Samoilovs skeptisks, ka valsts varētu pārņemt sporta treneru algu nodrošināšanu
Jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs nesaskata iespējas, ka valsts varētu pilnībā pārņemt sporta treneru darba samaksas nodrošināšanu pilnā.
Pašlaik valsts finansē vidēji 87% no sporta treneru atalgojuma. Pārējais finansējums jāatrod pašvaldībām un sporta federācijām. Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome (LSIIDP) pērn aicināja valdību un Saeimu rast finansējumu sporta treneru darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā, kā tas bijis līdz 2019.gadam.
Iepriekšējais Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs piedāvāja mainīt sporta skolu finansēšanas modeli, jo esošā finansējuma piešķiršanas sistēma “esot tālu no ideāla” – vienlīdz lielu finansējumu varot saņemt gan elites grupas, gan ne tik augsta līmeņa grupas.
Šteinberga piedāvātajā modelī sporta skolas saņemtu bāzes finansējumu par visiem bērniem, bet uz augstiem sasniegumiem orientētām sporta skolām tiktu piešķirts papildu finansējums. Jauno finansēšanas modeli bija plānots ieviest no 2026.gada 1.janvāra.
Vaicāts, vai ministrija turpinās darbu pie ieceres par jaunu finansēšanas sistēmu, Samoilovs aģentūrai LETA atbildēja izvairīgi – piedāvātais risinājums skar budžetu un izmaiņas nodokļos, kas attiecīgi prasītu ilgstošu saskaņošanas procesu. “No idejas stadijas līdz realizācijai var aiziet gadi,” sprieda Samoilovs.
Esošais sporta skolu finansēšanas modelis stājās spēkā 2021.gadā, bet pēc gada tika papildināts ar fiksētajām likmēm un trim kārtām finansējuma sadalē. Savukārt 2023.gada septembrī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumu pielikums, kas nosaka grupu komplektēšanas nosacījumus un rezultativitātes kritērijus.
“Nepieciešams laiks esošo MK noteikumu aprobācijai,” piebilda Samoilovs.
IZM vasarā saskaņošanai nodeva grozījumu projektu, lai uz valsts finansējumu sporta treneru atalgojumam varētu pretendēt jaunās akreditētās sporta skolas, pat ja iepriekšējā budžeta gadā tām nav bijušas valsts finansētās pedagoģiskās likmes. Savukārt finansējumu 14% apmērā piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, kā arī pedagoga mēneša darba likmes palielināšanai iekļautu papildus. Tas ļaušot nodrošināt treneru darba samaksas aprēķinu atbilstoši pedagogu darba samaksas normatīvajam regulējumam.
Tikmēr sporta skolotāji cer, ka valsts viņus sadzirdēs un atradīs risinājumus, kā pilnā apmērā nodrošināt finansējumu atalgojumam, aģentūrai LETA pauda LSIIDP valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe.
Vaicāta, kā vērtē jaunā IZM Sporta departamenta nostāju, Zaļupe pauda, ka Samoilovs nesen stājies amatā un vēl nav paspējis iedziļināties šajā jautājumā.
Viņasprāt, “tuvredzīgs risinājums” būšot, ja valsts neatradīs trūkstošo finansējumu, jo profesionālās ievirzes sporta treneru atalgojumam “ir vistiešākā sakarība” ar valsts un sporta prioritātēm par drošību, kā arī bērnu un jauniešu sportu.
Līdz šim, pēc viņas teiktā, sporta skolotājiem valsts pusē nav bijis “nopietna sadarbības partnera”. Komunikāciju apgrūtinājis arī tas, ka IZM ilgstoši bija bez pastāvīga departamenta vadītāja.
