Vējš aizpūš sagrābtās lapas – vecais “Dinamo” atgriežas

Centimetru tiesa no kārtējiem zaudētajiem vārtiem.
Foto: dinamoriga.lv

Cik labs starts, tik slikts turpinājums – tā varētu raksturot Rīgas “Dinamo” komandas sniegumu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā. Pēdējās septiņās spēlēs rīdzinieki ir izcīnījuši tikai divus punktus, tomēr sezonas sākumā uzkrātais handikaps ļauj turēties astotajā vietā Rietumu konferencē.

Pēdējo reizi pie punktiem “Dinamo” tika 25. septembrī, kad mājās ar 2:1 papildlaikā izcīnīja uzvaru pret Helsinku “Jokerit”  ar Jāni Kalniņu somu kluba vārtos. Barankas rīdzinieku kontā ieripoja pēdējās piecās spēlēs, savukārt vārtu attiecība septiņos mačos ir katastrofāla – 13:29. Diemžēl nākas atzīt, ka atkal redzam pagājušās sezonas veco, slikto “Dinamo”. Ja nebūtu Līnusa Videla un Metjū Majones, tad situācija būtu vēl bēdīgāka.

Pirmās divas mājas spēles pēc garākā izbraukuma sezonā bija pieņemamas. Mačā pret “Spartak” ar vienīgo vārtu guvumu izcēlās līderis Videls, kamēr pretinieku frontē rezultatīvu piespēli atdeva Mārtiņš Karsums. “Dinamo” cīnījās, bet ar vieniem vārtiem uzvarēt spēli nevar. Nākamā spēle pret tobrīd konferences līdervienību “Jokerit” tika sagaidīta ar patīkamu mandrāžu, jo “dinamieši” spēj labi noskaņoties pret spēcīgām komandām. Savu medus karoti karstajai putrai piemeta arī Kalniņa debija Rīgā citas komandas krāsās. Nācās gaidīt līdz papildlaikam, lai mājinieki apēstu jau atdzisušo putru, 43 pretinieku metienus atvairīja Timurs Biļalovs. Tomēr sniegums ar katru nākamo spēli pasliktinājās.

Mājas spēļu sēriju rīdzinieki noslēdza ar diviem smagiem zaudējumiem. Pret Sočiem vīri iemeta tikai vienus vārtus. Protams, ka to gūšanā piedalījās divi komandas atslēgas spēlētāji – Videls un Majone, piespēli atdeva arī Lauris Dārziņš, kurš pēdējos mačos izskatās pašvaki. Pēdējo mājas spēli pirms izbraukuma “dinamieši” iesāka ar bezcerīgo 0:5 pēc pirmā perioda. Hokejisti pēcāk steidza sasmelt izlieto ūdeni, bet neko sakarīgu neizveidoja. Pēc rādītā snieguma mājas spēlēs iezagās viltus doma, ka būsim pirmā komanda, kura pakritīs aiz “Sibir” grābekļa.

Izbraukumu sākot, pret Boba Hārtlija vadīto “Avangard” nevarēja likt lielas cerības jau pirms spēles sākuma, jo mēs ļoti labi zinām, kā kanādiešu speciālists var pacelt vidusmēra komandu. Spēlētāju sastāvs vienai no līgas turīgākajām komandām nebūt nav peļams, bet vēlreiz apstiprinājās fakts, ka Hārtlija metodes strādā. “Dinamo” rindās negatīvu lietderības koeficientu -3 nopelnīja Kristaps Sotnieks, kuram pēc “Barys” mača bija samazinājies spēles laiks. Savukārt pret “Sibir” minūtes laukumā saruka vēl vairāk. Sliktākais, ka spēlē pret “Avangard” zaudējām arī vienu no aizsardzības balstiem Marku Dzaneti.

Novosibirskā mēs sagādājam lielus priekus vietējiem hokeja faniem un pašai “Sibir” komandai, uzdāvinot pirmo uzvaru mājās. Pret “Sibir” ar diviem vārtu guvumiem izcēlās Kevins Klārks, kuram ar katru nākamo spēli rodas arvien vairāk vārtu gūšanas iespēju. Izbraukuma beigas pret “Barys” bija kā izkusis ledus – šķidrs. Laukuma vidējo zonu pretinieki pārgāja bez pūlēm, bet “dinamieši” uzbrukumos individuāli un bez panākumiem centās pārvarēt vidējo laukuma daļu, kuru mājinieki sargāja kā savu vārtu priekšu.

Kas tad spēlēs?

Hokejisti, protams, spēlēs, bet kuri? Komandas divi galvenie vilcējspēki ir leģionāri Videls un Majone. Attiecīgi līgas labākais snaiperis Videls 15 mačos izcēlies ar 21 (11+10) rezultativitātes punktu. Līgas rezultatīvākā aizsarga godu ar 18 (4+14) punktiem 14 spēlēs dala Majone un “SKA” pārstāvis Patriks Herslijs. Leģionāri savus pienākumus veic godam un vārtus gūst, bet kas notiek ar pašmāju bāleliņiem?

Spēlē pret “Sibir” rekordlielu spēles laiku (17:54) laukumā pavadīja pirmgadnieks aizsargs Roberts Mamčics, kuram Ankipāns uzticas. Daudz variantu neatliek, jo pamatsastāva aizsargi Uvis Balinskis un Dzaneti ir traumēti. Tikmēr vienīgais aizsargs, kurš var iemest ripu pretinieku vārtos, ir itālis. Ja pirmajā aizsargu pārī ir veterāns, kurš pēdējo reizi ar vārtu guvumu izcēlās pirms četrām sezonām, tad nekādas ekspektācijas nevar izvirzīt.

Ripa vārtos.
Foto: hcbarys.kz

Pozitīvā ziņa, ka mums ir uzbrucēji, bet negatīvā – viņi nevar iemest vārtus. Kam vajag uzbrucēju, kurš ripu pietur laukuma stūros, individuāli nevar ieiet pretinieku zonā un nevar pieņemt vai atdot precīzas piespēles? Armanda Pučes vārdiem runājot, tu neesi trāpījis profesijā. Divi leģionāri nevar pavilkt visu vezumu, sava artava jāsniedz arī letiņiem. Dārziņš – Videls – Lipsbergs, pirmā maiņa pēdējā mačā bija kā sausiņš ar rozīni. Kapteinis ir zaudējis motivāciju vai ticību saviem spēkiem, bet gulēšana uz ledus pēc spēka paņēmieniem nepalīdzēs nest punktus. Roberts Lipsbergs junioros (WHL) sezonas laikā reiz guva 33 vārtus. Laikam visu izšāva.

Divi vienīgie jaunie spēlētāji, kuros vēl turas uguntiņa, ir Mārtiņš Dzierkals un Emīls Ģēģeris, kuri epizodiski var izveidot momentus un ielikt bortā pretspēlētājus. Rādās, ka spēlētāji, kuri nonāk “Dinamo” paspārnē, ar laiku nosēžas un sairdina izaugsmes tilta balstus.

Vārtsargiem ir jāatgūst pārliecība, bet grūti tādu sasmelt, ja komandai nevedas spēle – vārtos krīt ripas, kuras citu dienu aizlidotu garām. Ar katriem ielaistajiem vārtiem nosēžas arī Gudļevska sniegums, jo Kristera spēle daudzkārt balstās uz emocijām, kas pārņem viņu mača gaitā un rezultējas neorganizētās darbībās. Cerību bloki jāliek uz Biļalova pleciem, kuri ir pietiekami smagi un atbildīgi nepieredzējušam šādā līmenī.

Mājas spēlēm jāatgriež uguntiņa

Gribētos ticēt, ka nākamajās trīs spēlēs mājas sienās pārspēsim komandas, kuras ir pakāpienus zemāk par mums (“Kunlun”, “Admiral” un “Amur”). Šādas spēles var atgriezt pārliecību, kāda bija sezonas sākumā, jo rīdzinieki var rādīt skatāmu un punktiem ražīgu hokeju. Traumas, spēlētāju motivācija (neizmaksātas algas?) un treneru lēmumi mēdz iedragāt komandas čaulu, bet vīriem ir jāparāda spēle, lai neatkārtotos pēdējo sezonu degradācija. Un ātrāk atpakaļ laukumā traumētos spēlētājus – vajag komandu, kas bija sezonas sākumā.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar