Kaboverdes varonis Vozinja skaidro, kādēļ pēc spēles izplūda asarās
Kaboverdes futbola izlases vārtsargs Vozinja dalījies emocijās pēc vēsturiskās Pasaules kausa spēles pret Spāniju.
Jau vēstīts, ka Kaboverdes valstsvienība pirmdien aizvadīja fantastisku debijas maču Pasaules kausā, cīnoties neizšķirti 0:0 ar Eiropas čempioni un vienu no turnīra galvenajām favorītēm Spāniju. Par Kaboverdes galveno varoni kļuva tieši 40 gadus vecais Vozinja, kurš atvairīja septiņus sitienus un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.
“Mūsu lielākais ierocis ir vienotība,” sacīja Vozinja. “Tas, kā mēs izturamies cits pret citu kā ģimene, ir mūsu lielākais spēks. Visi domāja, ka esam atbraukuši uz Pasaules kausu tikai to izbaudīt, bet mēs zinām, ka mums ir komanda, kas ir pelnījusi cieņu. Šī ir mūsu pirmā reize, taču esam šeit, lai cīnītos par savu valsti. Visās spēlēs pieturēsimies pie savas stratēģijas un trenera taktikas. Centīsimies nospēlēt vēl labāk nekā šodien. Ceru, ka spēsim uzvarēt dažās spēlēs un, kas zina, varbūt pat iekļūt nākamajā kārtā. Esmu ļoti laimīgs un lepojos ar visiem mūsu spēlētājiem.”
“Raudāju, jo…”
Vozinja pēc spēles arī izplūda asarās, un sarunā ar medijiem viņš skaidroja, ka tas noticis, jo viņš vēlētos, lai varētu dalīties šajā mirklī ar aizsaulē aizgājušajiem vecvecākiem un mammu, kura arī klātienē spēli neapmeklēja.
Janvārī ASV valdība pievienoja Kaboverdi to valstu sarakstam, kuru pilsoņiem pirms ceļošanas uz ASV papildus vīzai ir jāiemaksā drošības depozīts, kas var sasniegt 15 tūkstošu dolāru. Tieši tas bija iemesls, kādēļ Vozinjas māte nevarēja pabeigt savu vīzas pieteikumu un doties uz Pasaules kausu.
“Raudāju, jo uzaugu kopā ar saviem vecvecākiem, un diemžēl viņi šeit nebija – viņi pirms dažiem gadiem nomira. Viņi man bija viss, viņi bija visa mana dzīve,” stāstīja Vozinja. “Es arī raudāju, jo mana mamma nevarēja būt šeit vīzas dēļ. Ņemot vērā naudas summu, kas mums bija jāmaksā par vīzu, mums neizdevās to nokārtot laikā. Gribētu, lai viņa būtu šeit, bet arī esmu ļoti laimīgs.”
“Visu mūžu esmu gājis uz šo brīdi,” turpināja Vozinja. “Man ir 40 gadi. Profesionālajā futbolā nonācu tikai 25 gadu vecumā. Bija brīži, kad domāju beigt karjeru, bet nepadevos, jo man bija šis sapnis. Šis sasniegums ir mums visiem – mani nosauca par spēles labāko futbolistu, taču tas ir visu komandas biedru nopelns, jo bez viņiem tas nebūtu iespējams. Turpināšu spēlēt un strādāt Kaboverdes un tās cilvēku labā.”
