astoņās grupās un 16 labākās pēc tam iekļūst “play-off”, kur noskaidro turnīra uzvarētāju. Jaunais formāts katrai komandai paredzētu par četrām spēlēm vairāk, kas palielinātu ierasto 125 spēļu kalendāru līdz 225 mačiem.

Jaunais ČL formāts ar tā saukto “Šveices sistēmas” izspēli paredzētu labāko astoņu komandu automātisku iekļūšanu 16 vienību “play-off”, bet devītās līdz 24. vietas ieguvējas papildus mačos noskaidrotu atlikušos astoņus klubus, kas turpinātu cīņu izslēgšanas spēlēs. Ņemot vērā, ka jaunais formāts paredz vairāk ČL spēļu, tādējādi tiktu apgrūtināta dažādu valstu kausa izcīņu, kā piemēram, Anglijas Līgas kausa, kalendāru sastādīšana.

Lai piedalītos Superlīgas turnīrā, komandām būtu jāiemaksā 310 miljonu mārciņu dalības maksa, iepriekš vēstīja medijs “The Times”. Savukārt portāls “BT” raksta, ka Superlīgas izveide būtu “nāve” Čempionu līgai, tādēļ ir saprotama pašreizējā UEFA nostāja un draudi, kas vērsti klubu un spēlētāju virzienā.

Superlīgas ideju iepriekš aizstāvējis “Juventus” prezidents un Eiropas klubu asociācijas (ECA) vadītājs Andrea Anjelli. Tādi Eiropas futbola grandi kā Parīzes “Saint-Germain” un Minhenes “Bayern” nav atbalstījuši Superlīgas projektu. “Vēlamies turēties pie UEFA tradīcijām,” iepriekš paziņoja PSG, kas tostarp ir pārliecināti, ka Eiropas spēcīgākajā turnīrā iespēja būtu jādod jebkurai komandai, nevis tikai bagātākajiem Eiropas klubiem.

Superlīgas ietvaros turnīrā būtu paredzēta vieta 20 klubiem. 15 komandas tajā būtu regulāras un nemainīgas dalībnieces, bet vēl piecas sezonu no sezonas vietu izcīnītu ar kvalifikācijas turnīra palīdzību. 20 vienības tiktu sadalītas divās grupās, bet četras labākās no katras pēc tam izspēlētu izslēgšanas spēļu fāzi, lai noskaidrotu čempionu. Superlīgas ideja ir veidota kā Čempionu līgas alternatīva, taču šāds turnīrs būtu paredzēts bagātākajiem Eiropas klubiem, limitējot “uz papīra” vājāku komandu iespējas cīnīties par it kā prestižu klubu trofeju. Klubiem paralēli būtu zaļā gaisma spēlēt vietējos čempionātos, taču UEFA, Spānijas, Anglijas un Itālijas futbola saimniecības plāno diskvalificēt visus Superlīgas dalībniekus no vietējiem valstu čempionātiem un kausa izcīņām.