Zuntners par pirmo pieredzi izlasē, Pātelainenu, piedāvājumiem no Krievijas un patriotismu pret Liepāju

Futbola kluba “Liepāja” trenerim Marekam Zuntneram šogad radās iespēja debitēt nacionālajā valstsvienībā, kas notika, pateicoties somu speciālista Miksu Pātelainena nākšanai pie komandas stūres. Pātelainens viņam un skotam Gordonam Jangam atvēlēja vislielāko uzticības kredītu, tomēr soms šobrīd darbu ir zaudējis un ir miglā tīta Zuntnera nākotne izlasē.

Neskatoties uz to, latviešu treneris sarunā ar portālu “Sportazinas.com” atskatījās uz līdz šim paveikto, pastāstīja par darbu kopā ar “skotu cīnītāju” Pātelainenu, kā arī iepazīšanos ar Jangu, kurš šobrīd ir Liepājas kluba galvenais treneris un jau pirmajā treniņā izcēlās ar Latvijas futbolam netipisku gājienu.

Tāpat Latvijas speciālists bija saņēmis arī piedāvājumus no Krievijas, taču, pateicoties savam patriotismam pret Liepāju, komandu nepameta.

Ko Pātelainens pastāstīja jūsu tikšanās reizē pēc viņa atstādināšanas no amata?
Domāju, ka līguma pārtraukšana bija saistīta gan ar rezultātu, gan Pātelainena individuālajiem plāniem. Principā viņa un Kaspara Gorkša dialogs nebija negatīvs un vienošanās bija abpusēja. Miksu atklāja, ka vēl šogad plāno atgriezties Latvijā uz dažām dienām, bet kopumā mūsu tikšanās reizē viņš man pateica, ka ar izlasi neturpinās strādāt un tuvākajā laikā būs zināma viņa nākamā darba vieta. Principā nekas ļoti interesants nebija, bet ar LFF Pātelainens šķīrās bez negatīvām emocijām.

Miksu tev atklāja, kāds ir viņa nākamais galamērķis?
Dzirdēju, ka Pātelainenam bija piedāvājums no viena Skotijas kluba un bija sarunas arī par iespējamo darbu ASV. Viņš ir atvērts dažādiem variantiem, turklāt ir pietiekami pieredzējis treneris ar lieliem kontaktiem futbola sabiedrībā. Domāju, ka cilvēks ar tādu pieredzi bez darba nevar palikt. Viņš šobrīd nogaida, lai pieņemtu pareizo lēmumu un decembrī mēs vēl abi satiksimies Skotijā. Principā pirms viņa tikšanās ar Gorkšu vēl bija iespēja, ka viņš paliek ar Latvijas izlasi, tādēļ no Pātelainena puses tobrīd nebūtu solīdi jau sākt meklēt nākamo darba vietu. Līdz ar to viņš vēl ieturēja pauzi, bet domāju, ka decembrī būs skaidrība par Miksu nākamo darba vietu.

Lēmums par Pātelainena atstādināšanu tev bija negaidīts?
Viņš bija ieinteresēts turpināt strādāt ar izlasi. Pātelainens bija izstrādājis trīs gadu plānu, kura ietvaros viņš vēlējās izmainīt paaudzi izlasē. Miksu gribēja ar katru nākamo izlases nometni ievest komandā divus līdz trīs jaunus spēlētājus, ko viņš sāka darīt gan ar Andreju Cigaņiku, gan Alekseju Saveļjevu, gan arī Robertu Ozolu. Vēl viņam bija doma uz valstsvienību izsaukt Kristeru Toberu, taču tobrīd viņam bija jāpalīdz U19 izlasei svarīgos mačos. Tādā veidā Pātelainens vēlējās izmainīt izlases paaudzi un apvienot jaunos futbolistus ar “pus-jaunajiem”, kuri nav pieredzējuši, bet zināmu laiku jau atrodas valstsvienībā.

Ko Miksu vēl stāstīja par savu plānu?
Pātelainens redzēja, ka konkrētajā momentā rezultātus sasniegt ir ļoti grūti un tādēļ bija nepieciešams plāns, lai saprastu, kādā virzienā doties. Detalizēti es šo plānu nebiju redzējis, taču par to runājām nometnēs. Šobrīd gan tas vairāk nav aktuāli. Nezinu, vai viņš savas idejas nodeva Gorkšam, bet viņš zina Miksu viedokli un varbūt no tā kaut ko ņems vērā. Latvijas izlasei gan šobrīd galvenais ir iet uz priekšu kopā ar pareizajiem cilvēkiem pareizajā virzienā un nepieļaut kļūdas.

Māris Verpakovskis iepriekš izteica viedokli, ka pēc viņa domām Miksu par zaudējumiem pārdzīvoja vairāk nekā paši spēlētāji, turklāt īsti līdz galam neizprata latviešu spēlētāju mentalitāti un neredzēja viņos cīņassparu. Vari apstiprināt šo apgalvojumu?
Runājot par Miksu, viņš ir īsts “skotu cīnītājs”, kurš visu savu futbolista karjeru ir strādājis, nevis uz talantu, bet uz agresīvu spēli un raksturu. Viņš kā futbolists spēja gūt vārtus otrajā stāvā un bija spēcīgs standartsituācijās. Visa tā pamatā, protams, ir liels raksturs un britu valstīs tas ir nepieciešams dubultā. Protams, kļūstot par treneri, viņš bija un ir tāds pats, maksimāli sevi atdodot spēlēs. Pātelainens mačos ir ļoti emocionāls, un viņa asinis viennozīmīgi ir karstākas kā latviešiem. Miksu šī bija mazliet nepierasta situācija tieši mentalitātes ziņā. Viņam likās, ka latviešu spēlētāji nespēja īstajos brīžos demonstrēt nepieciešamās ekspresijas.

Ko Miksu sagaidīja no futbolistiem?
Viņš vēlējās, lai spēlētāji īstajos brīžos un spēles momentos spēj izlaist uz āru adrenalīnu. Viņš apgalvoja, ka tā ir lielākā Latvijas futbola problēma. Protams, spēlētāji grib cīnīties, viņiem ir pietiekami laba klase un ir taktiski gatavi, lai cīnītos līdzīgs ar līdzīgu ar tādām valstīm, kādas bija mūsu UEFA Nāciju līgas grupā, taču pēc viņa domām Latvijas spēlētāji nespēj nepieciešamās ekspresijas izpaust uz āru spēļu laikā. Tas viņu pārsteidza un mazliet arī šokēja. Protams, nebija daudz laika, lai to labotu, jo bija tikai četras piecas treniņnometnes, bet tas bija tas, ko Miksu prasīja – visas 90 minūtes atdot uz laukuma sevi visu un cīnīties katrā epizodē un divcīņā. Šāda tipa spēlētājs savulaik bija Gorkšs – viņš katrā epizodē atdeva 110% no sevis un tādēļ arī spēlēja Anglijā. Pātelainens nevaino spēlētājus, bet tā ir tikai mūsu mentalitāte, kas nāk no jauniešu skolas kopumā. Mums vienmēr ir labāk, lai spēlētājs ir mazliet klusāks, lai neko lieki nepasaka. Ja pieturās pie šāda dzīvesveida – labāk klusāk un mierīgāk, tas arī notiek uz laukuma. Spēlē ir jāiet iekšā 110% agresīvi, kas mums pietrūks Latvijas futbolā kā tādā – adrenalīns, raksturs.

Kāda ir tava un Gordona Janga nākotne valstsvienībā?
Man šobrīd nav nekādas informācijas par to. Esmu runājis ar Gorkšu tikai par to, ka Miksu nepaliek darbā un mazliet aprunājāmies par kluba nākotni. Jangam Liepājā ir divu gadu līgums. Kopš satikāmies izlasē mums ir izveidojies ļoti labs kontakts un priecājamies, ka strādājam kopā. Gordons piekopj līdzīgu treniņu metodiku kā Pātelainens – tā pati mentalitāte. Pirmajā treniņā Jangs kādā no epizodēm to apstādināja, sasauca kopā komandu un pavaicāja spēlētājiem – kāpēc jūs nesmaidāt un esat tik drūmi? Gordons negrib savā komandā redzēt spēlētājus, kuri nav laimīgi par to, ko viņi dara. Mēs esam ļoti apmierināti ar to, kā Jangs ved komandu. Domāju, ka nākamsezon mēs būsim daudz spēcīgāki. Izlases sakarā es domāju, ka mūsu nākotne tur ir atkarīga no nākamā galvenā trenera. Viņš izvēlēsies savu komandu un cilvēkus, kuriem uzticēties. Tālākais jau būs atkarīgs no federācijas un jaunā trenera.

Ko darbs kopā ar Pātelainenu ir nozīmējis tavā trenera karjerā?
Protams, jāsaka banālie vārdi, ka ir liels gods būt izlases trenerim. Man šis ir tikai sestais gads kā trenerim un esmu pašā karjeras sākumā. Šajā īsajā periodā esmu strādājis kopā ar tādiem speciālistiem kā Viktoru Dobrecovu, Tamazu Pertiju, argentīnieti Aurelio un arī Jangu un Pātelainenu. Es no katra no viņiem daudz esmu mācījies un ieguvis daudz jaunu zināšanu. Ar Miksu ikdienā man bija ļoti daudz interesantas sarunas par viņa pagātni, piemēram, viņa četriem gadiem Somijas izlasē. No Pātelainena ieguvu daudz vērtīgas informācijas, turklāt viņš ir ļoti liels profesionālis. Dažkārt biju izbrīnīts, kā cilvēks var tik profesionāli strādāt un neapstāties. Piemēram otrajā mačā pret Gruziju, kad bijām iedzinējos ar 0:3 – jebkuram trenerim tā ir morāla sagrāve, bet viņš vienmēr atrada pareizos vārdus un neapstājās. Pātelainens nekad ne presē, ne ģērbtuvē nepārmeta spēlētājiem, bet vainoja sevi un publiski aizstāvēja spēlētājus, kā arī pret viņiem bija godīgs. Domāju, ka tas parādīja viņa augsto līmeni. Uzskatu, ka futbolisti viņu cienīja un daudzi gribēja, lai viņš paliek, turklāt spēlētāji arī pēc tam sazvanījās ar Miksu. Man viņš kopumā deva daudz pozitīvas lietas, bet nākotnē es personīgi vienmēr būšu gatavs atdot sevi visu Latvijas izlasē, ja vien mana palīdzība būs nepieciešama.

Kas bija spilgtākā lieta, ko ieguvi no Pātelainena?
Kas saistīts ar taktiku – viņš nemētājas apkārt un turas pie vienota ceļa. Tas var būt gan labi, gan slikti, bet viņš vienmēr līdz galam tic, ka konkrētā metode strādās un ja ne šodien, tad rīt un ja ne rīt, tad parīt noteikti. Izlase savācās pārāk īsu periodu un mums nav iespēja mētāties ar taktikām, jo ir sarežģīti pat sagatavot vienu, tādēļ tas bija viņa svarīgākais princips – nemētāties un spiest uz vienu konkrētu principu, kas mūsu gadījumā bija censties maksimāli daudz kontrolēt bumbu un spēlēt uzbrūkoši. Parasti Latvija spēlē ar otro numuru un pretinieki allaž dominē, tādēļ šāda viņa pieeja bija visai interesanta. Jāsaka gan, ka visvairāk no viņa ieguvu tieši mentālajā ziņā. Tas bija tāds britu gars, kur pats svarīgākais ir maksimāla pašatdeve no pirmās minūtes. Viņš vēlējās jau no mača sākuma dominēt un mainīt spēles psiholoģiju, ko viņš darīja jau iepriekšējās komandās. Ne vienmēr britu futbols ir tehniskākais un skaistākais, tomēr lietās, kas saistītas ar spēles tempu un psiholoģiju, Pātelainens ir ļoti spēcīgs un mēģināja to nodot arī spēlētājiem. No Miksu ieguvu psiholoģiskās nianses, kas ir saistītas ar spēlētāju motivēšanu un pašatdevi. Viņš vienmēr bija sagatavojies no A līdz Z un viss vienmēr bija saplānots. Viņš visu sarakstīja pa stundām un nekas netika nokavēts. Pātelainens ir profesionāls treneris ar lielu pieredzi, kā arī ir ļoti patīkams cilvēks – viņš man kļuva par labu draugu. Jāsaka gan, ka futbols ir neprognozējams un es neizslēdzu iespēju, ka mēs kādreiz varbūt pastrādāsim kopā.

Varbūt tev būs piedāvājums no kādas skotu komandas..
Šobrīd viss, kas manī notiek, ir par Liepāju un esmu šeit atstājis pārāk daudz emociju un darba. Pagājušajā gadā man bija divi piedāvājumi no Krievijas, bet no abiem es atteicos.

Runa ir par augstākās vai zemāko līgu klubiem?
Tie bija pirmās līgas klubi. Pirms tam ar Verpakovski apspriedām manu iespējamo pāreju, bet es nolēmu no piedāvājumiem atteikties. Pats savas futbolista karjeras laikā mētājos pa dažādām komandām un biju ļoti nelaimīgs par to. Man vienmēr gribējās būt vienā vietā un tagad es varu to piepildīt kā treneris, turklāt šobrīd klubā esmu arī sporta direktors. Pat teorētiski, ja man būtu labs piedāvājums no citas komandas, es neredzu iespēju, ka es varētu aiziet.

Arī finansiālais aspekts nespētu mainīt tavas domas?
Nekādā gadījumā. Uz to es nekad neesmu skatījies – ne agrāk, ne tagad. Es nemaz neapsveru šādu ideju un tā nav runa par naudu, bet gan par kaislību un konkrēto klubu. Es šobrīd visu uzmanību veltu Liepājas vienībai. Ja es būšu vajadzīgs Latvijas izlasei, protams, palīdzēšu, bet klubu es negrasos nomainīt. Vēlos aizvest Liepājas komandu maksimāli augstu Eirokausos un mēs darīsim visu, lai to varētu izdarīt. Latvijas čempionu tituls nākamajā sezonā ir mūsu mērķis un vēlamies maksimāli darīt savu darbu, lai sasniegtu labāko rezultātu un izcīnītu vēl kādu trofeju.