Varonis Gudis, meistars Ločmelis, vecās problēmas – septiņi novērojumi pēc spēles pret Slovākiju
Latvijas hokeja izlase vakar pasaules čempionāta spēlē līdzjutējiem uzdāvināja pilnu emociju gammu – no milzīgā prieka līdz bezcerībai un atpakaļ. Uzvara pēcspēles metienu sērijā pār Slovākiju ļāvusi komandai sava likteņa noskaidrošanu atlikt uz čempionāta pēdējo dienu, kurā pamatlaikā būs jāuzvar amerikāņi un jācer, ka slovāki netiks pie punktiem pret Zviedriju.
Izturēts spiediens. Laikam nevienu vairs nepārsteidz tas, ka arī Slovākija spēli pret Latviju sāka ar jaudīgu spiedienu – šajā čempionātā katrā mačā esam piedzīvojuši to, ka mūsējie pirmo periodu aizvada ne pārāk labi. Arī šoreiz ilgstošais spiediens slovāku izpildījumā, bet ar vienu lielu atšķirību – tas tika izturēts, bet kad rokās nāca iespēja, tā nekavējoties tika izmantota. Pirmo reizi uzvarēta pirmā trešdaļa šajā turnīrā.
Otro reizi atklājām rezultātu. Mačs pret Slovākiju bija īpašs, jo tikai otro reizi turnīrā pirmos vārtus spēlē guva Latvijas hokejisti, nevis pretinieki. Zīmīgi, ka otro reizi tas noticis, kad vārtus sargājis Gudļevskis. Pārliecībai tas noteikti nāca par labu, jo mūsējie jūtās diezgan komfortabli ar vienu vārtu pārsvaru, pat tad, kad pretinieki uzbruka no visām pozīcijām. Tādējādi sanāca ieekonomēt raksturu, kas tiek patērēts, lai atspēlētos, un komanda to varēja izmantot mača beigās, kad tas visvairāk bija vajadzīgs.
Ločmelis. Kurš to būtu domājis, bet uzvaru Latvijai atnesis Dans Ločmelis, kurš realizēja abus mēģinājumus pēcspēles metienu sērijā. Enerģisks un aktīvs uzbrucējs bija pamanāms arī iepriekšējos mačos, tomēr viņam nebija izdevies tikt pie punktiem. Ne katram izturēs nervi, tik atbildīgā spēlē izpildot divus bullīšos. Tomēr Ločmelis pierādīja, ka uz viņu var paļauties arī atbildīgākajos brīžos.
Gudijs ir varonis. Te pat ir grūti kaut ko piebilst, jo Latvijas izlase demonstrēja, kā tā var spēlēt, ir pārliecība par vīru vārtos. Kristers bija ļoti koncentrēts un aizvadīja lielisku maču, vien pirmajā periodā atvairot 20 metienus. Ripu ķērājs maču pabeidza ar savainojumu, kas viņam netraucēja atvairīt arī pretinieku pēcspēles metienus un atnest komandai tik nepieciešamu uzvaru.
Freiberga potenciāls. Aizsargu vārtu guvumi hokejā nav nekas neparasts, bet tas, kā Freibergs vakar iemeta ripu Hlavaja vārtos, gan ir kaut kas īpašs – proti, Ralfs to izdarīja, pieliekot nūju vārtu priekšā, tajā brīdī esot uzbrucēja pozīcijā. Šī nav pirmā reize, ka šis aizsargs nonāk tik tuvu pie pretinieku vārtiem, atceramies, ka arī pret Zviedriju vieni no vārtiem tika gūti, aizsargam (Mamčicam) produktīvi nospēlējot vārtu priekšā. Iespējams, šis paņēmiens jāizmanto biežāk, lai pārsteigtu pretinieku.
Problēmas nekur nav pazudušas. Šai uzvarai nevajadzētu nozīmēt, ka tagad Latvijas komandai viss ir kārtībā un nu jau kazahiem desmit ripas iemetušie amerikāņi tagad ir ar vienu roku ņemami. Latvijai joprojām ir lielas problēmas ar disciplīnu, trīs noraidījumi pirmajā periodā, no tiem viens – par skaitliskā sastāva pārkāpumu, kas Vītoliņa komandai nav pirmā reize šajā turnīrā. Amerikāņiem ir trešais labākais vairākums turnīrā, līdz ar ko ar mazākumiem nevajadzētu aizrauties.
Nomest spēles tempu. Pret Slovākiju Latvija lieliski parādīja, ka, spēlējot pret šādu pretinieku, ir svarīgi nomest tempu, proti, padarīt spēli par lēnāku, tādējādi kaitinot slovākus. Pret amerikāņiem tas būs grūtāk paveicams, tāpēc, protams, jācenšas, bet arī jāizdomā kaut kas vēl. Pret Slovākiju tas nostrādāja, jo varēja redzēt, ka pretinieki vienā brīdī sāk nervozēt tādēļ, ka viņiem nesanāk veidot ātrus uzbrukumus. Nervozitāte šajos mačos nav vajadzīga, un tieši tas kļuva par vienu no pamatiem Latvijas uzvarai – spēja izsist pretinieku no līdzsvara, to izdarot noteikumu robežās.
Vītoliņš: Šodien komanda parādīja, ka mums ir raksturs – cīnījās no pirmās līdz pēdējai minūtei
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
