Vītoliņš par iespējamo darbu klubā: Vienmēr rodas jautājums – vai tas palīdzēs izlasei?
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš raidījumā “900 sekundes” pastāstījis par savu darba ikdienu, iespējamo strādāšanu klubā, kā arī par Latvijas hokejistiem ārzemēs.
“Emocijas ar laiku paiet, bet tu vienmēr satiec cilvēkus, kāds grib ar tevi parunāties. Tie brīži ir patīkami. Puišiem tas savādāk, viņi gatavojas nākamajai sezonai, daudzi jau ir aizbraukuši. Man ir tā, ka varu atļauties parunāties, atcerēties. Tie mirkļi paliks vēl uz ilgu laiku,” šogad izcīnīto pasaules čempionāta bronzu divus mēnešus pēc triumfa komentē treneris.
“Darbs man patīk, paldies federācijai par uzticēšanos. Labi pastrādājām, nekādas lielas diskusijas nebija, ne par līgumu, ne par ko, vienojāmies diezgan ātri. Hokejs ir sirdslieta, darbs un hobijs vienlaicīgi. Protams, vienmēr rodas jautājums, vai es taisos to apvienot ar klubu. It kā atļauj apvienot, bet nav tik viegli atrast klubu, gribās, lai tam būtu augsti mērķi. Ja tu dabū labu klubu, tad pirmās divas-trīs nedēļas izlases sagatavošanas posmā var izkrist.
Šogad man bija laiks sagatavoties, jau laicīgi ierados Rīgā, sagaidījām katru spēlētāju. Process bija tāds, ka lēnā garā visi tika iepazīti, ar katru bija laiks aprunāties. Un tas izpaliks, ja būs klubu darbs. Vienmēr rodas jautājums – vai tas palīdzēs izlasei, vai nē. Jāskatās – kas tas ir par klubu, daudziem punktiem jāsakrīt kopā. Mēģināšu visu pakārtot tā, lai esmu pieejams izlasei,” iespējamo amatu apvienošanu izlasē un kādā klubā komentē Vītoliņš
“Ejam no etapa uz etapu, nākamais ir novembra pauze. Princips paliks – ņemsim gados jaunākos spēlētājus ar perspektīvu uz nākotni – līdz 25 gadu vecumam. Gribas redzēt arī tos, kuri izlasē bija kā trešā maiņa un ielikt viņus kā līderus, lai pārbaudītu. Pie tā vienmēr tiek piedomāts, skatos, kurš kurā klubā spēlē. Pašlaik darbs ir tāds informatīvais,” darba ikdienu ieskicē treneris.
“Vienmēr zvana [par latviešu spēlētājiem]. Zinu cilvēkus no Cīrihes “Lions” vadības, viņi zvanīja un jautāja viedokli par Balceru. Uzreiz teicu, ka viņš ir tieši tāds hokejists, kāds viņiem ir vajadzīgs, labi, ka šāda izvēle ir izdarīta. Arī pašam Rūdolfam teicu – ņem, kamēr karsti. Tas pats ar Dzierkalu – zvanīja treneris no Zviedrijas kluba un jautāja, ko var un ko nevar. Visiem vienmēr arī interesē, kāds hokejists ir ārpus laukuma.”
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
