Balcers par šķiršanos no “Panthers”: Treneris teica, ka tā esot neveiksmīga sakritība

Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rūdolfs Balcers sarunā ar “Liepajniekiem.lv” atskatījās uz aizvadīto pasaules čempionātu, kā arī atklājis, vai viņš plāno doties uz Eiropu.

10. jūnijā liepājnieks kopā ar dažiem citiem bronzas medaļu ieguvējiem viesojās dzimtajā pilsētā, tiekoties ar faniem. “Visiem jau gribas bildes un parakstus. Liepājā, Čakstes laukumā pasākuma rīkotāji solīja, ka neviens līdzjutējs nepaliks bešā, bet reāli jau to nevar izdarīt. Cik varēju, tik darīju,” saka Balcers. “Baigi nekur neesmu staigājis. Rīgā pirms čempionāta to gan varēja sajust [ka cilvēki atpazīst]. Pirms pāris gadiem man līdzi bija atbraukusi draudzene, un es viņu brīdināju, ka var gadīties tā, ka man uz ielas nāk klāt līdzjutēji. Nu lai viņa zina, ka tā var būt.Un toreiz neviens nepienāca. Viņa kopš tā laika par to mēdz pajokot un atgādināt. Bet šogad… vēl pirmajā dienā, kad hokejistu viesnīcā bija ļoti maz, mēs ar Šilovu staigājām, un ik pa brīdim kāds nāca klāt un lūdza, vai nevar bildi uztaisīt,” stāsta hokejists.

Uzbrucējs atceras, ka viņam nebija daudz iespēju izbaudīt svinības pēc bronzas spēles, jo bija jākārto formalitātes. “Jā, es tur nemaz nebiju. Aizrāva uz dopinga kontroli. Vispār bija baigā škrobe. Tikko nonācu no ledus, tā redzu – jā, stāv un gaida mani. Es vēl mēģināju kaut kā izšmaukt, bet tas jau nav iespējams. Aizgāju uz ģērbtuvi, ātri noģērbos, domāju, ātri visu nokārtošu, bet tur jau nekas ātri nenotiek. Sēdēju, sēdēju, beigās, kad atgriezos ģērbtuvē, tur jau viss bija beidzies.”

“Turnīru sākām slikti, pret Kanādu pārdegām. Un arī tribīnes laikam pārdega. Mēs ar čaļiem runājām, ka kaut kā ļoti klusi tie līdzjutēji. Visi laikam gaidīja, gaidīja… To spēli norakām, arī nākamo izlaidām, un pret čehiem punkti bija jāņem. Un tur laikam bija tas īstais lūzums. Es pat nevaru iedomāties, ko Haris (Harijs Vītoliņš, izlases galvenais treneris, aut. piez.) pēc spēles būtu teicis, ja mēs būtu zaudējuši. Tagad viņš teica, ka viss tikai sākas,” pirmo uzvaru atceras Balcers.

“Klubu sezonā es pēdējās piecās spēlēs izslēgšanas mačos arī neko neiemetu. Atbraucu uz čempi, te arī nekrīt vienu spēli, otru. Kaut kas jau galvā sāk rosīties… Bija vismaz rezultatīvas piespēles, un zināju, ka kādā brīdī kaut kam ir jāiekrīt. Atceros, beidzās pamatlaiks, es slidoju uz soliņu un redzu, ka Ābols laukuma vidū stāv paceltām rokām. Pie sevis nodomāju, paga, paga, mums taču vēl jāuzvar. Vēlāk skatījos spēles ierakstu, un tur amerikāņu komentētāji teica, ka latvieši pēc pamatlaika nezina, ko darīt, grib jau svinēt, it kā būtu uzvara. Bet iemest uzvaras vārtus bija patīkami. Atceros, iemetu, pagriezos un ieraudzīju visu arēnu – atceros tās dažas sekundes, pirms līdzjutēji pielec kājās. Es jau redzēju, ka esmu iemetis, bet skatītājiem tas aiziet mirkli vēlāk. Pēc tam jau piebrauca komandas biedri, sakrita virsū,” par spēli pret Šveici stāsta hokejists.

“Sezonā viss sagadījās tā, kā nevajadzēja. Floridā viss sākās neslikti, bet biznesa puse iegrozījās nelabvēlīgi un nokļuvu Tampā. Un es nebraucu uz turieni ar domu, ka esmu slikti spēlējis. Runāju ar treneri, un teica, ka tā esot neveiksmīga sakritība, ka es tajā brīdī esmu izrādījies liekais. Nospēlēju divas spēlēs Tampā, trešajā mačā jau pirmajā maiņā guvu traumu. Atlabšana ilga divus mēnešus. Biju turpat, hallē, bet ne kopā ar komandu.

Pēc traumas atkal tā pati situācija ar algu griestiem, vadība tā arī neko neizdomāja, un es nonācu AHL. Izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis katru nedēļu zvanīja un apvaicājās, kā man klājas. Zināja, ka man īsti neiet. Un man arī bija visādas domas. Ko es darīšu izlasē, ja man klubā spēle neiet? Būs vēl sliktāk, ja es arī izlasē neko labu neizdarītu. Bet nonācām pie kopīga slēdziena, ka izlase man būtu vajadzīga, jo tas vienmēr ir tāds pozitīvs sezonas noslēgums. Tagad atskatoties uz to visu, esmu ļoti priecīgs par šādu sezonas noslēgumu.”

“Sezonas gaitā tādas domas [par došanos uz Eiropu] bija. Izskatījām dažādus variantus, bet nolēmām, ka vēl pamēģināsim Amerikā. Vienas neveiksmīgas sezonas dēļ padoties būtu par agru. Eiropā darbu vienmēr varēs atrast, bet tālākā attīstība var būt dažāda. Vari nospēlēt labi un tad mēģināt atgriezties Amerikā, bet var neizdoties [vēl kāda sezona], un tad nekādas atgriešanās nebūs. Kamēr ir tā iespēja būt Ziemeļamerikas sistēmā, jāmēģina tur kaut ko sasniegt. Tagad aģents aktīvi strādā, līguma man vēl nav, bet es neesmu brīvais aģents, tiesības uz mani pieder “Lightning”. Gaidām uz klubu, ko viņi izdomās un piedāvās. Pašlaik visa uzmanība ir jauno spēlētāju draftam, tad jāsakārto komandas līderu līgumi. Pēc pāris nedēļām arī man varētu būt zināma skaidrība.

Medijs: Latvijas izlases uzbrucējs ar NHL pieredzi varētu pārcelties uz Zviedriju