Kā pasaulē apmaksātākais basketbola treneris nonāca līdz lielākajam kaunam NBA vēsturē?
2022. gadā Montijs Viljamss tika atzīts par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) labāko treneri, viņš aizvadīja lieliskas sezonas Fīniksā, šo periodu sākot ar Covid-19 sezonas Orlando “burbuļa” neticamo 8-0 sēriju, kas lika domāt, ka “Suns” ir uz pareizā ceļa. Lai arī Fīniksas komanda neiekļuva izslēgšanas spēlēs, komandā tik un tā valdīja optimisms.
Jau nākamajā sezonā “Suns” finišēja otrajā vietā Rietumu konferencē un ar Viljamsu galvenā trenera amatā pārvērta līdzjutēju vidū dēvēto “bright future Suns” par komandu, kas beidzot ir nobriedusi cīnīties par NBA trofeju. 2021. gadā “Suns” ar tās līderiem Devinu Bukeru un Krisu Polu tika līdz finālam, kur ar 2-4 sāpīgi, bet pārliecinoši zaudēja Milvoki “Bucks”.
Viljamss tolaik tika iekļauts starp trijiem finālistiem uz gada labākā trenera balvu, taču to nesaņēma. Nākamsezon “Suns” turpināja teicami – pirmā vieta Rietumos un favorītes statuss uz NBA titulu, taču… izslēgšanas spēļu otrajā kārtā viņus šokēja Dalasas “Mavericks”. Vēl viena iespēja tikt pie basketbola prestižākās trofejas tika palaista vējā.
Ar šo zaudējumu Viljamss sāka saņemt pirmo nopietno kritiku. NBA insaideris Kevins O’Konors regulāri uzvēra to, ka Viljamss izteikti nespēj spēles laikā labi pielāgoties dažādām situācijām un mainīt taktiskos plānus kā to dara, piemēram, Ēriks Spolstra vai Tairons Lū, ko eksperti uzskata par būtisku mīnusu.
Viljamsu šajā sezonā nosauca par NBA labāko treneri, bet vienu vēlāk (2022/23), kad “Suns” atkal zaudēja otrajā kārtā tā tika uzskatīta par neveiksmi un viņš tika atlaists.
NBA pelnošākais treneris ar traģisku fonu – Montija Viljamsa stāsts
Nauda dara savu…
Viljamss aizvadītajā starpsezonā gribēja paņemt pauzi no basketbola un nedaudz atpūsties, pavadīt laiku ar ģimeni. Naudu viņš bija sapelnījis pietiekami daudz, lai to varētu atļauties. Lai arī izskanēja runas, ka par viņu interesējas vairākas komandas, viņš tik un tā teica “nē” līdz brīdim, kad pie apvāršņa parādījās “Pistons”.
Detroita nolika galdā neticamu līgumu un bija gatava padarīt Viljamsu par visu laiku pelnošāko treneri NBA vēsturē – pelnošāku par tādiem grandiem kā Ēriku Spolstru, Gregu Popoviču, Stīvu Keru vai Riku Kārlailu.
78,5 miljoni dolāru sešos gados – tie bija nosacījumi, kas lika Viljamsam uzreiz pārdomāt un atgriezties NBA apritē, taču kā sanāk beigās – “Pistons” viņu piesaistīja teju ar varu un viņš var teikt ko vien vēlas, taču arī pret paša gribu, jo viņa vēlme bija atpūsties, nevis trenēt komandu. Taču naudas summa bija pārāk liela, lai jebkurš cilvēks ātri vien vien nepārdomātu.
“Pistons” motivācija
Detroitas ģenerālmenedžerim Trojam Vīveram un pārējai vadībai bija vienota vīzija, ka tieši Viljamss būs īstais komandas treneris, neskatoties uz to, ka viņš tobrīd domāja par atpūtu un ģimeni, nevis basketbolu. Viljamss plānoja atgriezties vēlāk pie kādas pieredzējušas komandas, kuru varētu vest “play-off” cīņā gluži kā “Suns”, taču Detroitas kluba apsēstība ar Viljamsu un uz galda noliktais naudas maiss bija pārāk liels. Šādā situācijā Viljamss labprāt baudīja milzīgo uzticību un vēlmi viņam samaksāt, taču kā ar motivāciju? Diez vai tā bija un ir tādā līmenī, kāda tā būtu, ja viņš būtu kādu brīdi izvēdinājis galvu un ar 100% enerģiju atgriezies trenera arodā kādā citā komandā.
Daudzi nesaprata – kāpēc “Pistons” vispār piedāvāja tik lielu līgumu? Kāda apakšā bija doma? Tāda, ka šis treneris bija labi sastrādājies ar “Suns” un padarījis šo komandu par titula pretendenti? Un kāpēc tieši viņš nevis, piemēram, tādi labi zināmi vārdi kā Doks Riverss, Kenijs Atkinsons, Terijs Stotss vai Maiks Badenholzers, kuri bija pieejami? Visi šie jautājumi noved pie secinājuma, ka “Pistons” vadība, iespējams, ir nekompetenta, ja tā par katru cenu vēlas iegūt treneri, kurš nemaz nevēlas konkrētajā brīdī trenēt un kura vēsture kā galvenajam trenerim ir vērtējama tikai kā “laba”, nevis “izcila”.
"[Pistons have] already started a new losing streak. I'm just not sold on the talent that's on this team. I like [Jalen] Duran, I like Isaiah Stewart, after that, blow this whole thing up, let's start fresh."
-Lou Williams
(via @RunItBackFDTV)pic.twitter.com/7bZcW7f4Tu
— ClutchPoints (@ClutchPoints) January 2, 2024
Draftē augstus pikus, bet rezultāta nav…
Pēdējos četros draftos “Pistons” ir izvēlējusies spēlētājus ar 7., 1., 5. un 5. numuru un varētu domāt, ka jāsāk parādīties rezultātam. 2020. gada draftā Kiliana Heisa vietā Detroita varēja izvēlēties Tairīsu Haliburtonu, Tairīsu Maksiju vai Devinu Vaselu. Taču Heiss tobrīd tika vērtēts augstu un neko daudz pārmest tur nevar, jo arī citas komandas palaida garām iepriekš nosauktos spēlētājus.
2021. gadā draftā pirmais numurs bija Keids Kaningems un tā bija pavisam loģiska izvēle. Pašlaik lielāka zvaigzne no šī drafta varētu būt tikai Skotijs Bārnss, taču tolaik neviens Bārnsu nelika pat TOP3, tādēļ arī neko īsti nevar pārmest. Kaningems šobrīd ir “Pistons” labākais spēlētājs un ar šo izvēli viss ir kārtībā.
2022. gadā piektais numurs bija Džeidens Aivijs un neviens Detroitu par to nekritizēja, tieši otrādi – slavēja, jo Aivijs tika uzskatīts par tumšo zirdziņu. Aiz viņa tālāk nepalika neviens ievērojami labāks spēlētājs, tādēļ jau trešo gadu pēc kārtas ļoti sakarīga spēlētāja izvēle.
2023. gadā Detroita paņēma talantīgo dvīni Ausaru Tompsonu, kamēr viņa brālis Eimens vienu izvēli augstāk nonāca Hjūstonā. Ausars šīs sezonas sākumā bija diskutabli labākais “Pistons” spēlētājs un, kā izrādās, arī šī izvēle nebija peļama. “Pistons” pēdējos četros gados ir labi izmantojuši savus drafta pikus, taču kāpēc visi šie spēlētāji kopā nestrādā?
https://twitter.com/DetroitPistons/status/1741273660168556637
Cenšas uzvarēt, bet nesanāk
Dāmas un kungi… 28 zaudējumi pēc kārtas un NBA antirekords. Kopumā 30 zaudējumi 33 spēlēs un pārliecinoši pēdējā vieta visā līgā. Detroitai šosezon ir visas iespējas kļūt par sliktāko komandu līgas vēsturē, jo līdz šim divas briesmīgākās NBA sezonas ir aizvadījusi Filadelfijas “76ers” – 1973. gadā viņi sezonu pabeidza ar 9-73, bet 2016. gadā, apzināti zaudējot, ar 10-72. “Pistons” var būt vēl sliktāki, pat bez cenšanās apzināti zaudēt.
Viljamsa lēmumi arī ir raisījuši daudz jautājumus. Kopš Bojana Bogdanoviča atgriešanās talantīgais Tompsons ir pazudis no radara un knapi spēlē 10-15 minūtes, kā arī uz soliņa bieži tiek atstāts Aivijs. Nevar arī noliegt, ka Detroitas sastāvs ārpus nesen draftētajiem talantiem un Bogdanoviča ir diezgan skumjš – draftu izgāšanās Džeimss Vaismens un Mārvins Beglijs, sevi izsmēluši veterāni Aleks Burkss un Džo Hariss, kā arī kaudze ar noneimiem.
Var saprast arī treneri, kuram nav lielu iespēju rotēt sastāvu, kas ir pilnīga miskaste. Tajā pašā laikā, kur skatās “Pistons” basketbola operāciju vadītāji, ja vēl nesen izskanējusi informācija, ka Bogdanoviču, kurš absolūti neiederas komandas “laika joslā”, taču ir pietiekami kvalitatīvs basketbolists, kuru varētu aizmainīt pret drafta kapitālu uz kādu labāku komandu, nemaz neesot plānots aizmainīt…
Kur īsti ir problēma?
Dažreiz sportā gadās tā, ka spēlētāji un treneris kopā nespēj rādīt pat viduvēju sniegumu un neviens nesaprot, kāpēc. Atbilde ir tikai viena – “Pistons” ir pamatīgi kļūdījušies ar Montija Viljamsa iecelšanu galvenā trenera amatā, bet visi nodraftētie spēlētāji kā vienots kopums absolūti neko nerāda un tas nozīmē, ka ir jāveic sāpīgi darījumi. Un izskatās, ka tas varētu ietvert ne tikai spēlētāju maiņas un treneru nomaiņu, bet arī jauna ģenerālmenedžera un citu menedžeru meklēšanu. Kluba īpašniekam Tomam Goresam ir jānorij krupis un jāsāk viss no jauna.
Kaningema izteikumi, ka “Pistons” nav tik vāji kā rāda tabula un ka nav neviena komanda, pret kuru viņi justos kā kautuvē ir pat saprotami, jo nav arī tā, ka viņi katrā spēlē zaudētu ar mīnus 30. Viņi pat cīnās, cik var, taču dienas beigās Detroitas klubam nav pat daudz ko domāt, jo ir redzams, ka šis sastāvs, treneri un vadību ieskaitot, nedarbojas un agrāk vai vēlāk (labāk agrāk) ir nepieciešams sākt vēl vienu daudz vērienīgāku pārbūvi, jo šī ir cietusi fiasko.
“Pistons” gadu noslēdz uz pozitīvas nots un beidzot izcīna uzvaru
