Vecvagars nebija ilgdzīvotājs – kurš atjaunos izlases spozmi?

Arnis Vecvagars, sportazinas.com
Arnis Vecvagars Foto: FIBA

Latvijas vīriešu basketbola izlase šobrīd ir bez galvenā trenera. Pēc neveiksmīga FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas cikla, un tas bija neveiksmīgs, jo Latvijas Basketbola savienība (LBS) bija nospraudusi mērķi šovasar doties uz Ķīnu, darbu neturpinās līdzšinējais tās vadītājs Arnis Vecvagars.

Dīvaina bija LBS komunikācija – uzreiz pēc zaudējuma ne vārda par to, kuram tad būtu jāuzņemās atbildība. Ja sākotnēji LBS prezidents Valdis Voins publiski pauda atbalstu Vecvagaram, ka viņš darījis visu ko spējis un pretenziju pret viņa darbu nav, tad pieaugot sabiedrības spiedienam, retorika pamainījās. Izskanēja pat teksts – ja arī mēs kvalificētos, Vecvagars darbu neturpinātu.

Arī pats treneris sākotnēji vairījās no tīri cilvēciskas komunikācijas ar basketbola sabiedrību. Tika rādīts ar pirkstiem uz FIBA un ULEB strīdu, tad pie vainas bija citi apstākļi, bet tikai ar milzu novēlošanos basket.lv mājaslapā tika sniegta intervija, kur viņš atzīst savas kļūdas. Arī pirmajā Treneru komisijas sēdē, kur Vecvagaram bija jāsniedz skaidrojumi par ciklu, klātesošie prata teikt, ka atbildēs bija grūti saklausīt vīrišķīgu kļūdu atzīšanu.

Kāpēc iepriekš minētais fons ir svarīgs nākotnes perspektīvā? Jo kārtējo reizi izlase neizmantoja savas iespējas. Tas notiek jau no 2013. gada, kad mums bija reāla iespēja kvalificēties Pasaules kausam (izšķirošajā mačā zaudēts Beļģijai), un turpinās vēl aizvien.

LBS esošajai vadībai šis ir viens no pēdējiem darbiem, kas jāpaveic (par to noslēgumā). Izvēloties nākamo treneri, nedrīkst pieļaut, ka kandidatūra atkal tiks izvilkta no aizgaldes, īpaši to neizdiskusējot. Nākotnē tādas kļūdas vairs nav pieļaujamas, kad par valsts galvenās basketbola izlases treneri tiek iecelts nepieredzējis speciālists.

Voins pēc saviem izteikumiem liek noprast, ka treneris tik meklēts Latvijā: “Esmu pārliecināts, ka Latvijas valstsvienība jāvada Latvijas trenerim, tomēr patlaban nebūtu pareizi ievilkt neizdzēšamas “sarkanās līnijas”.

Tāpēc turpmākajās rindās aplūkosim potenciālos kandidātus (un viņu CV), kuri varētu ieņemt Vecvagara vietu, bet noslēgumā pēcvārds par esošo situāciju un skats nākotnē.

Roberts Štelmahers

Roberts Štelmahers, sportazinas.com
Roberts Štelmahers
Foto: FIBA

Pirmo trenera pieredzi ieguva Lietuvā, būdams Viļņas “Rytas” sistēmā. 2012. gadā atgriezās Latvijā, uz trim sezonām pārņemot BK “Ventspils” vadību, kuru laikā izcīnīts viens LBL tituls. Bet 2016. gadā Štelmahers ar “Valmiera”/”Ordo” pārsteidza visu Latviju – pirmā vieta gan pēc regulārās sezonas, gan finālā septītajā spēlē uzveikta “VEF Rīga” komanda.

Pēc lieliskā gada Valmierā Štelmahers devās uz Poliju, kur uzņēmās Slupskas “Energa Czarni” trenēšanu. Arī ar to tika paveiktas lielas lietas – sezonas laikā klubu piemeklēja finansiālas problēmas, taču vietējās līgas ceturtdaļfinālā tika uzveikti regulārās sezonas uzvarētāji Vroclavekas “Anwil”. Polijā vairāki žurnālisti to nekautrējās nosaukt par brīnumu. Pērn atgrieza LBL čempionu kausu Ventspilī un nule kā triumfēts Latvijas – Igaunijas apvienotajā līgā.

Ja skatāmies pēdējo trīs gadu nogrieznī, veiksmīgākais latviešu treneris – pārsteidzošs tituls ar Valmieru, brīnums Polijā, bet pērn uzvarēts ar Ventspili un tagad paņemts arī apvienotās līgas kauss. Viņa kā trenera rokraksts – prasīgs, augsta spēles disciplīna un bezkompromisu aizsardzība. Starp citu, viņa vārds izlases sakarā tika locīts arī, kad amatā apstiprināja Vecvagaru, bet “Ventspils” kluba vadība savu “svētību” tam nemetās piešķirt. Vēlāk interese no kluba vadības parādījās, bet tas jau notika, kad Vecvagara bīdīšana bija jau noslēdzošajā fāzē.

Kā mīnusu var minēt, ka Štelmahers noteikti neuzņemsies šo darbu, ja LBS turpinās pastāvēt “bardaks”. Viņa valdonīgais raksturs neietu roku rokā ar LBS pieņemto darba stilu, kur strādā princips – jo paklausīgāks un klusāks, jo labāks. Arī treniņprocesā Štelmahers mēdz pārspīlēt ar slodzēm, atsaucoties uz vairākiem spēlētājiem, kas spēlējuši viņa vadībā. Taču ņemot vērā kvalifikācijas turnīru izspēli, kad izlase savācas kopā uz īsu brīdi, tas pagaidām nav aktuāli.

Jānis Gailītis

Jānis Gailītis, sportazinas.com
Foto: VTB

Īstens vefietis. Gailītis “VEF Rīga” komandā ir kopš tās atjaunošanas. Pirmās sezonas pavadītas spēlētāja statusā, bet 2010. gadā viņš kļuva par trenera asistentu skautinga jautājumos. Vēlāk mācījies no tādiem lietuviešu speciālistiem kā Ramūns Butauts un Rims Kurtinaitis, smēlies zināšanas arī no Valda Valtera, līdz 2015./16. g. sezonas vidū tika pie savas iespējas, galvenā trenera postenī nomainot mistisko spāni Karlosu Fradi.

Gailīša panākumu CV atrodas U16 puišu EČ sudrabs, kas izcīnīts Latvijā rīkotajā turnīrā, un tituls ar “VEF Rīga” 2016./17. gada sezonā. Arī Gailītis tiek uzskatīts par treneri, kurš ļoti svarīgu lomu piešķir spēles disciplīnai, mazāk liekot akcentus uz improvizāciju. Kā mīnusus basketbola cilvēki min (reizēm) nesaprašanos ar komandas veterāniem.

Nikolajs Mazurs

Foto: VTB

Šķiet, par šo treneri Latvijas basketbola sabiedrība ir nepamatoti nedaudz aizmirsusi. Arī Mazurs uzskatāms par “VEF Rīga” “produktu” – teju vienlīdz ilgi kopā ar Gailīti mācījušies no Rīgas kluba galvenajiem stratēģiem, bet viņš pie savas iespējas tika ātrāk nekā kolēģis – 2014./15. gada sezonā, kad tika arī izcīnīts tituls.

Kopš tā laika apgrozījies VTB Vienotajā līgā. Bijis sezonu Gruzijas Tbilisi “Dinamo”, atlaists tikai pēc viena mača Saratovā (“Avtodor”), pēc kā iekārtojies bagātajā Kazaņas “Unics” kā asistents, bet no 2017. gada vadīja Permā bazēto klubu, līdz marta sākumā pēc sešu zaudējumu sērijas darbs uzteikts.

Ilgus gadus bijis arī dažādu jauniešu izlašu treneris, pīķi sasniedzot 2013. gadā, kad Latvijā U18 EČ ar Porziņģi ierindā nācās samierināties ar “koka medaļu” jeb ceturto vietu. Ņemot vērā pieredzi darbā ar jauniešiem, tas var būt pluss, jo vairākiem viņa audzēkņiem no tā laika būtu pienācis laiks ienākt izlasē. Un šobrīd bez darba, tāpēc varētu pilnvērtīgi nodoties darbam izlasē. Mīnuss – funkcionāri Latvijā kā argumentus var izmantot viņa ilgstošo prombūtni no dzimtenes.

Artūrs Štālbergs

Artūrs Štālbergs, sportazinas.com
Foto: Ģirts Gertsons

Štālbergs kā treneris iepriekš sevi apliecinājis ļoti solīdā līmenī. Pēc asistenta darba Liepājas “Lauvās” pārcēlies uz Ukrainu divus gadus palīdzēt Agrim Galvanovskim MBC “Mykolaiv” klubā. Paralēli tam, viņa vadībā tika izcīnīts pārsteidzošs U20 EČ sudrabs, kas viņa akcijas noteikti pacēla jaunā līmenī.

Kad Ukrainas posms noslēdzās (valstī iestājās nestabila politiskā situācija), Ainars Bagatskis viņu paņēma līdzi uz Ņižņijnovgorodu, kur divus gadus abi strādāja plecu pie pleca, bet vēlāk, Bagijam aizejot, pats tika pie “šprices” kā galvenais. Arī nākamais solis bija solīds – Paņevēžu “Lietkabelis”, kas startēja Eiropas otrajā spēcīgākajā klubu turnīrā ULEB “Eurocup”. Tur gan ar viņu izrīkojās diezgan nesmuki, turot kā juridisko ķīlnieku – darbā viņam nebija jābūt, bet “uz papīra” viņš tur atradās vēl kādu laiku. Jāteic, pirms liktenīgās neveiksmju sērijas, klubs demonstrēja atzinīgu sniegumu.

Šobrīd Štālbergs basketbola līmeņa ziņā ir spēris soli atpakaļ, jo vada jauno BK “Liepāju”, kuras mērķi mērāmi vairāk ilgtermiņā, nevis uz rezultātu sasniegšanu šobrīd. Par to liecina arī vienības sastāvs – daudz jauniešu un nezināmu vārdu. Tas ir būtisks mīnuss izlases kontekstā. It īpaši, ja ņemam vērā, ka liepājnieki nekvalificējās LBL “play-off”. Jāpiemin arī kāds cits stāsts. 2017. gadā Štālbergs bija pieteicies uz vakanto galvenā trenera posteni U18 puišu izlasē, bet LBS vadība ar viņu sākotnēji neesot pat sazinājusies.

Kārlis Muižnieks

Kārlis Muižnieks, Sportazinas.com
foto: basket.lv

Viens no vārdiem, kas izskanēja pirms neveiksmīgās Ķīnas misijas. Uzrunāts esot, taču konkrēts piedāvājums tā arī neizskanēja. Mēļo, ka par iemeslu tam bijuši arī privāti iemesli, kādēļ viņš nevarēja uzņemties izlases grožus. “Ventspils” ziedu laiku treneris – seši tituli pēc kārtas un tajā laikā klubs bija iekarojis stabilas pozīcijas arī ULEB kausā (2001. – 2007.). Tāpat daudzi ir aizmirsuši 2008. gada “Barons”/”LMT” triumfu FIBA Eirokausā – vienīgo Latvijas klubu triumfu starptautiskajā mērogā pēc neatkarības atgūšanas, bet tieši Muižnieks šo komandu vadīja.

Starp citu, ar Muižnieku nesen kā sazinājušies arī Ukrainas Basketbola federācijas pārstāvji. Sarunas tēma – vadīt nacionālo izlasi, no kuras iespējas gan viņš atteicies. Nav gan skaidrības, cik konkrēts bijis piedāvājums. Taču tas uz kaut ko norāda – Ukrainā, kur strādāts vairākus gadus (Krivojrogas “Kryvas Basket” un Južņijas “Khimik”), viņu atcerās kā labu speciālistu. Šobrīd gan profesionālu klubu nav trenējis kopš 2017. gada, kad tika atlaists no “Ventspils”. Lielākais mīnuss ir prakses neesamība pēdējos gadus, taču pluss noteikti ir gūtā pieredze.

Artūrs Visockis – Rubenis

Artūrs Visockis-Rubenis, Sportazinas.com
foto: basket.lv

Latvijas basketbolā sevi pieteica ar darbu “Latvijas Universitātes” komandā (2011. – 2016.) pēc kā pārņēma “Ogres” galvenā trenera pienākumus un pilda tos līdz šim. Ilgstošs Bagatska, vēlāk arī Vecvagara palīgs. Ļoti enerģisks un strādāt gribošs treneris, par ko liecina arī viņa daudzās darba vietas – vienu brīdi bijis ne tikai kluba treneris, bet asistējis gan sieviešu, gan vīriešu izlasēs, kā arī vadījis U-18 jauniešus, ar kuriem negaidīti izcīnīts sudrabs 2018. gada EČ.

Te gan jāmin, ka no varoņa līdz vainīgajam Visockis – Rubenis bija pavisam maza solīša attālumā – ja ne turku nespēja pēdējās sekundēs realizēt metienus no grozas apakšas, Latvija būtu apstājusies jau turnīra astotdaļfinālā.

Ainars Bagatskis

Bagatskis, sportazinas.com
foto: FIBA

Bagatska vārds komentārus neprasa – uzbūvēja esošo izlases modeli, pierādīja sevi Austrumeiropā arī klubu karjerā, taču turpinājums Rietumos tik veiksmīgs nav sekojis. Strādājis kopā ar Deividu Blatu Stambulas “Darussafaka” kā asistents, darbu pameta sezonas vidū, lai pievienotos slavenajam Telavivas “Maccabi”, no kura gan tika atlaists. Arī pieredze Bambergas “Brose” noslēdzās ar atlaišanas faktu.

Neskatoties uz to, viņa akcijas Eiropā ir ļoti augstas! Vērtēts divejādi. No vienas puses – Bagatskis uzņēmās izlases vadīšanu, kad neviens to nevēlējās, no otras puses izlase zaudēja teju (uzsvars uz teju!) katrā izšķirošajā mačā, kas varētu pārrakstīt Latvijas basketbola vēsturi. Taču redzot Vecvagara vājo sniegumu, fani, kas “norēja” Bagiju, tagad viņu atpakaļ sagaidītu ar atplestām rokām.

Ko lai ņem?

Ja vadāmies pēc izslēgšanas metodes, kā pirmais atkrīt Muižnieks, jo pēdējos gados nav bijis iesaistīts darbā ar kādu klubu. Ja Štālbergs būtu izvēlējies karjeru turpināt ārzemēs, viņš noteikti būtu ļoti spēcīgs kandidāts. Gailīša kandidatūra diez vai būs aktuāla, jo viņš pārstāv klubu, kurā darbojas Edgars Jaunups – kuluāros runā, ka viņš ir iekšējais opozicionārs, ko esošie LBS varas turētāji negribētu pieļaut.

Arī Bagatskis neizskatās kā reāla opcija, ņemot vērā vēl fonu, uz kāda viņš aizgāja no izlases, proti, labprātīgi un juzdams, ka viņš savu ir paveicis. Savukārt Visockis – Rubenis būtu Vecgara stāsta turpinājums – ilgstošs asistents, bet kvalitātes kā galvenajam šobrīd vēl pietrūkst. Iespējams, nākotnē.

Kā visreālākais kandidāts atbildīgajam postenim šobrīd basketbola gaiteņos tiek minēts Štelmahers. Arī Mazurs ir solīds kandidāts – pēdējos gados darbojies VTB līgā. Kaut gan ne ar stiprākajiem klubiem, tā tomēr ir zināma kvalitātes zīme, lai arī kā līdzjutējiem nepatiktu VTB iesaiņojums. Visticamāk, izvēle varētu krist par labu kādam no šiem diviem speciālistiem un jāteic, ka abi (un lielākā daļa iepriekš minēto) atbilst vajadzīgajām kvalitātēm.

Bet ir viens “bet” – vismaz 2017. gada budžeta līdzekļos vīriešu izlases galvenajam trenerim atalgojumā tika atvēlēts tūkstotis mēnesī… Un LBS arī turpmākajos gados šo apgalvojumu ne reizi nav centusies apgāzt, kas liek domāt, ka visu savu termiņu viņš nostrādājis par tādu algu. Visu cieņu, cilvēks, kurš mīl savu darbu! Cits jautājums – kā izdarīja…

Bet neviens no iepriekš nosauktajiem kandidātiem diez vai būtu gatavs uzņemties tādus darba pienākumus par tūkstoti mēnesī… Skaidrs, ka LBS tādu “ekonomisko paketi” vairs nevarēs atļauties kādam piedāvāt un konkrētais Vecvagara gadījums ir tikai atsevišķs precedents. Maciņš būs jāpaver.

Kāpēc viens no pēdējiem darbiem esošajai LBS spicei?

Tāpēc, ka esošajai vadībai ir jāatkāpjas! Neilgi pēc sāpīgās neveiksmes Melnkalnē Voins sacīja: “Rezultāts neapmierina nevienu. Arī LBS vadību, kurai ir pienākums lemt par valstsvienības nākotni.” Vienlaikus prezidenta izteikumos nevienā brīdī līdz šodienai nav dzirdēts, ka Vecvagara iecelšana būtu bijusi kļūda. To atzina tikai viens no valdes locekļiem Guntis Šēnhofs, kurš sacīja, ka Vecvagara apstiprināšana amatā bijusi fundamentāla kļūda.

Par labu nerunā arī Vecvagara algas apmēra fakts. Vadība vēlējās ietaupīt uz svarīgāko basketbola piramīdas posmu – vīriešu pieaugušās izlases rēķina. Tas ir absurds. Un no tā arī izriet rezultāts. Cik maksā, tik saņem.

Nākamais LBS kongress, kad notiks arī jaunas prezidenta vēlēšanas, gaidāms novembrī. Ņemot vērā peripētijas, kas pavadījušas šo “komandu”, atkāpšanās un vietas atstāšana jauniem spēkiem būtu tikai loģiska. Esošo LBS spici gadu no gada pavada kāds konflikts un ir regulāra neizpratne par tās darbu. Kas pats trakākais – tā ilgstoši ieņēmusi spītīgu pozīciju, noliedzot savu vainu notiekošajos procesos.

Esošā vadība nav pelnījusi vēl vienu termiņu kļūdu labojumam, tā (jau sen) ir zaudējusi savu morālo un ētisko kapacitāti sabiedrības acīs. Šobrīd to ir piemeklējis jauns satricinājums, jo ir apdraudēta sieviešu Eiropas čempionāta norise Rīgā. Vadībai ir jātiek skaidrība ar šo jautājumu, kā arī tā vienlaikus nedrīkst aizmirst par galvenā trenera posteni. Kļūdas vairs nedrīkst tikt pieļautas, bet jāpamet gadiem iesildītā vietiņa, ja ne ar godu, tad vismaz neatstājot pūrā nākamajiem gūzmu ar problēmām.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par