Balcers par emocijām NHL, aizmainīšanu uz Otavu un “Senators” pārbūvi

Latviešu jaunais hokejists Rūdolfs Balcers šosezon piedzīvoja debiju Nacionālajā hokeja līgā Otavas “Senators” sastāvā, kā arī līdz šim spējis nostabilizēties planētas spēcīgākajā līgā. Kopš pirmās spēles pret Minesotas “Wild” viņš ne reizi nav atgriezies Amerikas Hokeja līgā un līdz šim 24 spēlēs sakrājis 7 (4+3) punktus. Balcers sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās emocijās par savu nonākšanu “Senators” komandā, vērienīgo maiņas darījumu, kurā bija iesaistīts pirms sezonas, komandas pašreizējo pārbūves procesu un citām lietām.

Pirms spēlēm parasti trenējaties?
Atšķirībā, cikos sākas spēle. Ja mača sākums ir septiņos, tad no rīta pusstundu patrenējamies, bet, ja spēle sākas piecos vai trijos, tad gan neslidojam.

Kā esi iedzīvojies Otavā?
Pilsēta ir OK. Ne ar ko īpaši tā neizceļas uz citu fona, tomēr jāsaka, ka pilsētas centrs ir skaists un pa to ir patīkami pastaigāt. Šobrīd gan ārā īpaši negribās līst, jo ir diezgan auksts un nav patīkami atrasties ārpus telpām tik lielos mīnusos.

Otavā dzīvo viens?
Šeit dzīvoju kopā ar draudzeni, bet vecāki nav Otavā – mamma pagaidām ir Latvijā, bet tētis Norvēģijā.

Foto: John Hefti-USA TODAY Sports/Scanpix

Tev ārpus hokeja sanāk laiks arī citām aktivitātēm?
Ja godīgi, tad nē. Pēdējā laikā esam daudz bijuši izbraukumos un Otavā īsti nav sanācis būt. Tagad arī atbraucām uz īsu brīdi un jau šobrīd dodamies prom uz pāris dienām [sarunas brīdī “Senators” gatavojās lidojumam uz Bostonu]. Līdz ar to nav sanācis nekur aiziet un brīvajā laikā mājās atpūšos.

Pirms šīs sezonas biji iesaistīts vērienīgā maiņas darījumā, kad no Sanhosē “Sharks” pārcēlies uz “Senators” [maiņā bija iesaistīts arī slavenais zviedru aizsargs Ēriks Karlsons, kurš devās uz Sanhosē]. Kādas emocijas tevi tobrīd pārņēma?
Biju “Sharks” treniņu centrā un atceros, ka tobrīd risinājās komandas foto sesija. Vadība mani pasauca pie sevis, bet tobrīd nebija pat nojausmas, ka tikšu aizmainīts. Kabinetā sēdējā treneris, ģenerālmenedžeris un citi pārstāvji. Ar pārējiem maiņā iesaistītajiem ienācām kabinetā un saņēmām atbildi, ka tā nu ir sanācis – viņi nevarot laist garām iespēju iegūt vienu no labākajiem aizsargiem pasaulē. Man pateica, ka būs jādodas uz Otavu un tajā brīdī īsti pat nebija nojausmas, ko darīt. Ja godīgi, biju šoka stāvoklī un bija diezgan liela tukšuma sajūta. Grūti pat aprakstīt tā brīža emocijas, jo prātā šaudījās jautājums – kāpēc tieši es? Sevišķi tādēļ, ka Sanhosē man viss ļoti patika. Arī es viņiem it kā patiku, bet arguments bija tāds, ka iespēju iegūt Karlsonu nevar laist garām. Domāju, ko darīt tālāk un pirmajās dienās bija dīvaina sajūta, bet kad atbraucu uz Otavu, iepazinu spēlētājus un lēnām viss aizmirsās. Kopumā ātri iedzīvojos jaunajā komandā. Tāds ir tas bizness un neko tur nevar darīt.

Vari salīdzināt dzīvi Otavā un Sanhosē?
Sanhosē bija silts laiks un kopumā pilsēta bija skaista, bet arī Otava ne pa visam nav slikta pilsēta. Šeit vienīgi ir citādāks klimats, bet kopumā būtisku atšķirību nav, piemēram, ir gan līdzīgi restorāni, gan ēdieni un citas lietas, tāpēc nevarētu teikt, ka sadzīvē kaut kas būtiski būtu mainījies.

Foto: Scanpix/John Hefti-USA TODAY Sports

Vēl pirms debijas NHL bija sajūta, ka esi gatavs spēlēt šajā līmenī?
Grūti teikt. Manuprāt, kamēr hokejists nedabū iespēju spēlēt, nevar zināt, vai esi gatavs NHL.

Kā tu raksturotu savu ienākšanu NHL?
Saņēmu izsaukumu un pirmajā spēlē bija tāda kā skraidīšana apkārt un tobrīd noteikti negribējās uztaisīt kļūdas. Kopumā ar katru spēli pēc tam palika arvien labāk un labāk un radās pārliecība, ka varu spēlēt šajā līgā.

Vai pēc tavām domām debijas spēle izvērtās veiksmīga? Kurā brīdī pazuda uztraukums?
Domāju, ka jebkuram ir uztraukums, pirmo reizi izejot uz NHL ledus, bet, kad ieej spēlē un iedod kādam iekšās vai atdod piespēli vai uzmet pa vārtiem, uzreiz visa nervozitāte pazūd. Debija kopumā nebija slikta, bet nebija arī tā, ka es ar kaut ko īpašu izceltos. Domāju, ka bija OK.

Foto: nhl.com/senators

Kad tevi izsauca uz NHL, vai zināji, ka piedzīvosi debiju?
Nezināju. Uz vienu brīdi vairākiem “Senators” spēlētājiem bija savainojumu problēmas un tobrīd uz NHL tika saukti visi pēc kārtas. Iepriekš jau bija sarunas, ka drīz mani varētu izsaukt, bet konkrētāk nekas nesekoja. Vēlāk gan mani beidzot izsauca un iedeva iespēju. Aizgāju nākamajā dienā uz halli un treneri pateica, ka es spēlēšu. Protams, tajā brīdī biju ļoti priecīgs. Noteikti man nebūtu palīdzējis tas, ja mača laikā sēdētu uz soliņa, nespēlētu un stresotu, tādēļ bija ideāla sajūta uzreiz nospēlēt pirmo maču.

Kāda ir atmosfēra AHL komandā, zinot, ka tur tomēr spēlētāji cīnās, lai izsistos uz NHL? Nav tā, ka hokejisti ir savtīgāki un vairāk domā par savu, nevis komandas labumu?
Nezinu kā ir citās komandās, bet mūsu gadījumā AHL viss bija baigi ideāli. Visi bija tiešām forši čaļi un nevienam ne ar vienu nebija problēmu. Man ļoti patika Belevilas vienība AHL un tieši tāpat ir arī šobrīd NHL. “Senators” organizācija kā tāda pozitīvi izceļas ar to, ka tajā ir ļoti labi cilvēki un nevienam nav nekādu problēmu. Komandās spēlētāji ir priecīgi un cīnās viens par otru.

Vai laika gaitā nezuda ticība, ka tu varētu tikt izsaukts uz NHL?
Ja godīgi, tad nē un par to nemaz pat nebiju domājis. Spēlēšana NHL vienmēr bija mans mērķis, uz kuru es gāju un kopš aizbraucu uz Ziemeļameriku 2016. gadā, kad viss arī sākās. Man galvā bija plāns iet soli pa solim uz priekšu, lai tiktu uz NHL. Visu pagājušo sezonu nospēlēju AHL, bet šogad arī saņēmu izsaukumu uz augšu un šobrīd turos šeit.

Rūdolfs Balcers
Foto: bellevillesens.com

“Senators” šobrīd ir pārbūves procesā un vienības sastāvs ir manāmi vājāks, ņemot vērā to, ka tikuši aizmainīti arī vairāki līderi. Tev tas palīdz tikt pie lielāka spēles laika?
Protams. Kā jau minēji – mēs aizmainījām diezgan daudz līderus un komanda izskatās citādāk nekā gada sākumā. Protams, ne tikai man, bet arī visiem pārējiem jaunajiem spēlētājiem rodas lielāka iespēja spēlēt. Treneris šobrīd arī ļauj spēlēt visām četrām maiņām, jo visi spēlē vienlīdzīgi, tādēļ arī man paveras vairāk iespējas.

Kā tevi ietekmējis tas, ka komanda aizmainījusi tādus vadošos spēlētājus kā Metu Dušeinu, Raienu Dzingelu un Marku Stounu?
Grūti teikt. Protams, neesmu nekad neko tādu piedzīvojis un jāatzīst, ka ir dīvaina sajūta, jo viņi visi bija forši cilvēki un labi hokejisti. Bēdīgi, ka tādi spēlētāji aiziet no komandas, tomēr es mēģinu fokusēties uz savu spēli un par to daudz nedomāt, jo kamēr man dod iespēju spēlēt, es cenšos no sevis parādīt savu labāko sniegumu. Domāju, ka arī citi spēlētāji par to daudz neuztraucas, jo visi saprot, ka tāds ir bizness. Mēs cīnāmies par savu mērķi visi kopā un trenējamies, lai sasniegtu rezultātus.

Ir kāds komandas biedrs, ar kuru esat tuvāki draugi?
Visi lielākoties uzturamies kopā, bet es varbūt vairāk komunicēju ar komandas jaunajiem spēlētājiem. Jāsaka gan, ka tā arī sanāk tādēļ, ka kopumā esam gados jauna komanda un visi līdz ar to esam diezgan vienlīdzīgi.

Kā daudzās neveiksmes regulārajā čempionātā iespaido spēlētājus? Hokejistiem nezūd motivācija?
Noteikti nē. Spēlētāji apzinās, ka notiek pārbūve un ka nav viegli. Mums ģērbtuvē nav negatīvu emociju un mēs mēģinām spēlēt kā varam. Domāju, ka pēdējās spēlēs demonstrējam arvien labāku un labāku sniegumu, turklāt nav viegli cīnīties pret līgas līderiem, tomēr nedomāju, ka komandā spēlētāji būtu nokāruši degunus.

Foto: nhl.com/senators

Kā tevi ir ietekmējusi galvenā trenera Gija Bušē nomaiņa?
Jā, viņu atlaida. Manā gadījumā gan tas daudz neko nemaina. Jaunais treneris, kurš nācis Bušē vietā, ir diezgan pozitīvs un mums dod nedaudz lielāku brīvību uz ledus. Var just, ka arī no čaļiem ir lielāks pozitīvisms un tāpēc domāju, ka pagaidām trenera nomaiņa nav nākusi par sliktu.

Pieļauju, ka treneri ar tevi šīs sezonas kontekstā noteikti rēķinās, ņemot vērā, ka kopš debijas NHL esi spējis noturēties līgā.
Man to ir grūti teikt, jo nezinu, ko domā treneri, bet pēc līdz šim sacītā, iespējams, tā ir.

Bija kāds īpaši vērtīgs padoms, ko ieguvi no Bušē?
Viņš motivēja jaunos spēlētājus, kas palīdzēja arī man. Bušē teica, ka nekad nedrīkst nolaist rokas, neskatoties uz to, vai tas ir treniņš vai spēle. Viņam vienmēr bija svarīgi, lai spēlētāji uz laukuma atdod sevi visu, un es tieši to arī darīju – cīnījos katrā maiņā un centos nekļūdīties, lai pierādītu, ka varu spēlēt šajā līgā.

Ir kādas atmiņā paliekošas lietas, ko ieteikuši pieredzējušākie spēlētāji, piemēram, tas pats Dušeins?
Šobrīd nekas konkrēts nenāk prātā, bet ir bijuši dažādi ieteikumi, ko esmu saņēmis spēles laikā, piemēram, kā labāk rīkoties konkrētās epizodēs, bet tādas vienas konkrētas lietas, ko īpaši varētu izcelt, nav.

Rūdolfs Balcers
Foto: nhl.com/senators

Vai komandas biedri ir jautājuši par kādreizējiem latviešu NHL spēlētājiem?
Jā, jo daži mani komandas biedri agrāk spēlēja kopā ar Kasparu Daugaviņu. Esam nedaudz parunājuši arī par citiem latviešu spēlētājiem. Treneris pieminēja Sandi Ozoliņu un ir bijuši jautājumi par citiem mūsu spēlētājiem kā Ronaldu Ķēniņu, bet nekas daudz.

Esi pārsteigts, ka šosezon arī Teodors Bļugers ir debitējis NHL?
Man tas nav pārsteigums. Viņš tomēr “Penguins” organizācijā skaitās viens no labākajiem prospektiem, turklāt viņam šī sezona ir izdevusies. Bļugers noteikti bija pelnījis izsaukumu un priecē, ka viņam bija veiksmīga ienākšana NHL, kā arī prieks, ka Teodoram ir izdevies noturēties NHL.

Esi šajā laikā aprunājies ar Bļugeru vai Zemgu Girgensonu? Zemgus tomēr jau vairākas sezonas spēlē NHL un viņam noteikti būtu padomi jaunajiem spēlētājiem.
Ar Tedi pārmijām pāris vārdus – apsveicām viens otru ar debijas vārtiem, bet neko vairāk neesam runājuši. Protams, ka Zemgus man noteikti varētu dot padomus, bet nezinu, vai nepieciešams speciāli zvanīt un uzbāzties viņam. Domāju, ka kādā brīdī Latvijas izlasē vai kādā citā pārtraukumā mums sanāks papļāpāt. Ar Zemgu līdz šim man pat īsti nav sanācis tikties.

Ir kāds konkrēts spēlētājs vai komanda, pret kuru bijis īpaši grūti spēlēt?
Katrā vienībā ir labi spēlētāji un grūti vienu izcelt, tomēr komandu sakarā Tampabejas “Lightning” ir diezgan laba vienība, kurai katra maiņa ir spēcīga. To pašu var teikt arī par Vašingtonas “Capitals”, pret kuriem nav bijis viegli cīnīties.

Foto: Scanpix/AP/Chris O’Meara

Ir tāds hokejists, kuram tu gribētu līdzināties?
Šobrīd nē, jo es cenšos paņemt sīkas detaļas no katra. Es spēlēju kā es spēlēju un uzskatu, ka nav pareizi mēģināt kādam līdzināties.

Esi bijis arī vairākos izbraukuma mačos – kura NHL arēna tev īpaši palikusi atmiņā?
Grūti vienu izcelt, bet dzirdēju, ka Bostonā esot ļoti forša atmosfēra [sarunas dienā “Senators” vēl nebija aizvadījusi spēli pret “Bruins”].

NHL maiņu termiņa izskaņā izjuti to brīdi, kad tiki it kā nosūtīts uz AHL, kaut gan patiesībā paliki NHL, jo tā bija tikai “papīru kārtošana”?
Nē, jo tas tiešām bija tikai uz papīra, lai es varētu pēc tam nepieciešamības gadījumā spēlēt AHL komandas izslēgšanas spēlēs.

Ir dzirdēts, ka “Senators” līdzjutēji pretrunīgi vērtē komandas īpašnieku. Vai tu esi izjutis fanu spiedienu?
Nezinu, es par to nedomāju. Līdzjutēji uz spēlēm nāk un jūt līdzi, tādēļ domāju, ka viss ir kārtībā.

Gan tu, gan Girgensons, gan Bļugers agrā vecumā aizbraucāt uz citām valstīm turpināt savas gaitas tur. Vai piekrīti, ka no ārzemēm ir vieglāk izsisties uz NHL nekā no Latvijas?
Domāju, ka ir jāmeklē iespējas ārzemēs, jo manā gadījumā es uz NHL tiku no Norvēģijas, bet vienas konkrētas receptes visiem spēlētājiem nav.

Rūdolfs Balcers ar simbolisko pirmā vārtu guvuma ripu
Foto: Ottawa Senators Twitter

Vai tu lasi arī citu cilvēku viedokļus un komentārus internetā par sevi?
Cenšos to nedarīt, jo es koncentrējos savai spēlei. Interneta komentāros ir gan pozitīvisms, gan negatīvisms, taču nesaredzu nekādu labumu tos lasīt.

NHL spēlē ar 38. numuru. Tam ir kāda īpaša nozīme?
Nē, jo šo numuru es vienkārši dabūju pagājušajā gadā un tā arī līdz šim turpinu ar to spēlēt.

Kas ir nākamais mērķis uz ko tu tiecies savā karjerā?
Vēlos šo sezonu nospēlēt NHL – iemest kādus vārtus un savākt punktus, kā arī parādīt sevi no labākās puses, lai būtu kaut kāda augsne nākamajai sezonai.