2005. gadā Kolumbusas ĢM nenoticēja skautam un izšķērdēja lielu iespēju

2005. gadā Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā Kolumbusas “Blue Jackets” ar sesto numuru izvēlējās Gilbertu Brulē – hokejistu, kurš nespēja kļūt par stabilu šīs līgas spēlētāju un realizēt savu potenciālu.

Brulē visvairāk ticēja tā brīža “Blue Jackets” ģenerālmenedžeris un prezidents Dags Maklīns, tomēr, ja viņš būtu vairāk respektējis un ieklausījies amatieru spēlētāju skautā Donā Boidā, klubs būtu ieguvis pavisam cita kalibra hokejistu.

Proti, Boids visvairāk 2005. gada draftā ticēja slovēņu zvaigznes Anžes Kopitara talantam un mēģināja pārliecināt kluba vadību izvēlēties tieši šo spēlētāju, kurš vēlāk tika izraudzīts ar 11. numuru.

Brulē karjera NHL ir beigusies. Viņš tajā aizvadīja 299 spēles, kurās izcēlās ar 95 (43+52) punktiem. Tikmēr Kopitars joprojām spēlē NHL, ir Losandželosas “Kings” kapteinis un 1073 mačos ticis pie 950 (333+617) punktiem.

“Blue Jackets” bija nepieciešams augsta līmeņa centra uzbrucējs, tādēļ izvēle bija starp šiem diviem spēlētājiem, ko atzina arī Maklīns. 2005. gadā nepārprotams pirmais numurs bija Sidnijs Krosbijs, bet tālākais saraksts nebija tik viennozīmīgs.

“Izvēle bija starp Brulē un Kopitaru,” 2016. gadā medijam “Sportsnet” atklāja Maklīns, kurš, dodoties uz draftu, sacīja Boidam: “Kā mēs varam izvēlēties slovēni augstāk par kanādieti?”

Maklīna argumenti izvēlēties Brulē, nevis Kopitaru, bija tādi, ka viņš neuzskatīja, ka Kopitaram iepriekš junioru karjeras laikā bijusi pietiekami liela konkurence un viņa pārstāvētās valsts izlase nespēlēja jaunatnes pasaules čempionātos augstākajā divīzijā.

“Blue Jackets” komandā Maklīnam bija piekritēji, taču tādi paši bija arī Boidam. Drafta naktī Maklīns devās paziņot “Blue Jackets” izvēli. “Ar sesto numuru 2005. gada draftā mēs esam pagodināti izvēlēties Gilbertu Brulē…”

“Dons Boids mīlēja Kopitaru gluži tāpat kā mēs visi,” pēc drafta medijiem sacīja ģenerālmenedžeris. “Taču Brulē ir puisis, kuru mēs vēlējāmies, jo viņam ir augsta līmeņa ripas tehnika un, manuprāt, viņš perfekti iederēsies mūsu komandā. Es jums saku, esmu sajūsmā, jo viņš sader ar mūsu mūsu komandu kā cimds ar roku.”

Vienu sezonu pirms drafta Brulē rādīja atzīstamu sniegumu Rietumu hokeja līgā (WHL), kur Vankūveras “Giants” rindās 70 spēlēs tika pie 87 (39+48) punktiem. Tikmēr Kopitars spēlēja Zviedrijas vienības “Södertälje SK” U20 komandā, kur 30 spēlēs tika pie 49 (28+21) punkta.

Brulē pēc drafta tajā pašā sezonā NHL nospēlēja tikai septiņus mačus, bet Kopitars nevienu, jo viņš vēl attīstīja savas prasmes “Södertälje SK” galvenajā komandā Zviedrijas augstākajā līgā (SHL).

2006./07. gada sezona abiem bija pirmā pilnvērtīgā NHL. Tajā Brulē 78 cīņās iekrāja 19 (9+10) punktus, bet Kopitars 72 mačos tika pie 61 (20+41) punkta un lika pārdomāt dzīvi Maklīnam. Zīmīgi, ka šī bija viņa pēdējā sezona “Blue Jackets” ģenerālmenedžera un prezidenta amatā.

Brulē šobrīd spēlē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kur Pekinas “Kunlun Red Star” rindās šajā sezonā 44 mačos sakrāja 19 (7+12) punktus, kamēr Kopitars joprojām ir NHL zvaigzne un šosezon 70 spēlēs ticis pie 62 (21+41) punkta.

Kopitars visu karjeru bijis lojāls “Kings” vienībai, kurā viņš nu jau četras sezonas pēc kārtas ir kapteinis. Varam tikai minēt, cik spēcīga būtu Kolumbusas komanda ar slovēni ierindā, kurš turklāt ir arī divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.