Krilovs: Nevienā citā līgā 3./4. maiņu spēlētāji nesaņem tādas algas kā KHL…

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Omskas “Avangard” direktoru padomes priekšsēdētājs un KHL padomes loceklis Aleksandrs Krilovs izteicies, ka KHL komandu trešo un ceturto maiņu spēlētāji saņem lielākas algas nekā citās pasaules hokeja līgās.

Jau ziņots, ka, sākot no nākamās sezonas, KHL plāno ierobežot klubu tēriņus spēlētāju atalgošanai, ierobežojot tam paredzēto budžetu līdz 900 miljoniem rubļu, kas pēc šodienas kursa ir ap 11,2 miljoniem eiro. Šī situācija varētu apgrūtināt darbību dažiem klubiem, jo iepriekšējā sezonā bija astoņas komandas, kuru algu budžets pārsniedza plānotos algu griestus.

“Pirms kāda laika dažos klubos ieplūda liela nauda, dramatiski palielinot atšķirību starp bagātajām un nabagajām vienībām,” medijam “Championat” sacīja Krilovs. “Viens no iemesliem, kādēļ pieņemts lēmums par algu griestiem ir tas, ka trešo un ceturto maiņu spēlētāji saņem pārāk lielas algas. Būsim godīgi, nevienā citā pasaules līgā šo maiņu spēlētāji netiek atalgoti ar tādām algām.”

“[Mihails] Fisenko [Kazaņas “Ak Bars” hokejists, kurš 40 spēlēs aizvadītajā sezonā sakrāja 13 punktus] saņēma 45 miljonus rubļu [557 300 eiro],” turpināja Krilovs. “Kurā vēl līgā pasaulē viņam tiktu maksāta šāda alga? Griesti tika ieviesti, lai mazinātu budžetu atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem klubiem. Gribam arī palielināt vidējo spēlētāju līmenī visās komandās, lai katra varētu cīnīties ar katru.”

Kā ziņo “Sport-Express”, lēmums par direktoru padomes sēdi 30. aprīlī vēl nav pieņemts, taču šāda iespēja tiek izskatīta. Iepriekš no dažāda līmeņa funkcionāriem izskanēja aicinājumi pārskatīt algu griestu summu, norādot, ka tā ir pārāk maza. Līdzīgas domas pauž arī dažu klubu pārstāvji, norādot, ka algu griesti jāpalielina līdz 1,3 miljardiem rubļu (ap 16,11 miljoniem eiro). Viens no viņiem ir Maskavas “Dynamo” ģenerāldirektors Jevgēņijs Krovopuskovs.

Pirms dažām dienām KHL prezidents Aleksjes Morozovs izteicās, ka līga plāno palikt pie 900 miljoniem rubļu. “Mēs uzskatam, ka tā ir pietiekama summa, lai spēlētāji, kuri sevi parādīs, varētu saņemt laba līmeņa algas un bonusus. Algu griesti palielinās sportisko interesi, visi klubi būs vienādos apstākļos, kuros varēs parādīt hokejistu un arī menedžeru kvalitāti,” uzskata Morozovs.

Tāpat tiks ieviesta arī algu grīda – minimāli pieļaujams algu budžets. Sākumā tie būs 300 miljoni rubļu jeb ap 3,72 miljoniem eiro, taču šī summa pakāpeniski tiks palielināta. “Algu grīda katru gadu būs lielāka, lai sasniegtu 450 miljonus rubļu (ap 5,58 miljoniem eiro). Ja visu klubu algu budžets būs starp 450 un 900 miljoniem, visiem būs vienādi apstākļi un čempionāts kļūs neparedzams,” norāda līgas prezidents.

Krievijas medija “Championat” rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā sezonā Rīgas “Dinamo” algu budžets bija 260 miljoni rubļu, kas pēc vecā kursa ir ap 3,71 miljona eiro. Jāatzīmē, ka summas rubļos var mainīties katru dienu šīs valūtas kursa svārstību dēļ. Piemēram, marta sākumā viens eiro maksāja ap 73 rubļiem, aprīļa sākumā – 86, šobrīd – 83.

Iepriekš “Sport-Express” žurnālists Igors Jeronko atklāja, ja nākamajā sezonā “Dinamo” varētu piedzīvot nopietnas finansiālas problēmas. “Ir iespēja, ka Rīgas “Dinamo” budžets būs trīsreiz mazāks. Agrāk galvenais sponsors “Itera” deva 15 miljonus eiro, bet būs 5. Ja tā ir patiesība, nezinu, kā viņi plāno spēlēt KHL, jo budžets ir ne tikai algas. Viņiem būs grūti aizsniegties pat līdz algu grīdai.”