Vītola miers, zināšanu neizmantošana – septiņi novērojumi pēc spēles pret Zviedriju

Latvijas hokeja izlase vakar pasaules čempionāta mačā ar 2:7 zaudēja Zviedrija, mērķi par iekļūšanu ceturtdaļfinālā padarot par krietni sarežģītāk sasniedzamu. Diemžēl šogad Latvijas komanda demonstrē to visu, ko pagājušajā gadā treneriem bija izdevies izskaust.

Kārtējais katastrofāls sākums. Godīgi sakot, nu jau apnicis rakstīt vienu un to pašu, ne bet ja laukumā nekas nemainās… Atkal Latvija nav gatava spēlei. Un nav tā, ka mūsējie kaut ko nezinātu, jo viens no izlases treneriem Raimonds Vilkoits pirms spēles parasti izstāsta, kā spēlēs pretinieki, un viņi tā arī spēlē! Bet kad pienāk Latvijas kārta kaut ko likt pretī, tad nekas nesanāk.

Zviedri vakar nebija tik agresīvi, kā vācieši, jo viņiem pietika vienkārši ar meistarību. Neiedziļinājos statistikā, bet Latvija varētu būt šī gada čempione pēc sliktākajiem pirmajiem periodiem – nevienā no pieciem netika gūti vārti, un četri tika zaudēti. Pat Polijai un Francija ir uzvarētie pirmie periodi, bet Latvijai nav.

26 sekundes. Kad par vakardienas mačā piedzīvotajiem 26 sekundēm, kuru laikā tika ielaisti trīs vārti, runā kā par izšķirošo momentu, tam var piekrist un nepiekrist vienlaicīgi. Protams, kad tavos vārtos pie neizšķirta rezultāta ielido trīs ripas tik ātrā laika periodā, tad ir liela vēlme visu norakstīt uz šo nogriezni – ja tas nenotiktu, tad gan jau, ka mēs pacīnītos par rezultātu. Tomēr nē, jo zviedri dominēja praktiski visu spēli un, neiemestu viņi golus tajās epizodēs, tad iemestu citās.

Oficiāli – Latvijas izlase vakar pret Zviedriju uzstādīja pasaules čempionātu antirekordu

Kur meklēt pašu “26 sekunžu pavedienu”? Interesanti, ka pirms tam Latvija it kā ieslēdza “nākamo ātrumu” – ja pēc pirmā perioda rezultāts 0:2 šķita visai bezcerīgs, tad Kaspars Daugaviņš un Roberts Mamčics parādīja, ka viss ir iespējams – ja tu visu dari pareizi, tad arī rezultāts atnāk. Jautājums, kā Vītoliņš atrada to pareizo “pogu”, ko uzspiest? Jo, ja Latvijas izlasei bija izdevies šāds nogrieznis, tad varbūt komanda šādu sniegumu var demonstrēt arī garākā laika periodā? Ja vien tā nebija nejaušība.

Ja nesanāk, tad spēlē vienkārši. Komentējot trīs ielaistos vārtus īsā laika periodā, Miks Indrašis teica – pēc diviem goliem sākām kaut ko izdomāt. Taču patiesībā kaut ko izdomāt Latvija sāka vēl pirms tam. Ja paskatāmies pirmajā periodā ielaistos golus, tad tie tika ielaisti tādēļ, ka Latvijas komanda vienkāršā situācijā nespēja izmest ripu no zonas. Pirmais gols šajā ziņā vispār ir kā no enciklopēdijas – Komuls ilgi stāv aiz vārtiem, mēģinot atrast ideālu situāciju, kad izdarīt piespēli. Bet, kamēr viņš domāja, zviedri jau nostājušies Latvijas zonā un izredzes, ka šī piespēle tiks pārtverta, bija ļoti lielas. Un tādu epizožu bija baigi daudz, kad bija jānospēlē vienkārši, nevis skaisti.

Indrašis: It kā sākām labi, bet pēc tiem diviem goliem sākām kaut ko izdomāt

Vai aktivitāte tiks konvertēta vārtu guvumos? Pagājuši jau pieci mači, bet trešā maiņa joprojām klusē. Un viņi it kā ir aktīvi, tos pašus Ločmeļa sprintus un Indraša metienus var redzēt katrā mačā, arī vakardienas cīņa nebija iznēmums, bet šai aktivitātei tomēr ir jānoved arī pie vārtiem, jo savādāk tā ir tukša skraidīšana. Jo paliek jau kaut kā neērti – pat nomināli ceturtā maiņa jau paguvusi iemest, bet trešā vēl nav. Varbūt viņu savus golus pietaupa šī vakara mačam, kas, visticamāk, būs izšķirošais?

Kas noticis ar specbrigādēm? Vairākums un mazākums ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai pērn izdevās tikt pie bronzas. Šogad Vītoliņa komanda mazākumā spēlē ne tik labi, lai tā varētu atļauties noraidīties tik daudz, cik šajā čempionātā. Arī vairākums nav līmenī, ko varēja redzēt arī vakar. Vairākumā izspēlētas kombinācijas ir gaumes līmenis – kādam patīk saspēles, kādam – metieni no tālās distances ar ripas lidojuma virziena mainīšanu. Taču vairākuma rezultātam ir jābūt gūtiem vārtiem, nevis pretinieku izgājieniem vienatnē pret mūsu vārtsargu. Latvijai vakar bija lieliska iespēja, kad 5+20 sodu saņēma Dalins. Diemžēl tas ne pie kā nenoveda.

Šilova līmeņa pārliecība. Laba ziņa pēc vakardienas spēles ir tāda, ka Ēriks Vītols izskatījās ļoti cienījami. Kas man ļoti patika viņa sniegumā – miers un nekāda haosa, nekādu lieko kustību vai emociju, it kā tu katru dienu debitē izlasē pret tāda līmeņa komandu. Ar savu pārliecību un mieru Vītols pat nedaudz atgādināja Artūru Šilovu. Nezinu, vai šajā turnīrā vēl redzēsim Ēriku Latvijas vārtos, bet liels prieks, ka arī nomināli trešais vārtsargs nav statists vai tūrists, bet cilvēks, kurš var doties palīgā jebkurā brīdī.

Vītols par Merzļikina padomu pirms nomainīšanas: Teica, lai nestresoju un ne no kā nebaidos