Ate par atgriešanos izlasē, iepriekšējā kluba bankrotu un lielisko VALMIERA GLASS VIA sezonu
Latvijas basketbola izlase uzsākusi gatavošanos gaidāmajām 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm. Ņemot vērā dažādus faktorus, valstsvienības sastāvs šoreiz ticis krietni “atjaunināts”, 15 kandidātu sarakstā iekļūstot sešiem debitantiem, kuri ikdienā spēlē “Optibet” Latvijas-Igaunijas līgā.
Kopumā no vietējā čempionāta Latvijas izlases sastāvā iekļauti astoņi basketbolisti, un viens no tiem ir pieredzējušais Artis Ate, kurš šosezon pārstāv “Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” (VALMIERA GLASS VIA) komandu. 35 gadus vecais aizsargs šajā kvalifikācijas cikla logā piedzīvo atgriešanos Latvijas izlases sastāvā pēc vairāk nekā pusotra gada pārtraukuma.
Ate sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās emocijās par iespēju atkal spēlēt valstsvienībā, kā arī skaidroja VALMIERA GLASS VIA panākumu atslēgu, komandai ar astoņām uzvarām 12 spēlēs šobrīd atrodoties ceturtajā vietā “Optibet” apvienotās līgas turnīra tabulā.
Kādas ir emocijas, atgriežoties izlasē?
Vienmēr prieks atgriezties izlasē. Tas ir liels gods, vienmēr esmu bijis un būšu patriots – ja mani uzaicina, tad ierodos un pārstāvu valstsvienību.
Cik saprotu, pirmoreiz izlase satikās jau vakar [pirmdien, saruna notika otrdien – aut.]. Kā bija visus džekus satikt?
Vakar mums bija pirmais treniņš, kurā vairāk izgājām cauri kombinācijām. Ja tas bija vairāk taktiskais treniņš, tad šodien – kontakta treniņš. Vairāk pakustējāmies, uzspēlējām. Sastāvs ir diezgan jauns, ir jāpierod pie tā, kas un ko dara. Nepiespiestās kļūdiņas parādās, gluži kā jebkurā komandā, kad ir jauns sastāvs. Bet tās kļūdiņas izlabosim.
Vai nav jāpielāgojas, ka treniņš izlasē atkal notiek latviešu valodā? Kā vispār ir darboties, kad klāt nav Luka Banki?
Forši, ka viss notiek latviski, bet visa basketbola terminoloģija galvenokārt ir angļu valodā, kā tas ir pierasts visās komandās. Ja treniņprocess notiek latviski, tad nianses ir angliski.
Ko atceries no savām pēdējām spēlēm izlasē [kas bija pērn februārī Pasaules kausa kvalifikācijā pret Turciju un Grieķiju]?
Ja godīgi, man ir baigi īsā atmiņa. Ko es varu atcerēties? Atceros atmosfēru, kāda tā bija arēnā, kur mūsu fantastiskie atbalstītāji vienmēr ir līmenī. Tas noteikti ir spilgtākais, ko atceros.”
Šovasar pirms olimpiskās kvalifikācijas biji iekļauts paplašināto kandidātu sarakstā. Vai tad trenējies kopā ar izlasi?
Mums bija treniņprocess vasarā, mani uzaicināja un tur arī piedalījos. Biju ar komandu kopā, ar džekiem trenējamies, tā kā vairāk un mazāk visu laiku esmu bijis pietuvināts izlasei.
Tad noprotu, ka saņemtā ziņa par izsaukšanu uz izlasi nebija pārsteigums?
Kā jau es teicu – ja mani uzaicina spēlēt izlasē, tas vienmēr ir pagodinājums. Ja mani neuzaicina, es tāpat sēžu mājās pie televizora un atbalstu komandu, lai tikai mums būtu labāks rezultāts. Viss Latvijas izlasē ir cēlāka mērķa vārdā.
Šī pusotra gada prombūtnes laikā ar treneriem kontakts tad ir bijis nepārtraukti?
Jā. Ja paskatāmies, cik daudz spēlētāju ir gājuši cauri izlasei, tā rotācija ir ļoti liela. Līdz ar to treneri skatās uz pretiniekiem un pielāgojās, un tāpēc arī spēlētāji tiek rotēti, lai dabūtu labākos spēlētājus attiecīgajām spēlēm un attiecīgajam stilam.
Tādā ziņā tas, ka esi tik tuvu izlasei, bet izsaukumu nesaņem – vai nepiezagās domas, ka savu pēdējo spēli izlasē jau esi aizvadījis?
Godīgi sakot, es par tādām lietām nepārdzīvoju. Atkārtošos vēlreiz – tas ir pagodinājums būt izlasē. Esmu priecīgs, ja šeit esmu, bet, ja mani neuzaicina, tāpat komandu un džekus atbalstu.
Kā vērtē šo izlases modeli? Daudzi jaunie spēlētāji, palīdzēsi viņiem ar pieredzi?
Jauns izlases modelis, kas ir ar skatu nākotnē, jo nākotnē džeki, kas ir bijuši pamatvērtības, paliek vecāki. Gadi nestāv uz vietas, tādēļ arī vajag iespēlēt kaut kādus jaunus džekus un skatīties tālāk. Šoreiz tāda iespēja vairākiem jaunajiem ir, treneri šādu lēmumu ir pieņēmuši, lai viņus paskatītos.
Lomažs: Varbūt jums liekas, ka tas ir piektais vai sestais sastāvs, mums tas ir pirmais
Šajā karjeras fāzē, protams, neko jaunu neizdomāsi, bet kādas sarunas ir bijušas ar treneriem? Ko viņi no tevis vēlas redzēt?
Kā jau vienmēr, primārais ir enerģijas ienešana, kas ir ļoti svarīgs faktors, kā arī cīnīties un rādīt piemēru jaunajiem.
Vai varbūt kluba sniegums palīdzēja izpelnīties treneru uzmanību? Kā vispār raksturotu to, kas šosezon notiek Valmierā?
Runājot par Valmieru – viss kārtībā! Rezultāti ir ļoti labi! Pagaidām par iespēto var ielikt pluss zīmīti, bet jāatceras, ka sezona ir tik tikko sākusies. Vēl ir tikai pats sākums, bet mums vēl ir ļoti daudz lietu, pie kurām varam strādāt. Joprojām ir daudz kļūdu, taču, ja tās izlabosim, rezultāts var būt vēl labāks. Treneri cītīgi strādā, lai mēs ar katru spēli progresētu. Galvenais būs komandas darbs, neatslābt un ar tādu pašu enerģiju un pārliecību arī turpināt.
Kas ir bijusi VALMIERA GLASS VIA galvenā panākumu atslēga?
Galvenais faktors ir cīņasspars un nepadošanās. Ir bijušas spēles, kurās mēs atspēlējamies no -17, -18. Tā ir cīņa līdz spēles beigām – nav tā, ka pēc pirmā puslaika mēs mestu plinti krūmos. Mēs sarežģītās situācijās spējam iziet laukumā, atgūties un tās spēles uzvarēt.
Artis Ate | Foto: VALMIERA GLASS VIA
Ja atceramies pirmssezonas pārbaudes spēles, tad rezultāti tur bija diezgan skarbi [kā, piemēram, -51 pret Utenas “Juventus” un -33 pret Panevežas “Lietkabelis”]. Vai bija tāds brīdis, kad noticējāt, ka šī sezona var aiziet pozitīvā gultnē?
Pārbaudes spēlēs visas komandas iespēlē jaunos sastāvus, jaunu sistēmu, līdz ar to ir kādi 20 elementi, pie kuriem tiek strādāts un tiek izmēģināti. Tāpēc tās arī saucās “pārbaudes spēles” – tu pārbaudi, kas strādā vai nē. Saprotu, ka rezultāti šķiet svarīgi un visiem vienmēr gribās, lai uzvar, bet tā nekad nebūs. Bija daži drausmīgi rezultāti, zaudējām ar lieliem mīnusiem, bet tajās pašās spēlēs bija ļoti daudzas labas epizodes, kuras varējām paņemt.
Bet vai tāds viens “klikšķis” nebija?
Tam “klikšķim” ir jābūt visas sezonas garumā. Kad sezona beigsies un kaut ko būsim izcīnījuši, tad arī varēsim teikt, ka šis “klikšķis” nostrādāja, jo sezonu var iesākt labi, bet kaut kas var notikt – piemēram, no ierindas tiek izsists viens spēlētājs – un tādēļ vēl negribu neko tādu [skaļu] teikt. Bet pagaidām ejam pareizajā virzienā.
Tagad izskatās, ka atgriezties Latvijā un pievienoties VALMIERA GLASS VIA bija pareizais lēmums. Vai nebija vēlme turpināt spēlēt ārzemēs?
Ģimenes apsvērumu dēļ vajadzēja braukt uz Latviju. Nāca piedāvājums no Valmieras, kas ir netālu no Rīgas, līdz ar to varēju apvienot savu darbu un sievas biznesu. Tas bija patiešām labs variants un esmu pateicīgs Valmierai, ka deva tādu iespēju. Valmieras klubā viss ir ļoti labi sakārtots, viss ir ļoti forši.
Cik ļoti biji pārsteigts, ka tavs iepriekšējais klubs Lietuvā [Pasvales “Pieno Žvaigždes”] nolēma pārtraukt savu darbību?
Nebiju pārsteigts, jo uz to jau viss gāja iepriekšējā sezonā, lai arī klubs to baigi tā nepublicēja. Cik saprotu, tad pēdējais piliens bija tas, ka Lietuvas līgā pamainīja noteikumus, ka komandas minimālajam budžetam ir jābūt 800 tūkstošiem eiro, lai vispār varētu startēt. Klubs pateica, ka to nevar izdarīt un iesniedza bankrotu.
“Pazūd” vēl viens Lietuvas klubs – ilggadējā LKL dalībniece izstājas no turnīra
Kā tev norit pārslēgšanās no kluba uz izlasi?
Tās ir jaunas emocijas, jo ir džeki, kurus tu kādu laiku neesi saticis. Tajā pašā laikā ir lietas, kas jau ir darītas, kā, piemēram, zināmas kombinācijas, un tad man ir vieglāk. Ja vienreiz, divreiz atgādina, kas jādara, tad to atceros. Varbūt vēl jaunajiem džekiem viss ir grūtāk, jo viss ir jauns un vairāk jāfokusējas, bet kopumā viss ir pozitīvi.
Starp citu, Beļģija viens no taviem pēdējiem pretiniekiem tavos iepriekšējos mačos izlasē. Ko par viņiem atceries?
Atceros, ka viņi bija ļoti agresīva komanda, ar agresīviem un diezgan meistarīgiem spēlētājiem.
Kas šoreiz pret viņiem mums atnesīs uzvaras?
Disciplīna, komandas darbs un neatlaidība!
Šteinbergs par iespēju izlasē, sezonu Spānijā un savu progresu
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
