Bagatskis: Pēc “Eurobasket” pateicu LBS, ka neesmu tik bagāts, lai trenētu Latvijas izlasi

Ukrainas basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis atzinis, ka valsts lielākā problēma šajā sportā ir sporta zāļu trūkums, kas neļauj bērniem pietiekamā daudzumā nodarboties ar basketbolu, lai veidotos spēlētāju atlase.

“Piedāvājums trenēt Ukrainas izlasi man bija interesants. Apspriedos ar pieredzējušiem treneriem, kuri jau ilgus gadus ir šajā biznesā. Viņi man teica: vienmēr ņem komandu, ar kuru vari kaut ko sasniegt. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ nevarētu kaut ko izdarīt ar Ukrainas komandu. Latvijas izlasei šobrīd nav trenera, jo lielie kungi (великие имена) gaidīja atlases cikla izlozes rezultātus, lai pieņemtu lēmumu. Zinu Ukrainas izlases basketbolistus – ar viņu raksturiem varam sasniegt mērķus,” intervijā portalam “Tribuna” stāsta 50 gadus vecais treneris.

Uz jautājumu, vai nebūs grūti apvienot Ukrainas izlases un “Kyiv Basket” vienības trenēšanu, Bagatskis atbild: “Gan būs, gan nebūs. Astoņus gadus strādāju ar Latvijas izlasi. Vienmēr esmu teicis: Man ir liels dibens – varu sēdēt uz diviem krēsliem. Aģents teica, ka interese par mani bija jau agrāk – janvārī. Tad vēl biju aizņemts Bambergā, variantus neizskatījām.”

“Varbūt kāds var uzskatīt šo darbu par soli atpakaļ, bet es tā nedomāju. Varbūt kādreiz vajag spert soli atpakaļ, lai izdarītu trīs uz priekšu. Nedomāju, ka šis ir solis atpakaļ. Saņemu prieku, strādājot ar šiem puišiem,” sacīja treneris.

“Šo piecu gadu laikā (kurus neesmu vairs Ukrainā) esmu kļuvis daudz pieredzējušāks, daudz esmu pārdzīvojis – klubos, arī izlasē. Esmu sapratis – ar spēlētājiem nekad nevajag cīnīties, viņus nevajag pārliecināt, pierunāt. Bieži vien labākais variants ir šķirties, vienkārši atlaist spēlētāju un novēlēt viņam veiksmi. Mums nav nekāds bērnudārzs, lai teiktu: apēd putru, paguli. Tas ir profesionāls sports – viss sākas ar attieksmi pret lietu.”

Foto: Фото: Дмитрий Федоренко, ФБУ

Bagatskis šobrīd ar Ukrainas izlasi aizvada treniņnometni, iepazīstoties ar basketbolistiem. “Zālē ir puiši – viņiem ir atvaļinājums, bet pēc divām – trīs nedēļām sākas sagatavošanās sezonai klubos. Viņi visi varēja šobrīd peldēties, iedegt saulē, bet viņi visi atbraukuši trenēties. Vienmēr būs strīdīgi momenti, vienmēr būs konflikti, bet man visu laiku jābūt tonusā – kaut ko nepamanīji, vienu spēli zaudēji un var sākties sērija, zaudējumi turpināsies. Komandai vienmēr jābūt uzvilktai. Parasti treneri zina savus pienākumus, federācija tos zina, menedžements arī. Bet kādi ir spēlētāju pienākumi?”

“Trenēties un spēlēt – izklausās viegli un vienkārši, tomēr tā nav. Nepieciešams, lai spēlētājs būtu profesionālis ne tikai algas dienā, bet arī pārējās mēneša dienās. Ja tā būs – mēs vienmēr atradīsim kompromisu, vienmēr viņus aizstāvēšu, bet man no basketbolistiem vajadzīga profesionāla attieksme,” sacīja Bagatskis.

“Basketbols – tas man ir izaicinājums. Galvenais ir darīt. Ja neizdosies – sorry. Ja treneris pārstāj mācīties, tad viņš ir miris treneris. Šovasar konsultēju Latvijas U19 izlasi, konsultēju arī U16. Kad biju paņēmis pauzi, Dalasas “Mavericks” iedeva man dzīvokli un mašīnu – trīs mēnešus dzīvoju tikai basketbolā. NBA, D-līgā, spēcīgas universitātes, kuras bija 300 kilometru radiusā no Dalasas. Man bija septiņas stundas basketbola katru dienu. Brīžiem likās, ka pats par bumbu pārvērtīšos, bet kaut kā izdzīvoju. Tagad izmantoju iegūto informāciju.”

“Kādēļ vairs netrenēju Latvijas izlasi? Pēc “Eurobasket 2017” informēju Latvijas federāciju. Teicu: Neesmu tik bagāts, lai trenētu Latvijas izlasi. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tad parādījās situācija, kuru tagad izjūt visas izlases – logi, kad norisinās spēles sezonas laikā. Nav kluba, kuri vairs ar prieku palaidīs spēlētājus uz izlasi, nemaz nerunājot par treneri: jūs šeit nedēļu pastrādājat, bet es vēl kādu citu patrenēšu. Tad pieņēmu pareizu lēmumu.”

Foto: UA Tribuna

“Vai nebūs garlaicīgi trenēt Ukrainas līgā? Esmu domajis par šo. Četrus gadus strādāju FIBA Čempionu līgā, ULEB Eirokausā un Eirolīgā. Par izlasi jautājumu nav, bet klubā ir cita specifika. Ukraiņu komanda pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā spēlēs Čempionu līgas kvalifikācijā. Mēs varam pārsteigt, ja viss notiks kā vajag. Grūti laiki Ukrainā – šie gadi nevarēja palikt bez sekām. Tomēr nesaprotu – kādēļ Ukrainā uzbūvētas tik daudz halles. Vai arī nav uzbūvētas?”

“Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sporta kompleksi ir katrā mazākājā pilsētiņā, pat nerunājot par lielajām. Kaut vai ar 1000 – 2000 skatītāju vietām – tas nemaksā tik dārgi,” halļu problēmu Ukrainā ieskicēja treneris.

“Jūs šeit dzīvojiet un runājiet: kādēļ jums ir tā? Ukrainā pietrūkst “basketbola izglītības”. Toties fiziski un tehniski – rezultāti ir ļoti labi. Lielas zāles – vairāk bērnu – lielāka atlase. U18 un U20 vīriešu izlases – nekas īpašs. Trīs sieviešu komandas spēlē B divīzijās. Vīriešiem tikai U20 spēlē A divīzijā. Latvijā ir pusotrs miljons cilvēku, bet visas komandas ir A divīzijā, jo mums ir zāles.”

“Jā, treneri vienmēr ir lohi, jo nemāk attīstīt spēlētājus, bet, ja būs zāles, būs vairāk spēlētāju, būs arī treneriem interesantāk. Par to man nav jādomā, bet gan vadībai – kur atrast naudu, lai uzbūvētu zāles. Jo kāds grib uzcelt sporta halli, bet cits grib māju uzcelt,” noslēdza treneris.

Bagatskis ar Ukrainas basketbola federāciju vienojies par divu gadu sadarbību, bet jau šī gada novembrī viņa vadītā valstsvienība uzsāks dalību 2021. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Speciālista galvenais uzdevums būšot aizvest Ukrainas izlasi līdz Eiropas čempionāta finālturnīram.

Vēl šī gada janvārī Bagatskis tika atbrīvots no Vācijas kluba Bambergas “Brose” galvenā trenera amata, ko viņš ieņēma kopš pagājušā gada jūnija.

Savukārt pēc 2017. gada Eiropas čempionāta Bagatskis neturpināja sadarbību ar Latvijas izlasi, kuru bija trenējis kopš 2010. gada.

Viņš izlasi vadīja četros Eiropas čempionātu finālturnīros, ar katru turnīru komandai progresējot. Tā 2011. gadā Latvija ieņēma 22. vietu, pēc diviem gadiem bija 11. pozīcijā, 2015. gadā palika astotā, bet 2017. gada rudenī izcīnīja piekto vietu. Zīmīgi, ka vēl četras reizes Bagatskis finālturnīrā startēja kā spēlētājs.

Bagatskis trenera karjeras laikā vadījis klubus Gruzijā un Ukrainā, tostarp Kijevas “Budiveļnik”, ko divreiz aizveda līdz valsts čempionu godam. Tāpat viņš strādājis arī ar Latvijas klubiem “Barons” un “Valmiera”, slaveno Lietuvas komandu Kauņas “Žalgiris”, Krievijas vienībām Krasnojarskas “Yeniset” un Ņižņijnovgorodas komandu, kā arī bijis Turcijas kluba Stambulas “Darussafaka” treneru kolektīvā un vadījis Izraēlas grandu Telavivas “Maccabi”.