Vārtsargs Ošs: Vēlos kādu dienu uzvilkt Latvijas izlases kreklu

Dāvis Ošs, sportazinas.com
Foto: Metta/LU

Par futbola kluba “Metta/Latvijas Universitāte” aizvadītās sezonas gada labāko futbolistu atzītais vārtsargs Dāvis Ošs kādu dienu vēlētos pārstāvēt arī Latvijas izlasi. Ošs aizvadītajā sezonā piedalījies visās 33 Virslģas spēlēs, bet kopumā “Metta”/LU rindās limbažniekam 82 spēles.

Publiskā balsojumā Gada futbolists tika noteikts starp sešiem kandidātiem – Dāvi Ošu, komandas kapteini Kirilu Ševeļovu, Vladislavu Fjodorovu, Ņikitu Ivanovu, kā arī leģionāriem Kabelo Seribu un Tamirlanu Džamalutdinovu.

Kā un kur sākās Tavas futbola gaitas?

Futbols sākās manā dzimtajā pilsētā Limbažos, 6 gadu vecumā. Brālis jau tobrīd trenējās futbolā, un tad tā loģiski arī es pavilkos līdzi un arī sāku trenēties pie pirmā trenera Valda Matīsa. Gribu viņam pateikt lielu paldies, kurš ir, teiksim tā, futbola pamatlicējs Limbažos, vienmēr cīnījies par futbola interesēm un paldies viņam par to! Soli pa solim nokļuvu arī Rīgā.

Arī brālis Mārcis ir futbolists [pārstāv Šveices augstākās līgas klubu Neuchâtel Xamax – aut.], noteikti liels nopelns sporta ievirzē ir ģimenei?

Vecāki paši ar sportu nav nodarbojušies, bet vienmēr ir atbalstījuši un iedrošinājuši mūs, kas palīdzējis cīnīties, doties uz priekšu, un tā ar brāli esam nokļuvuši katrs savā vietā.

Par brāli paturpinot – vai sanācis spēlēt arī kopā, pagalmā vai vienā komandā?

Tikai treniņos un pagalmā. Pagalmā līdz tumsai spēlējām, kad vecāki jau trieca uz mājām. Tikai tad beidzām un devāmies mājās.

Starpsezona, brīvās dienas, kā izdevās pavadīt, varbūt izdevās aizbraukt ārpus robežām?

Brīvo laiku aizvadīju lietderīgi, biju pie brāļa aizbraucis ciemos uz Šveici, apskatīties kāds futbola līmenis, apjaust, kas notiek citās valstīs, kā arī atpūtos un pie reizes apmeklēju futbola spēli.

Vārtsargs ir specifiska pozīcija, kā nonāci vārtos?

Laikam vismazāk gribēju skriet, biju vislielākais. Tas parasti tā mēdz būt, ka lielākos un būdīgākos liek vārtos, tā arī man sanāca. Tā kopš pirmās dienas līdz pat šim brīdim esmu vārtsargs.

Kas, tavuprāt, ir svarīgākās īpašības un dotības vārtsarga pozīcijā?

Droši vien, neatlaidība, savs raksturs, rakstura īpašības, jo vārtsargi ir citādāki kā laukuma spēlētāji – kaut kur tam var gan piekrist, gan nepiekrist. Viennozīmīgi vārtsargam ir jābūt diriģentam laukumā. Bet viena no svarīgākajām dotībām ir augums, esmu liels un Latvijā daudz tādu vārtsargu nav, tas dod savas priekšrocības laukumā.

Pieminēji karjeras sākumu Limbažos, pastāsti kāds ir bijis tavs ceļš līdz FS Metta, Meistarkomandas rindām?

Sanāca, ka vēl dzīvojot Limbažos braucu uz Rīgu, pāris gadus trenējoties un pārstāvot JDFS Alberts, starp citu kopā arī ar Dāvi Indrānu. Nāca vidusskolas laiks, pārcēlos uz Rīgu pavisam un pievienojos FS Metta. Sāku no dublieriem, pirmās spēles aizvadīju pat otrajā līgā, tāpat jauniešos, un tā soli pa solim nonācu Meistarkomandā.

Varbūt atceries arī savu debijas spēli Virslīgas čempionātā?

Protams, Liepājā pret FK Liepāja. Diemžēl zaudējām 1:3, bet atceros diezgan labi. Pirms spēles ieradāmies, staigājām pa futbola laukumu un treneris Artūrs Biezais teica, ka spēlēšu.

Pieminēji Artūru Biezo, interesanti, ka viņš sākotnēji bija Tavs komandas biedrs, bet šobrīd mentors un treneris!

Sākotnēji Artūrs vēl spēlēja FK Jūrmala, bet brauca trenēt mūs, vārtsargus, tad pagāja gads, pievienojās Meistarkomandai. Sanāk, jā, bijām komandas biedri un konkurenti par vietu sastāvā, tad Artūrs pārkvalificējās par vārtsargu treneri un tā kopš tās dienas katru dienu palīdz ikdienā. Liels viņam paldies par to!

Šogad komandas sastāvs ir gados jauns, kāda ir kopējā atmosfēra kolektīvā?

Sanācis, ka 24 gados esmu otrs vecākais komandā, aiz Kirila [Ševeļova – aut.], varbūt citās komandās būtu viens no jaunākajiem. Atmosfēra ir laba, visi esam jauni čaļi, gribam spēlēt. Visiem ir liela vēlme cīnīties un katrs saprot, ka ir iespēja izcīnīt savu vietu komandā.

Esi pārstāvējis arī Latvijas U-21 izlasi, nākamais loģiskais solis karjerā – Latvijas nacionālā izlase?

Es domāju, ka jebkuram futbolistam ir sapnis pārstāvēt nacionālo izlasi, arī man. Uz to arī tiecos, lai kādu dienu uzvilktu Latvijas kreklu un pārstāvētu nacionālo izlasi.

Kādas sajūtas izpelnoties METTA Gada spēlētāja atzinību?

Protams, liels prieks, gods saņemt šādu apbalvojumu! Domāju, ka jebkuram METTAs futbolistam no akadēmijas līdz pirmajai komandai ir tāds mērķis saņemt šādu atzinību. Tas ir liels pagodinājums, tā ir motviācija turpmākajam darbam. Tagad latiņa ir pacelta augstu, to nevar nolaist zemāk un jātiecas pēc vēl augstākiem pakāpieniem. Īpašu paldies vēlos pateikt kluba līdzjutējiem un faniem, kas dzen mūs uz priekšu!

Noslēgumā pastāsti par izvirzītajiem mērķiem gaidāmajai sezonai?

Galvenais ir labi sagatavoties sezonai, jāizdara maksimums. Ja izdarīsim maksimumu pirmssezonā, tad sezona būs veiksmīga. Pašmērķi – noteikti jāaizvada vēl stabilāka sezona kā iepriekšējā un jāizcīna pēc iespējas vairāk uzvaras komandai!

Informāciju sagatavoja futbola skola “Metta”

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par