Peiners: Ukrainu šobrīd liktu augstāk par Turciju
Jau piektdien, 23.februārī, Latvijas vīriešu basketbola izlase aizvadīs trešo FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēli ar Ukrainu, bet jau pirmdien, 26.februārī, gaidāma atkārtota tikšanās ar Turcijas valstsvienību, kurai pirmajā spēlē Latvija kapitulēja.
Pēc atklātā izlases treniņa Sportazinas.com uz sarunu aicināja Žani Peineru, lai noskaidrotu, kā viņš vērtē gaidāmos pretiniekus un komentētu situāciju viņa ikdienas klubā “Lietkabelis”.
“Pēdējas divas nedēļas sanāca saraustītas, biju noķēris vīrusu, slikti jutos, bet tagad pamazām atgūstos. Tagad galvenais kārtīgi sagatavoties izlases spēlēm un domāju, ka līdz tam būs viss kārtībā. Palīdzēja tas, ka nedaudz uzspēlēju pārbaudes turnīrā ar klubu. Ja nebūtu spēlējis visas divas nedēļas, būtu daudz grūtāk ieiet atpakaļ ritmā, bet treniņos šobrīd ir laba intensitāte, visi čaļi strādā ar pilnu atdevi un izskatās izsalkuši, tāpēc domāju, ka viss būs kārtībā,” iesāka Peiners.
Ko vari teikt par pretiniekiem?
No Ukrainas izlases zinu praktiski visus. Kodols viņiem spēlē kopā jau kopš 2013.gada, ir arī pārstāvji no Eiropas līgām. Pretinieks ir nopietns, viņi ieguvuši arī septīto vietu Eiropas čempionātā. Runājot par Turciju, tad jau pirmajā spēlē redzējām, ka viņi ir spēcīgi. Tagad pievienojies arī Diksons (naturalizētais amerikāņu saspēles vadītājs – red.), bet tagad spēlēsim mājās, būs vairāk laika sagatavoties spēlei un noteikti palīdzēs arī skatītāju atbalsts. Cīnīsimies par uzvaru abās spēlēs.
Novembrī bija šī izlases modeļa līderis. Vai arī šobrīd esi gatavs uzņemties vadošo lomu?
Redzēsim. Treneris jau paziņoja, ka nedaudz pamainīsies spēlētāju rotācija, spēlēsim mazāk minūtes, bet ar lielāku intensitāti. Minūtes noteikti būs mazāk nekā novembra spēlēs, līdz ar to statistika, iespējams, nebūs tāda kā tad, bet cerams, ka šāds plāns palīdzēs komandai izcīnīt uzvaras gaidāmajos mačos. Tas ir pats galvenais.
“Lietkabelis” izstājies no Eirokausiem. Tagad palicis vien Lietuvas čempionāts, kas nozīmē, ka vairs nebūs tik daudz augsta līmeņa spēles. Vai tev nebija piedāvājumi no citiem klubiem?
Bija, bet manā līgumā nav atrunāta konkrēta izpirkuma maksa, tāpēc arī klubs nelaiž. Ik pa laikam kāds variants parādās, zvana un vaicā vai klubs nav pārdomājis, bet viņi atbildējuši, ka tas ir gala lēmums un līdz sezonas beigām palieku “Lietkabelis” sastāvā un vairs šis jautājums netiks cilāts.
Pēc Artūra Štālberga aiziešanas mazinājusies arī tava loma komandā?
Noteikti, ka ir mainījusies. Sākumsastāvā laikam nevienā spēlē vairs neesmu izgājis, bet neteiktu, ka ir slikti. Pirms saslimu tāpat diezgan daudz spēlēju. Pie tam, tagad komandai pievienojušies divi jauni spēlētāji, mazāk vadu saspēli līdz ar to mazāk arī spēlēju ar bumbu, tāpēc arī statistikas ziņā sezonas otrais nogrieznis nebūs tik labs kā tās sākumā, bet ir jāpieņem situācija un jāturpina strādāt.
Pirms Štālberga atlaišanas klubam bija neveiksmju sērija. Gan Latvijas, gan Lietuvas medijos izskanēja informācija, ka kluba iekšienē ir problēmas. Kā viss šis fons ietekmēja situāciju komandas iekšienē?
Bija dažādu apstākļu kopums. Gan ar ārpus laukuma notiekošajām lietām, gan komandas iekšienē, kad kāds varbūt gaidīja, ka viņam būs lielāka loma, kāds gribēja vairāk uzņemties iniciatīvu, tāpēc sākās nelielas nesaskaņas iekšienē. Arī vadībai likās, ka mums jāspēlē vēl labāk. Bez maz vai brīnījās, kā mēs zaudējām “Žalgirim”. Bet pirms tam mēs jau nezaudējām nevienai nomināli vājākai komandai līdz spēlei pret “Vytautas”. Tā bija pirmā spēle pusgada laikā, kad zaudējām nosacīti vājākam pretiniekam. Bet arī tur bija vairāki aspekti. Es tajā spēlē nepiedalījos, nezinu, vai tas līdz galam bija trenera lēmums vai nāca no citurienes. Nevarētu teikt, ka Artūrs tika atlaists, jo komanda rādīja sliktu sniegumu.
Bet vismaz ar Butauta atnākšanu situācija uzlabojās?
Jā, jo kad komandu vadīja ukraiņu asistents, arī viņš izskatījās nedaudz apjucis un līdz ar to mums arī nesanāca spēlēt kā gribētos, bet līdz ar Butauta ierašanos komandā situācija uzlabojās, viņš ieviesa disciplīnu, tagad visi zina, kas katram ir jādara un viss ir normalizējies. Protams, nespēlējam tāpat tik labi kā sezonas sākumā, bet vismaz nav vairs tādu nevajadzīgu runāšanu, čīkstēšanu, un komandā visi strādā.
Jautājums par pretiniekiem. Pie esošās situācijas, Ukraina un Turcija vērtējamas kā līdzvērtīgas komandas spēku ziņā, vai atdod priekšroku kādai no šīm izlasēm?
Godīgi sakot, tā uz papīra skatoties, ukraiņus es šobrīd liktu augstāk. Sastāvs veidots piecus sešus gadus, viņi ir piedalījušies arī Pasaules čempionātā, izcīnījuši ievērības cienīgas uzvaras šajā sastāvā un līdz ar Džetera (naturalizēts amerikāņu saspēles vadītājs – red.) pievienošanos viņi noteikti ir kļuvuši stiprāki. Ja iepriekš kā vājo vietu Ukrainas izlasei varēja saukt saspēles vadītāja pozīciju, tad tagad arī tā ir uzlabota, tāpēc uzskatu, ka Ukraina, iespējams, šobrīd pat ir spēcīgāka. Protams, arī Turcija ir spēcīgs pretinieks. Redzējām kā viņi spēlēja pirmajā kārtā. Pat negaidīju, ka viņi tik labi spēlēs, jo savos klubos šie spēlētāji neieņem vadošās lomas, bet viss sastāvs spēlē ar lielu enerģiju un pašatdevi, tāpēc mūs priekšā sagaida divas patiešām sarežģītas spēles.
