Ābols: Šajā medaļā iekalts viss – ieguldītais darbs, laiks prom no ģimenes un stress

Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols pēc pasaules čempionāta bronzas medaļu izcīnīšanas sarunā ar žurnālistiem dalījās emocijās par iegūto godalgu.

Jau vēstīts, ka šodien Latvijas izlase papildlaikā ar 4:3 pārspēja ASV izlasi, pirmo reizi valsts vēsturē izcīnot PČ medaļu. Uzbrucējs laukumā pavadīja 21 minūti un 55 sekundes, izdarot četrus metienus pa pretinieku vārtiem.

“Visi parādījām raksturu visa turnīra gaitā, kas mums iepriekšējos turnīros ir trūcis. Kad pret lielajām izlasēm vienmēr cīnījāmies līdzīgi, bet pēc zaudētiem vārtiem, kad viņi izlīdzināja vai izvirzījās vadībā, šķiet, ka tas ceļa rullis sāk braukt mums virsū – 2:3, 2:4, 2:5. Šajā turnīrā, ja neskaita pirmo spēli, mēs virinājāmies, radījām raksturu un guvām vārtus pretī. Kā saka, neļāvām sev kāpt uz galvas,” uzsvēra uzbrucējs.

“Grūti pateikt iemeslu. Tu sāc ar tādu uzvaru, kā pret Čehiju, lēnām sāc būvēt ticību, ka ar tādu vārtsargu, kā Šilovs, brīžos, kad mēs kļūdāmies, viņš izvelc. Tas arī palīdz, ka tev ir drošība un var spēlēt agresīvi nevis pasīvi. Mēs visi kļūdīsimies, arī pretinieks kļūdīsies, un mēs cenšamies palīdzēt viens otram, un pārliecības sniega bumba vienkārši sāk velties un velties,” teica Ābols.

“Vārtsargs nospēlēja labi. Mēģināju klasisko, mest tālajā stūrī, bet viņš tur jau bija nosēdies,” par nerealizēto momentu pamatlaika beigās teica hokejists. “Bet tagad tam pilnībā nav starpības, es, vai kāds cits. Galvenais, ka mums tas izdevies, mēs zinājām, ka izdosies. Braucam mājās ar diezgan smagu aparātu uz kakla. Kas iekalts medaļā? Viss tas darbs, kas ir ieguldīts, laiks prom no ģimenes, stress, nervozitāte katru gadu braukt uz izlasi, un tagad turēt kaut ko rokās ir tiešām neaprakstāmi. Krāsa bronza, bet sajūta kā zelta,” emocijas neslēpa spēlētājs.

“Prieks, ka beidzot sanāca faniem kaut ko dot pretī. Viņi mūs dzinuši visu turnīru, tās emocijas, ko mēs iegūstam, bez viņiem nav iespējamas. Paldies katram, kurš pārdzīvo un gatavs no loga izlēkt ar mums. Nogurums ir. Šajā turnīrā sanāca daudz spēlēt, arī sezonas laikā nav pierasts spēlēt mazākumā. Turnīrs īss, spēles daudz, kad mēs jau tur beigās ar visiem apķērāmies un bļāvām, fiziski vairs nebija spēka bļaut. Prieks ir nenormāls, šodien bija jāatstāj viss,” pārliecināts Ābols.

“Nebūs daudz laika, lai gulētu uz dīvāna un neko nedarītu. Man tagad jādod sievai un ģimenei atpūsties no bērna auklēšanas, tā kā mana kārta būt tētim. Kādu dienu viņš izaugs lielāks, varēšu viņam šo pastāstīt un viņš varēs lepoties ar to, ko šī komanda sasniedza,” noslēdza hokejists.

Daugaviņš: Tas ir vēsturiski, neticami! Ar tādu atbalstu mēs nevarējām to neizdarīt!

No sapņa līdz realitātei – fantastiskais Rubīns atnes Latvijai bronzas medaļas