Babris: Nebija tie labākie braucieni, bet kopumā ar rezultātu esmu apmierināts

Pieļautās kļūdas pirmajos divos braucienos Tokijas olimpisko spēļu BMX sacensībās maksājušas vietu pusfinālā un iespēju cīnīties par godalgām, sarunā ar žurnālistiem pēc starta teica Helvijs Babris. Jau ziņots, ka Latvijas BMX riteņbraucēji Helvijs Babris un Vineta Pētersone, ceturtdien Tokijā debitējot olimpiskajās spēlēs, nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru.

Babris olimpiskās spēles noslēdza 20.pozīcijā, bet Pētersone – 21.vietā. Tokijas spēlēs katrā no četriem ceturtdaļfināla braucieniem gan vīriešiem, gan sievietēm startēja seši sportisti, katram aizvadot trīs braucienus. Otro sacensību dienu sasniedza 16 labākie 24 braucēju vidū, bet vietu finālā iegūs astoņi. Babris pirmajā no trim ceturtdaļfināla braucieniem finišēja piektais, apsteidzot vienu konkurentu. Arī otrajā braucienā nācās samierināties ar piekto pozīciju, lai gan vienubrīd viņš bija sestais. Lai iekļūtu pusfinālā, Babrim vajadzēja finišēt trīs pozīcijas augstāk par argentīnieti Nikolasu Torresu. Lielāko trases daļu latvietis bija sestais, bet pēdējā taisnē apsteidza tieši Torresu, ar ko gan nebija gana pusfināla sasniegšanai.

“Nebija tie labākie braucieni, bet kopumā ar rezultātu esmu apmierināts. Protams, mērķis bija kvalificēties pusfinālam, bet ir, kā ir. Esmu apmierināts,” pēc debijas olimpiskajās spēlēs teica Babris.  “Pirmajos divos braucienos pieļāvu kļūdas, kas arī maksāja vietu pusfinālā,” par startu sarežģītajā Tokijas trasē stāsta BMX riteņbraucējs. “Pirms trešā brauciena punktu starpību bija tik liela, ka grūti tikt pusfinālā.” Sportisti iepriekš sarunās ar žurnālistiem uzsvēruši, ka Tokijas BMX trase ir garāka un arī tehniski sarežģīta. To pašu uzsvēra Babris, kuram gan trase patika. “Braucot otrajā virāžā, jau varēji just, ka kājas ir “pilnas”. Beidzamās divas taisnes bija grūti izbraukt, bet kopumā trase man patika,” skaidro divkārtējais Latvijas čempions. “Šķita, ka bija bezvējš. Āķīgās vietas jau bija “piešautas” treniņos, tāpēc tas neko daudz šodien neizšķīra.”

“Otrais brauciens sanāca vislabāk. Vienīgi vajadzēja pirmajā taisnē braukt agresīvāk. Domāju, ka otrais brauciens bija labākais,” savu sniegumu komentēja sportists.  Babrim savā braucienā bija jāspēkojas ar pasaules čempioniem Nīku Kimmanu no Nīderlandes un viņa tautieti Tvanu van Gentu. Sportists gan pauda pārliecību, ka pusfināls bija sasniedzams. Tokijas olimpiskajās katras grupas dalībnieki aizvadīja trīs braucienus. Pusfinālam kvalificējās četri labākie no katras grupas, kuri summā bija iekrājuši mazāko punktu skaitu. Iepriekš olimpiskajās spēlēs kvalificēties nākamajai kārtai varēja ar apļa laiku.

“Astoņu sportistu konkurencē braucieni būtu interesantāki, jo viņi “miksētos”, un punktu skaitīšana būtu interesantāka,” jauno kvalificēšanās kārtību komentē Babris. “Ar sešiem sportistiem punktu starpība bija neliela, tāpēc katrs brauciens bija no svara. Arī atlase [olimpiskajām spēlēm] bija krietni sīvāka.” Babris ceturtdaļfinālu noslēdza ar piekto vietu savā grupā un 15 punktiem. Latvijas sportists pārspēja tikai kanādieti Džeimsu Palmeru, kuram bija 16 punkti. Šajā grupā dominēja nīderlandieši Kimmans un van Gents, kuri visos trīs braucienos neļāva pārējiem iekļūt pirmajā divniekā, izcīnot attiecīgi četrus un piecus punktus. Desmit punkti bija brazīlietim Rinātu Rezendem, bet 13 punkti – Nikolasam Torresam.

Babra līdz šim lielākais panākums ir gada sākumā Kolumbijā izcīnītā trešā vieta Pasaules kausa posmā BMX superkrosā. Lielākos panākumus šajā sporta veidā Latvijai ir sagādājis pirmais olimpiskais čempions šajā disciplīnā Māris Štrombergs, kurš uzvarēja 2008.gadā Pekinā, pēc četriem gadiem savu titulu aizstāvot Londonā.

Pētersone pirmajā ceturtdaļfināla braucienā startā bija sestā, bet, pateicoties konkurentes kļūdai, pakāpās uz piekto pozīciju un līdz finišam apsteidza vēl vienu sāncensi. Otrajā braucienā pēc pieticīga starta latviete finišēja pēdējā, sestā. Pirms pēdējā brauciena desmit punkti bija Pētersonei un vēl divām sportistēm, kas solīja sīvu cīņu par pēdējo ceļazīmi uz pusfinālu. Pētersone jau trases sākumā zaudēja tempu un finišu sasniedza sestajā vietā, tādējādi paliekot ārpus pusfinālistu pulka. “Smagas sajūtas pēc olimpiskās debijas. Lai arī mērķis nebija olimpiskais zelts, kaut kur iekšā cerība tomēr sēdēja, ka spēšu kvalificēties uz otro dienu,” vilšanos par savu sniegumu neslēpa Pētersone. “Neteikšu, ka braucieni bija tie labākie un arī ne sliktākie. Centos parādīt savu labāko sniegumu, bet neesmu pārliecināta vai man tas izdevās.”

“Šis viss ir jāpārdomā un jāpieiet ar vieglāku prātu. Tagad mērķis ir nākamā Olimpiāde, šo var uzskatīt par ieskriešanos,” nākotnē cerīgi raugās sportiste. “Pēc trim nedēļām jau priekšā pasaules čempionāts. Šis ir liels apgaismības brīdis.” Iepriekš starp treniņu sesijām sarunā ar žurnālistiem Pētersone atklāja, ka izteikti garajā Tokijas olimpisko spēļu trasē “atslēgas punkts” ir trešā taisne. Tāpat jau iepriekš bija zināms, ka trase ir salīdzinoši lēna un tehniska, kas prasa papildu fizisko piepūli.  “Pirmajā braucienā meitenes nedaudz “sasitās” kopā. Nebija tie “tīrākie” apļi, kā gribētos. Labākais laikam bija pēdējais brauciens, bet ar to nebija pietiekami, lai kvalificētos pusfinālam. Pirms trešā brauciena trijām no mums bija vienāds punktu skaits, tāpēc tas arī bija izšķirīgais [brauciens]. Pēdējā braucienā atdevu visus spēkus un aizvadīju savu labāko “apli”,” stāsta Pētersone.

“Izbraukt trasi bija diezgan grūti. Būtībā katrā taisnē sanāca skrieties no jauna. Tas prasa ļoti daudz [spēka]. Sekundes, kas pienāk klāt šajā trasē, izteikti varēja just nākamajos braucienus,” par slodzi trasē saka olimpisko spēļu debitante. Sacensību trase vīriešu un sieviešu konkurencē ierasti nedaudz atšķiras. Izmaiņas parasti ir jau otrajā taisnē, kas dāmām ir nedaudz vieglāka, bet Tokijā pirmās atšķirības konfigurācijā bija manāmas vien trešajā taisnē. “Trase bija diezgan nestandarta. Apvienotā otrā taisne noteikti bija kaut kas jauns un neierasts. Godīgi sakot, neteiktu, ka viņiem [rīkotājiem] izdevās – puišiem nedaudz par mazu, bet dāmām – par lielu,” pārdomās par trasi dalās trīskārtējā Latvijas čempione Pētersone. “Šķiet, ka nebija tā ritmiskākā izvēle, bet trase bija braucama.”

Francūziete Manu Valentino pirms trešā brauciena nezināmu iemeslu dēļ bija aizkavējusies interviju zonā un novēloti ieradās uz startu. Tas gan nav atstājis iespaidu uz sniegumu trasē. “Baigi “neizsita” [no ritma], jo mums tāpat jāgaida gan pirms došanās starta kalnā, gan arī paša kalna augšā. Centos saglabāt mierīgu prātu un koncentrējos braucienam,” atklāj sportiste, kura gan pirmajā, gan otrajā braucienā jutusi stresu. “Iespējams, lomu nospēlēja olimpiskais slogs. Tās tomēr ir manas mūža lielākās un arī grūtākās sacensības.”

“Otrajā braucienā nedaudz nācās sakost zobus, jo trešās taisnes pēdējo lēcienu neuzlecu. Tuvojoties Francijas sportistei, varēju ar viņu pacīnīties pēdējā taisnē. Tā laikam ir nepatīkamākā puse,” nožēlu pauž vienīgā Latvijas sportiste dāmu konkurencē. “Pirmā apļa trešā taisne rezultāta ziņā, manuprāt, neko daudz nebūtu mainījusi. Rezultāts nav tāds, kādu es gribētu, bet neteiktu, ka varēju izdarīt daudz vairāk.”

Četrās treniņu dienās Pētersonei bija izdevies piebraukt trasi. Jau iepriekš bija skaidrs, ka tehniskajā trasē lielu lomu spēlēs vējš. Lai arī Babris norādīja, ka bijis bezvējš, Pētersonei šķita, ka trasē tomēr iepūtusi arī kāda nelielāka brāzma. “Šodien bija diezgan brāzmains, bet neteikšu, ka to ļoti izjutu. Kopējā “apļa” sniegumu drīzāk ietekmēja kontakts trešajā taisnē,” sīvo cīņu trasē atminas Pētersone. Latvijas sportiste ar 16 punktiem grupā palika pēdējā, bet līdz pusfinālam pietrūka sešu punktu. Pēdējā braucienā uzvaru svinēja austrāliete Saja Sakakibara, kura izrāva vietu pusfinālā, summā iekrājot 11 punktus. Šajā grupā divos no trim braucieniem uzvarēja britu braucēja Betānija Šrīvere.