Atrada ģērbtuvē, guļot asinīs – kur pazudis NBA labi zināmais centrs Ārons Beinss?

2020. gada martā viņš aizvadīja karjeras spēli – Fīniksas “Suns” rindās austrāliešu centrs Ārons Beinss mačā pret Portlendas “Trail Blazers” guva 37 punktus un realizēja deviņus (!!!) trīspunktu metienus no 14 mēģinājumiem. Šāds skaitlis ir ļoti iespaidīgs jebkuram NBA snaiperim, kur nu vēl centram. Lieki piebilst, ka tas kļuva par NBA tālmetienu rekordu starp centra spēlētājiem un visai droši var teikt, ka tik drīz šis rekords netiks pārspēts.

Profesionāļa karjeru viņš sāka 2009. gadā “Lietuvos rytas” rindās, tad uzspēlēja arī Vācijā, Grieķijā un Slovēnijā, bet 2013. gadā devās piepildīt sapni spēlēt NBA un kā nedraftēts basketbolists nokļuva Sanantonio “Spurs” paspārnē. Beinss nonāca NBA grandā, kuru tobrīd pārstāvēja tādi spīdekļi kā Tonijs Pārkers, Tims Dankans, Kavai Lenards, Manu Džinobili un Marko Belinelli un savā otrajā sezonā viņš kļuva par NBA čempionu.

Tims Dankans un Ārons Beinss ar NBA trofeju | Foto: Brendan Maloney-USA TODAY Sports

Perfekts karjeras sākums NBA viņam palīdzēja nostiprināties planētas spēcīgākajā līgā līdz pat 2020./21. gada sezonai, kas ne vienmēr izdodas nedraftētiem “ārzemniekiem”. Karjeras ceļi Beinsu aizveda arī uz Detroitas “Pistons”, Bostonas “Celtics”, Fīniksas “Suns” un Toronto “Raptors” komandām. Viņš nekad nav bijis zvaigzne vai līderis statistikas ailītēs, taču Beinss allaž bijis kvalitatīvs rotācijas centrs, kurš 168 no 533 regulārā čempionāta spēlēm sācis pamatsastāvā. 2019./20. gada sezonā Fīniksā viņš vidēji guva 11,5 punktus, sakrāja 5,6 atlēkušās bumba un atdeva 1,6 rezultatīvas piespēles vidēji 22,2 minūtēs laukumā, kas statistiski bija viņa karjeras labākā sezona.

NBA komandas kreklā mēs Beinsu pēdējo reizi redzējām pagājušā gada maijā “Raptors” sastāvā, bet pēc NBA sezonas viņš devās palīgā Austrālijas izlasei olimpiskajās spēlēs. Pēc grupu turnīra otrās spēles ar Itāliju viņš mistiski pazuda no Austrālijas sastāva rotācijas, bet, sākoties NBA sezonai, īsti nekādu jaunumu austrālieša sakarā nebija. Sezona sākās, un Beinss nebija atrodams nevienas komandas sastāvā… Lielākā daļa droši vien nodomāja, ka viņš gluži vienkārši izrādījās nevajadzīgs NBA klubiem, taču realitāte izrādījās daudz skarbāka un biedējošāka.

Olimpisko spēļu turnīra otrajā mačā Austrālija cīnījās ar Itāliju, un Beinss līdz ceturtā perioda sākumam bija sakrājis 14 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, spēlējot nozīmīgu lomu svarīgā mačā. Galvenais treneris Braiens Gūrdžjans gatavojās laukumā laist Beinsu, viņš paskatījās uz soliņu, taču uz tā centra spēlētājs nebija atrodams. Starp trešo un ceturto ceturtdaļu Beinss aizskrēja uz tualeti, taču Austrālijas izlases štābs saprata, ka kaut kas nav labi, jo centrs neatgriezās pārāk ilgi.

Viens no komandas darbiniekiem devās meklēt basketbolistu, kurš viņu ātri vien atrada un saskārās ar biedējošu skatu. Darbinieks pamanīja Beinsu ģērbtuvē pie tualetes, guļam uz grīdas asinīs un ar satraumētu roku, kurā bija divas dziļas brūces. Beinss bija nestabils un pats nevarēja piecelties. Viņš ārstiem skaidroja, ka skrējis uz tualeti, taču vairāk neko nespēja atcerēties. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka brūces uz rokām radās pēc tam, kad viņš zaudēja pamatu zem kājām un, krītot, atsita roku pret dvieļu pakaramajiem, no kā arī radās asinis. Kritiena laikā viņš, iespējams, atsita galvu pret grīdu, ar ko skaidrojams atmiņas zudums.

Ārons Beinss, Petijs Milss un Džo Inglss | Foto: FIBA

Beinss bija pie samaņas. Viņš tika uzlikts uz nestuvēm un uzreiz nosūtīja savam aģentam fotoattēlus ar brūcēm uz rokām. Basketbolistam iepriekš vajadzēja uz tualeti, taču viņš to tā arī nebija apmeklējis. To saprotot, Beinss cēlās kājās no nestuvēm un negaidīti saļima. Apkārt esošie komandas pārstāvji un medicīnas personāls īsti nesaprata, kas notiek, taču realitāte bija tāda, ka Beinss bija zaudējis spēju staigāt. Beinss tika nogādāts slimnīcā, kur viņš pavadīja vairākas dienas, mokoties sāpēs. Netika izslēgts arī sliktākais scenārijs – ka basketbolists var tikt paralizēts.

Austrālietis kādu laiku nevēlējās runāt par notikušo, taču pirms dažām dienām viņš bija gatavs pastāstīt par to, kas īsti notika ESPN basketbola apskatniekam Braienam Vaindhorstam. “Tas bija vientuļākais brīdis manā dzīvē – gulēt slimnīcā, ik pa laikam zaudējot samaņu, ejot cauri maniem dzīves mērķiem un vienkārši raudot,” emocionāls bija sportists. “Mans onkulis Dons pirms 10 gadiem guva smagu traumu un tagad viņam ir kustību traucējumi. Manai ģimenei jau bija līdzīga pieredze, tāpēc biju pārbijies.”

Beinsa problēmas sākās vēl pirms mača ar Itāliju. Pirmajā spēlē pret Nigēriju puslaika pārtraukumā Beinss iesildījās un izpildīja vienkāršu danku, taču viņa pirksti noslīdēja no stīpas, kā rezultātā basketbolists smagi nokrita, sasitot galvu un kaklu. Otrajā puslaikā viņš laukumā negāja drošības nolūkos. Galvenais jautājums palika atklāts – kādēļ Beinss zaudēja līdzsvaru Itālijas spēles laikā un vairs nevarēja pastaigāt? “Grūti saprast, kas notika. Arī neirologi nebija vienisprātis, vai šis kritiens [iesildoties] bija cēlonis tālākajam, taču tās bija lielas sāpes un man vajadzēja atsāpinošus medikamentus.”

Trīs dienas vēlāk, proti, Itālijas mača laikā, Beinss nokrita ģērbtuvē ceļā uz tualeti un nebija skaidrs, vai tas bija kritiena mačā pret Nigēriju dēļ vai arī vienkārši viņš paslīdēja uz slapjas grīdas. Sākotnēji ārsti domāja, ka Beinss bija zaudējis samaņu, taču šī teorija ātri vien izrādījās nepatiesa, jo neilgi pēc kritiena viņš zaudēja spēku kājās un viņa kreisā roka atteicās funkcionēt – basketbolists neesot varējis pacelt tukšu ūdens pudeli. “Pusstundu pēc notikušā situācija palika arvien sliktāka,” atceras Beinss, kurš uzreiz tika nogādāts slimnīcā. Veicot izmeklējumus, tika konstatēts, ka viņam ir iekšējā asiņošana, kas radījusi spiedienu uz mugurkaulu.

Covid-19 ierobežojumu dēļ Beinsa situācija bija vēl sarežģītāka. Slimnīcā Tokijā viņam bija grūti komunicēt ar ārstiem, kuri runāja tikai japāņu valodā, turklāt neviens no komandas pārstāvjiem viņu nevarēja apciemot. Pie Beinsa uzreiz gribēja doties aģents, taču tas nebija iespējams Covid-19 ierobežojumu dēļ. Beinsam bija nepieciešams veikt operāciju, lai mazinātu spiedienu uz mugurkaulu. “Cerēju, ka varēšu spēlēt jau nākamo maču. Japānas ārsti domāja, ka neesmu normāls,” ar ironiju atcerējās Beinss. “Atskatoties atpakaļ, grūti aptvert to, kas notika.”

Ārons Beinss | Foto: NBA

Beinss palika slimnīcā līdz pat olimpiskā basketbola turnīra beigām, kurā Austrālija izcīnīja bronzas medaļas. Ar radošu pieeju izcēlās Beinsa komandas biedri Metjū Dellavedova un Natans Sobijs, kuri slimnīcā notēloja ārstus, lai apciemotu Beinsu un nogādātu viņam olimpisko medaļu. “Tā bija emocionāla tikšanās,” atcerās Dellavedova. “Mums šis bija liels sasniegums, bet Beinss bija svarīga programmas sastāvadaļa. Man pat nobira asaras. Protams, ka negribējām iekulties nepatikšanās, taču esam priecīgi, ka mums izdevās viņu satikt.” Beinss vien nosmēja, ka Dellavedova internetā iegādājies ārsta diplomu.

11. dienā slimnīcā Beinss beidzot varējis nostāties kājās un sācis strādāt pie motorikas. Viņš spēja uzlikt vienu priekšmetu uz otra un bija laimīgs, ka varēja ar video zvanu sazināties ar sievu, kā arī zvana laikā pamanīja, ka viņu sešus mēnešus vecā meita mācās darīt to pašu, kas bija emocionāls brīdis. Basketbolistu izrakstīja no slimnīcas, bet ceļam uz mājām viņam bija tika norīkota īpaša medicīniska lidmašīna ceļojumam 6400 kilometru attālumā līdz Austrālijai. Ārsti drošības nolūkos rekomendēja viņam visu astoņu stundu ceļu pavadīt guļus pozīcijā un anestēzijas iedarbībā. Kad Beinss ieradās Brisbeinā, viņš atkal vairs nevarēja pastaigāt un Covid-19 drošības noteikumu dēļ viņam bija jāpavada divas nedēļas karantīnā vietējā slimnīcā.

Kopumā slimnīcā Austrālijā viņam nācās pavadīt ilgāk, proti, vienu mēnesi. Ar katru dienu viņa kondīcija kļuva arvien labāka. Ja sākumā Beinss brauca ratiņkrēslā, ar laiku viņš jau varēja staigāt pats. Viņam izteikti vājāka bija kreisā kāja, tādēļ basketbolistam gandrīz vai no jauna bija jāmācās staigāt. Dažus mēnešus vēlāk situācija jau bija pavisam cerīga, jo Beinss beidzot varēja skriet. Turklāt viņš pirmo nedēļu pēc ilga pārtraukuma nepiedzīvoja pēkšņus līdzsvara zudumus, kā arī beidzot paņēma rokās bumbu, izdarot dažus metienus pa grozu, kas kļuva par viņa ikdienišķās terapijas sastāvdaļu.

“Ja jūs paskatītos uz mani tagad, jums nekad neienāktu prātā, kas notika pirms pusgada, jo esmu piedzīvojis lielu progresu,” šonedēļ intervijā ar ESPN sacīja Beinss, kura kondīcija jau ir daudz labāka. 35 gadus vecais Beinss ir nospraudis sev tikai vienu mērķi – atgriezties NBA 2022./23. gada sezonā. “Es augu, spēlējot basketbolu, tāpēc vēlos atgriezties. Nezinu, kāds varētu būt šis ceļš [atpakaļ uz NBA], taču ellīgi strādāšu, lai ielauztos atpakaļ,” noslēdza austrālietis.