Vecvagars par Latvijas treneru realitāti: Pēc labas sezonas neseko galvu reibinoši piedāvājumi
Pievienojoties Lietuvas lielkluba Kauņas “Žalgiris” otrajai komandai, talantīgais basketbola speciālists Kaspars Vecvagars vēlas turpināt krāt pieredzi un augt kā treneris. Pagājušajā sezonā viņš, vadot “Valmiera Glass”/ViA, izcīnīja visus trīs Latvijā pieejamos titulus un intervijā žurnālam “Sporta Avīze” atzīst, ka arī pēc tik sekmīga gada neseko galvu reibinoši piedāvājumi no spēcīgām komandām.
Pēc Latvijas čempiona titula izcīnīšanas Vecvagars uz nedēļu aizbraucis ar ģimeni atpūsties un uzreiz bijis pārliecināts, ka vairāk laika galvas izvēdināšanai nevajadzēs, jo nevar mierīgi nosēdēt malā. Tā nu vasaru izbauda ar basketbola piesitienu un brīdī, kad “Sporta Avīze” ar speciālistu satikās, viņš tikko bija novadījis treniņu jauniešiem.
“Kopš sāku strādāt par treneri, bija iespēja darboties ar jauniešiem, un šis process mani ļoti aizrāva, jo redzu motivāciju, redzu degsmi, redzu, ar kādu entuziasmu viņi darbojas. Profesionālais sports ir citādāks, tas ir darbs, tur cilvēki ar to pelna naudu, domā, kā sezonu izvilkt no sākuma līdz beigām, bet jaunieši nāk ar lieliem sapņiem, viņi ir motivēti, gatavi uztvert informāciju un darboties uz visiem 100 procentiem,” viņš saka. Pagājušajā sezonā “Valmiera Glass”/ViA komanda jaunā trenera vadībā uzvarēja visos trijos vietējos turnīros – Latvijas basketbola Užavas kausā, Latvijas un Igaunijas čempionātā un arī Latvijas Basketbola līgā. Vecvagars uzsver, ka tas bijis visu kopējs darbs, kā arī vasarā tika ielikti labi pamati.
Iespaidīgā sezona
“Katrs treneris, katrs personāla loceklis centās savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Visi gājām vienā virzienā, bijām sagatavojušies jebkuram potenciālajam scenārijam. Bija uzvaras, bija zaudējumi, bija labāki mirkļi, bija arī sliktāki, tomēr uzņēmām vajadzīgo kursu un noturējām to līdz pat sezonas beigām. Mēs dabūjām tādus spēlētājus, kādus gribējām, turklāt arī pretiniekiem sezonas laikā bija dažādas grūtības. Izdevās vairāk vai mazāk noturēt kodolu līdz izšķirošajām spēlēm. Jā, arī mums bija izmaiņas sastāvā, tomēr visu sezonu spējām saglabāt savu ķīmiju, identitāti, būvējām mentalitāti, ieradumus, kas galu galā atnesa rezultātu,” stāsta treneris.
Vecvagars uzsver, ka katrs spēlētājs sezonu izmantojis kā motivāciju un atspēriena soli – kāds atgriezās pēc traumām, kādam iepriekšējās komandas nebija devušas iespēju, tāpēc vēlējās pierādīt, ka nav līdz galam novērtēts. Skeptiķi saka, ka Vecvagars pāriet no Latvijas čempionvienības uz Lietuvas otrās līgas komandu, bet pats speciālists šo soli uztver kā pieredzes krāšanas iespēju, lai augtu kā treneris.
“Noteikti būs daudz iespēju iet un skatīties, kā notiek darbs lielajā komandā, man būs spēlētāji, kuri piedalīsies treniņprocesā gan lielajā komandā, gan pie mums. Atradīsimies konstantā komunikācijā ar lielo komandu. Tāpat mums ir jaunatnes Eirolīgas posmi, kuros ir iespēja kvalificēties finālturnīram, kas notiek paralēli Eirolīgas “Final Four”. Tātad daudz kas būs tendēts uz to, lai es kā treneris varētu augt, atrodoties vidē, kur viss notiek pēc Eiropas basketbola augstākajiem standartiem,” saka gados jaunais treneris.
Ceļš uz galvenā trenera amatu
Kā spēlētājam Vecvagaram savus karjeras mērķus neizdevās realizēt daudzo savainojumu dēļ. Tāpēc jau kovida pandēmijas laikā iestājies trenera kursos, paralēli mācījies dažādos psiholoģijas kursos. Vasarās viņš braucis līdzi savam labākajam draugam Dāvim Bertānam uz Bertānu meistarklases nometnēm, un tas palīdzējis izveidot attiecības ar Valmieras kluba vadību. Tā sākotnēji Kasparu vēlējusies sastāvā redzēt kā spēlētāju, tomēr viņš jau bijis pārliecināts, ka vēlas uzsākt trenera ceļu un pēc vairākām sarunām sapratis, ka to labprāt darīs tieši Valmierā.
Pirmās divas sezonas viņš tur pavadīja kā Oskara Virša un Nikolaja Mazura palīgs, bet pirms gada kļuva par galveno treneri. “Pirmajā mirklī, kad beidz spēlēt, tu domā, ka zini vairāk, nekā īstenībā zini, tāpēc man šie divi gadi bija ārkārtīgi vērtīgi. Mācījos no Oskara un Nikolaja, paralēli man bija iespēja mācīties arī no Lukas Banki, jo biju piesaistīts izlases procesos, tāpat braucu uz jauniešu Eirolīgas posmiem. Pats tur biju bijis kā spēlētājs, bet tagad paskatījos no cita skatpunkta. Šo laiku izmantoju lietderīgi, centos iespējami paplašināt savu redzesloku, saprast, kā strādā dažādi treneri. Lai izveidotu savu vīziju, ir jākrāj pieredze un jau no paša sākuma jādomā, kā attīstīt sevi, kā attīstīt savu filozofiju,” stāsta speciālists. Tomēr lieliskā debijas sezona nav Vecvagaram plaši atvērusi durvis Eiropā.
Kā eksperti secina pēc Jāņa Gailīša un Mārtiņa Gulbja piemēra, kuri abi no “VEF Rīga” devās uz Vācijas klubiem, pēc Latvijas vispirms jāveic solis uz priekšu un tikai pēc tam varēs kāpt uz augšu. “Tas saistīts ar to, cik spēcīga ir mūsu nacionālā līga. Jo būs spēcīgāka līga, klubiem būs lielāks finansējums, mēs sevi labāk varēsim parādīt uz Eiropas skatuves, jo arī treneri būs pieprasītāki. Ja nevaram būt konkurētspējīgi Eiropā, ļoti daudzas komandas negrib riskēt. Tāpēc klubiem nepieciešami konkurētspējīgāki budžeti starptautiskā mērogā. Šobrīd arī pēc labas sezonas neseko galvu reibinoši piedāvājumi. Tas ir pakāpenisks darbs, pakāpenisks process, veicot soli pa solītim uz priekšu,” viņš uzskata.
Ilgus gadus Eirokausos no Latvijas spēlēja vienīgi “VEF Rīga” komanda, kamēr nākamajā sezonā šis skaits pieaugs līdz trim, jo dažāda līmeņa kontinenta turnīru izaicinājumā dosies arī “Valmiera Glass”/ViA un “Rīgas zeļļi”. Vecvagars secina, ka tas var palīdzēt Latvijas basketbolam. “Tas jaunajiem spēlētājiem radīs platformu, kur spēlēt, un varbūt liela daļa talantīgo basketbolistu vairs nebūtu tik ieinteresēti doties uz ārzemēm, bet vēlēsies uz lielās skatuves spēlēt šeit.”
Plašu interviju ar Kasparu Vecvagaru lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā, kas tirdzniecībā pieejams vēl tikai šonedēļ.
