Austrija sagādā lielas problēmas itāļiem, taču rezervisti Kjeza un Pessina papildlaikā ieved Itāliju 1/4 finālā

Itālijas valstsvienības “sausā” sērija bija pārsniegusi jau 1000 minūtes. Itālijas futbolisti bija uzvarējuši 12 spēlēs pēc kārtas, turklāt šajā iespaidīgajā sērijā ielaiduši tikai vienus vārtus. Itālijas nezaudēto spēļu sērija sasniegusi jau 31 maču, kuros tā izcīnījusi 26 uzvaras un piecreiz cīnījusies neizšķirti. Iepriekš tik gara sērija itāļiem bija no 1935. līdz 1939.gadam.

Itāļi aktīvi sāka spēli, Čiro Immobilem jau sestajā minūtē mēģinot gūt pirmos vārtus. Uzbrucējs centās panākt priekšā esošo bumbu, bet beigās sadūrās ar Danielu Bahmanu, taču izvairījās no brīdinājuma. Trīs minūtes vēlāk itāļu kārtējais uzbrukums iestrēga Austrijas aizsardzības “mūrī”. 11.minūtē Itālijas izlases spiediens lika kļūdīties Austrijas aizsargiem, kas Leonardo Spinacolam ļāva ielauzties soda laukumā, bet viņa sitiens bija neprecīzs.

17.minūtē Spinacola no laukuma kreisās puses bumbu soda laukuma viducī iespēlēja Nikolo Barellam, bet viņa sitienu atvairīja Bahmans. Brīdi vēlāk ātrajā pretuzbrukumā aizskrēja Marko Arnautovičs, taču viņam no muguras sekoja aizsargi, tāpēc viņš sasteidza sitienu, kas padevās neprecīzs. 25.minūtē situāciju pie Austrijas izlases vārtiem centās saasināt Marko Verati, bet neilgi pēc tam neizdevās izmantot standartsituāciju no laukuma stūra.

Immobile uzbrukumā manāms bija arī 32.minūtē, kad netālu no soda laukuma nolēma nevienam nepiespēlēt un izdarīt sitienu pa vārtiem. Bumba, kas šķietami lidoja garām vārtiem, beigās atsitās pret kreiso stabu. Piecas minūtes pēc itāļa sitiena pretinieku soda laukumā trīs pretiniekus apspēlēja Arnautovičs, bet uzbrucējam no šīs epizodes neko bīstamu tā arī izveidot neizdevās. Puslaika pēdējās minūtēs itāļi turpināja saspēlēties Austrijas izlases soda laukuma tuvumā, taču iekarot pretinieku vārtus tā arī neizdevās.

Otrā puslaika piektajā minūtē tieši pie soda laukuma noteikumus pret Austrijas izlases spēlētāju pārkāpa Džovanni di Lorenco, par ko nopelnīja dzelteno kartīti. Standartsituāciju ar tiešo sitienu pa vārtiem izspēlēja Dāvids Alaba, bet bumba lidoja nedaudz virs vārtu pārliktņa. Nākamajās desmit minūtēs abu komandu spēlētāji vairākkārt lika fanu elpai aizrauties, taču vārtus nevienai komandai gūt vēl neizdevās.

65.minūtē soda laukumā Alaba sita ar galvu, bumbai nonākot pie Arnautoviča, kurš šādā pašā manierē guva vārtus. Vēlāk gan izrādījās, ka uzbrucējs atradās aizmugures stāvoklī, tāpēc Austrijas izlases vārti netika skaitīti. Pusminūti vēlāk ar sitienu pa zemi vārtus centās gūt Marsels Zabicers, taču nesekmīgi.

Itāļi ar ātrām un precīzām piespēlēm 73.minūtē uzbrukuma smailē izvirzīja Lorenco Insinji, taču uzbrucējs savus partnerus neatalgoja ar vārtu guvumu. Atlikušajā laikā abām komandām bija iespējas gūt vārtus, bet labākā no tām bija Itālijai. Kompensācijas laika piektajā minūtē itāļi standartsituāciju pie paša soda laukuma izlēma izspēlēt ar centrējumu soda laukumā, nevis tiešo sitienu, kas rezultātu nedeva. Pamatlaiks noslēdzās bez gūtiem vārtiem.

Pirmā papildlaika devītajā minūtē Federiko Kjēzam neizdevās savaldīt bumbu soda laukumā, kā rezultātā izniekota laba vārtu gūšanas iespēja. Viņš gan reabilitējās minūti vēlāk, kad pie labā vārtu staba ieguva bumbu, drīz vien to raidot garām Bahmanam. Jau papildlaika pēdējā minūtē Bahmans no augšējā vārtu stūra “izvilka” Insinjes sisto bumbu, taču īsi pēc tam Mateo Pessina guva Itālijas izlases otros vārtus. Austriešiem soda laukumā pietrūka spēka, lai atbruņotu itāļus.

Austriešiem labākā vārtu gūšanas iespēja 111.minūtē bija Marselam Zabiceram, kurš ar otro mēģinājumu bumbu no tuvas distances sita pāri vārtiem. Divas minūtes vēlāk bumbu pa aizsarga muguru sita Mihaels Gregoričs. Nopelnītais stūra sitiens vēlāk izrādījās ļoti svarīgs, jo pēc tā izspēles ar galvu vārtus guva Kalajdžičs. Otrā papildlaika beigās austrieši pa pretinieku vārtiem sita vēl dažas reizes, taču nepanāca “pendeles”.

Situācija turnīrā

Itālija uzvarēja visās trīs A apakšgrupas spēlēs – 3:0 pār Turciju un Šveici un 1:0 pār Velsu. Austrija C apakšgrupā vispirms ar 3:1 uzvarēja Ziemeļmaķedoniju, pēc tam ar 0:2 zaudēja Nīderlandei, bet noslēgumā svarīgā mačā ar 1:0 bija pārāka pār Ukrainu. Otrā vieta Austrijai deva automātisku ceļazīmi uz astotdaļfinālu.

Itālijai divus vārtus guvis Čiro Immobile un Manuels Lokatelli, bet divreiz asistējis Domeniko Berardi. Itālijas un Anglijas aizsardzība apakšgrupu turnīrā bija vienīgās, kuras pretinieki nespēja uzlauzt.

1968.gada čempione un divkārtējā vicečempione Itālija finālturnīrā spēlē septīto reizi pēc kārtas, pirms pieciem gadiem apstājoties ceturtdaļfinālā. Austrija finālturnīrā debitēja 2008.gadā un tāpat kā 2016.gadā neizkļuva no grupas, bet 24 izlašu formātā pirmo reizi izdevies iekļūt astotdaļfinālā.

No 36 abu izlašu savstarpējām spēlēm 16 uzvarējusi Itālija, 12 Austrija (pēdējo reizi gan 1960.gadā), bet astoņi mači beigušies bez uzvarētāju noskaidrošanas. Abas izlases pēdējoreiz tikās 2008.gadā, pārbaudes mačā cīnoties neizšķirti 2:2. Ceturtdaļfināli notiks 2. un 3.jūlijā, pusfināli 6. un 7.jūlijā, bet finālcīņa gaidāma 11.jūlijā.

2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies Eiropas 11 pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls. Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar rezultātu 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas. Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.

Itālijas izlases sastāvs

vārtsargi: Džanluidži Donnarumma (“AC Milan”), Alekss Merets (“Napoli”), Salvatore Sirigu (“Torino”);

aizsargi: Frančesko Ačerbi (Romas “Lazio”), Alesandro Bastoni (Milānas “Inter”), Leonardo Bonuči, Džordžo Kjellīni (abi – Turīnas “Juventus”), Džovanni di Lorenco (“Napoli”), Emersons (Londonas “Chelsea”, Anglija), Alesandro Florenci (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Leonardo Spinacola (“AS Roma”), Rafaels Tolojs (Bergāmo “Atalanta”);

pussargi: Nikolo Barella (Milānas “Inter”), Gaetāno Kastrovilli (Florences “Fiorentina”) Manuels Lokatelli (“Sassuolo”), Mateo Pessina (Bergāmo “Atalanta”), Marko Verati (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Brians Kristante (“AS Roma”), Federiko Kjēza, Federiko Bernadeski (abi – Turīnas “Juventus”), Žoržinju (Londonas “Chelsea”);

uzbrucēji: Andrea Beloti (“Torino”), Domeniko Berardi, Džakomo Raspadori (abi – “Sassuolo”), Čiro Immobile (Romas “Lazio”), Lorenco Insinje (“Napoli”).

Austrijas izlases sastāvs

vārtsargi: Daniels Bahmans (“Watford”, Anglija), Pavao Pervans (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Aleksandrs Šlāgers (Lincas ASK);

aizsargi: Dāvids Alaba (Madrides “Real”, Spānija), Aleksandars Dragovičs (Leverkūzenes “Bayer”, Vācija), Marko Frīdls (Brēmenes “Werder”, Vācija), Martins Hinteregers (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija), Štefans Lainers (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Filips Līnharts (“Freiburg”, Vācija), Štefans Pošs (“Hoffenheim”, Vācija), Kristofers Trimmels (Berlīnes “Union”, Vācija), Andreass Ulmers (“Salzburg”);

pussargi: Juliāns Baumgartlingers (Leverkūzenes “Bayer”, Vācija), Kristofs Baumgartners, Florians Grilličs (abi – “Hoffenheim”, Vācija), Štefans Ilsankers (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija), Konrāds Laimers, Marsels Zabicers (abi – “Leipzig”, Vācija), Valentīno Lazaro (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Luiss Šaubs (“Lucerne”, Šveice), Ksavers Šlāgers (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Alesandro Šepfs (Gelzenkirhenes “Schalke 04”, Vācija);

uzbrucēji: Marko Arnautovičs (“Shanghai Port”, Ķīna), Mihaels Gregoričs (“Augsburg”, Vācija), Saša Kalajdžičs (“VfB Stuttgart”, Vācija), Karims Onisivo (“Mainz 05”, Vācija).