Uvis Balinskis | Foto: Stan Szeto / USA Today Sports
Šis gads Latvijas hokeja fanus iepriecināja ne tikai ar pasaules čempionāta bronzu izlases izpildījumā, bet arī ar vēl viena latvieša debiju Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Uvis Balinskis, par kura NHL perspektīvām neviens skaļi nerunāja, pēkšņi saņēma iespēju Floridas “Panthers” un to izmantoja pēc pilnas programmas. Taču pēdējo dienu notikumi liecina, ka tuvākajā laikā mēs latvieti panteru sastāvā vairs neredzēsim. Vai tomēr redzēsim?
Balinska nonākšanu NHL savādāk kā par pasaku nevar nosaukt. Aizsargs ir nedraftēts, Ziemeļamerikā nekad nav spēlējis, un līdz Floridai nonāca 27 gadu vecumā, kad parasti par NHL perspektīvām vairs netiek runāts. Arī pats latvietis atzīst, ka pēdējā laikā viņš savas domas ar NHL īsti nesaistīja. “Pēdējos pāris gados vairs nebiju domājis par NHL. Vienkārši centos kļūt par labāko spēlētāju tajā līgā, kurā es spēlēju. Pagājušā sezona bija laba, un Florida izrādīja interesi. It kā biju aizmirsis par NHL, bet tad viss atgriezies. Tas tiešām ir iespaidīgi – tas, par ko esi domājis visu dzīvi, kļuvis par realitāti.”
Treniņnometnē Balinskis izpelnījās uzslavas gan no treneriem, gan no komandas biedriem. No vienas puses, tas nemaz nepārsteidz – mēs daudz esam dzirdējuši par Ziemeļamerikas hokeja sabiedrības politkorektumu, kad par spēlētāju saka, cik viņš ir labs un meistarīgs, bet nākamajā dienā viņu nosūta uz fārmklubu un atpakaļ vairs neaicina. Tomēr jau pati nonākšana līdz situācijai, kad tavu sniegumu komentē leģendārais NHL treneris Pols Moriss, ir vērta, lai vasaru pavadītu Floridā, nevis kaut kur tuvāk dzimtenei.
Ja parasti eiropiešiem vajadzīgs laiks, lai pielāgotos Ziemeļamerikas hokejam, tad Balinskis šo fāzi strauji pārleca, ar ko arī izpelnījās treneru uzticību un uzslavas. “Viņš jau no paša sākuma ļoti ātri ieviesa korekcijas [savā spēlē], jo visas sistēmas ir atšķirīgas,” sacīja speciālists. “Šeit laukums ir cita izmēra, un tas visu maina. Ziemeļamerikā spēle ir daudz fiziskāka, un šeit viss notiek ātrāk tikai tāpēc, ka ir mazāk ledus, ko nosegt,” latvieša pielāgošanos cita stila hokejam komentēja Moriss.
Savukārt “Panthers” ģenerālmenedžeris Bils Zito savos epitetos gāja vēl tālāk, Balinski saucot par vienu no Eiropas hokeja zvaigznēm. “Viņš bija viens no labākajiem spēlētājiem Eiropā, pirms viņš ieradās mūsu komandā. Lai gan viņš vēl nav spēlējis Ziemeļamerikā, viņa prasmes atbilst mūsu vajadzībām. Kaut gan viņam nav milzīga auguma, taču viņš ir gana liels. Viņš ir ļoti mobils. Viņš ir labs slidotājs. Viņš labi darbojas ar ripu un ir mērķtiecīgs. Viņam ir viss nepieciešamais,” aizsarga plusus uzskaitīja ģenerālmenedžeris.
Balinskis izturēja visus pārbaudījumus un palika “Panthers” sastāvā arī pēc pēdējām atskaitīšanām, tādējādi viņa debija NHL bija vien laika jautājums. Pirmā spēle vienmēr ir īpaša, latviešu aizsarga gadījumā gan nevarētu teikt, ka tā bija veiksmīga – 12:30 minūtes laukumā, divi noraidījumi un negatīva lietderība zaudējumā pret Minesotas “Wild”.
Aizsargs progresēja ar katru spēli, un arī pats atzina, ka ar katru maču jūtas arvien labāk un pārliecinošāk. “Šeit ir lieliski, man šeit patīk. Domāju, ka ar katru maču spēlēju labāk. Kopumā izbaudu spēlēt NHL. Visur, kur dodamies ir mana pirmā reize konkrētā pilsētā un ir lieliski aplūkot Ziemeļameriku. Jūtu, ka esmu pielicis ātrumā, kā arī ātrāk pieņemu lēmumus,” iejušanos pasaules spēcīgākajā līgā komentēja Balinskis.
Aizvadot desmit spēles, aizsargs tika nosēdināts rezervē, lai viņa vietā pārbaudītu amerikāni Maiku Railiju. Pēc divām izlaistām spēlēm Balinskis bija atpakaļ, turklāt atgriešanās sanāca visai skaista – pret Karolīnas “Hurricanes” Latvijas hokejists iemeta pirmo ripu NHL, nospēlējot kā īsts uzbrucējs. Pēc tam bija vēl trīs spēles, kam atkal sekoja nosēšana rezervē.
Zinošākie cilvēki jau iepriekš norādīja, ka kaut kādā mērā Balinskim arī paveicies. Proti, viņš Floridas komandā nonāca, kad nespēlēja divi tās pagājušās sezonas aizsardzības līderi Ārons Ekblads un Brendons Montūrs, kuri bija pamanāmi arī uzbrukumā. Trauksmes zvaniņi, ja tos par tādiem var saukt, parādījās oktobra beigās, kad, gan Ekblads, gan Montūrs atgriezās komandas treniņos. Ja tādi milži ir atpakaļ, tad, visticamāk, cieš trešā pāra aizsargi, pie kuriem pieskaitāms arī Balinskis.
Turklāt ir jāatceras, ka NHL treneru un menedžeru pasaule ir diezgan konservatīva. Ja ir izvēle starp kādu no vietējiem spēlētājiem un ārzemnieku, tad izvēle ar lielu varbūtību tiks izdarīta par labu pirmajam variantam. Ar eksperimentiem neviens īsti neaizraujas, par ko liecina arī vesela virkne spēlētāju, kuri NHL labā līmenī aizvadījuši spēli, divas, 10, vai pat pussezonu, tomēr pie pirmās iespējas tāpat tika nosūtīti uz fārmklubu.
Tagad Balinska gadījumā vairāki scenāriji. Pirmajā viņš turpina cīņu par vietu sastāvā un beigās iekļūst rotācijā, izkonkurējot kādu no zemāko pāru aizsargiem. Otrajā latvietis tiek nosūtīts uz fārmklubu un pēc tam vairs nespēj atgriezties NHL apritē. Trešajā aizsargs komplektā ar kādu citu hokejistu vai hokejistu grupu tiek aizmainīts uz komandu, kura jau zaudējusi izredzes kvalificēties Stenlija kausa izcīņai – proti, kurā notiek pārbūve, un kurā Balinskim atrodas vieta kā pamatsastāva spēlētājam.
Vismaz pagaidām gandrīz droši varam prognozēt vienu – ja tuvākajos mačos latvietis atkal netiks pieteikumā, viņu nosūtīs uz fārmklubu. Ne tikai pieredzes iegūšanai, bet arī līdzekļu ieekonomēšanai, jo, spēlējot fārmklubā, Balinska līgums kļūs krietni mazāk. Izkļūšana no turienes varētu būt sarežģīta, jo AHL jau pati pēc sevis ir gaļas mašīna ar konkurenci, kura kaut kur pat ir nežēlīgāka nekā NHL. Balinskis jau pierādījis, ka viņš gatavs Ziemeļamerikas hokeja intensitātei, arī ar raksturu viņam problēmu nebija.
Tomēr tā atrašanās fārmklubā varētu ievilkties, it īpaši tad, ja komanda turpinās uzvarēt, jo iemesls izmaiņu veikšanai uzvarošajā komandā var būt tikai viens – savainojumi. Un tas varētu novest pie secinājuma, ka “Panthers” rindās mēs latvieti vairs neredzēsim. Tomēr nevajadzētu steigties – sezona ir gara, it īpaši, ja Floridas klubs tālu aizcīnīsies Stenlija kausā, kad būs vajadzīgs garš soliņš. Turklāt treneri vēl līdz galam nav sapratuši, kas par hokejistu ir Balinskis, un es personīgi nešaubos, ka vēl vismaz viena iespēja viņam tiks dota, iespējams, pat tuvākajā laikā.
Balinskis sevi labi pieteica līgā kā hokejists, kurš var darīt jebko. Varbūt ne pārāk spīdošs uzbrukumā, tomēr samērā drošs aizsardzībā. NHL netrūkst aizsargu, kuri spēlē sliktāk, bet kuriem ir ASV vai Kanādas pase. Un runa šeit ir nevis par leģionāru limitu, bet vairāk par savējo bīdīšanu – tā nu notiek pasaules spēcīgākajā līgā. Tomēr gribētos teikt – pat ja Floridā Balinskim īsti nesanāks, viņš noteikti varēs pacīnīties par vietu kādā citā, varbūt ne tik spēcīgā komandā. Un gribētos cerēt, ka arī pats aizsargs sarežģītākos brīžos nesāks meklēt biļetes uz Eiropu, bet gan cīnīsies par iespēju līdz pēdējam.