Bārtulis par dzīvi bez hokeja, pievienošanos Portugāles klubam un trenera darbu Šveicē

Latviešu aizsargs Oskars Bārtulis karjeras laikā spēlējis gan pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, gan arī Nacionālajā hokeja līgā, 2009./2010. gada sezonā ar Filadelfijas “Flyers” aizcīnoties līdz Stenlija kausa finālam. Pagājušajā sezonā viņš nolēma likt punktu hokeja spēlēšanai un pievērsās pusaudžu trenēšanai Šveices pilsētā Bāzelē.

Tomēr šosezon Bārtulis saņēma piedāvājumu no Portugāles kluba HC “Porto”, kas spēlēs Spānijas hokeja līgā. Sarunā ar “Sportazinas.com” aizsargs uzsver – tas nekādā gadījumā netraucēs viņa darba pienākumiem, jo viņam nav pastāvīgi jāuzturas Portugālē – plāns paredz tikai lidot uz spēlēm.

Pieredzējušais Bārtulis karjeru turpinās eksotiskā čempionātā

“Nekāds brīnums tur nav. Komandā spēlē daudzi latvieši, sazvanījāmies ar Edgaru Svenci [komandas ģenerālmenedžeri] un ar viņu izrunājāmies, kas tas par projektu. Protams, nebūs tā, ka braukšu un tur būšu. Tas ir tā, ka braukšu uz spēlēm, kad varēšu tikt. Jo darbs par treneri man ir prioritāte. Kad būs brīvs vīkends, tad došos uz spēlēm. Īsti vēl neesmu skaitījis, cik spēles varētu sanākt aizvadīt sezonas laikā. Pagaidām nav zināms grafiks, tas ir tikai apmēram līdz janvārim. Vismaz ir stimuls trenēties,” pievienošanos eksotiskās valsts klubam komentē Bārtulis.

“Vai tad Spānija ir slikta valsts, kāpēc lai neaizbrauktu? Gribās vēl hoķi uzspēlēt, tagad vairāk pats eju uz ledus, patrenējos ar jauniešiem. Tas viss kopā salicies, hokejs pietrūkst, tomēr tā ir manas dzīves sastāvdaļa. Tu jau nezini, kā es trenējos, man tagad varbūt tā sagatavotība ir labāka nekā jebkad ir bijusi. Protams, man nav spēļu prakses, bet es eju uz zāli, braucu ar riteni tepat kalnos. Par fizisko es baigi neuztraucos, par līmeni ir grūti spriest, aizbraukšu – redzēšu. Tas vairāk tāds projekts, lai atgrieztos hokejā, uzspēlētu, izbaudītu to un vairāk nekas tāds tur nav,” uzsver aizsargs.

“Pagājušajā sezonā nekur nespēlēju, bet man tas nebija baigi grūti. Formu pēdējo reizi uzvilku pērnā gada decembrī un kopš tā laika nebiju to vilcis un neslidoju, tagad esmu atsācis to darīt. Man bija tik piepildīts grafiks ar trenera darbu, kas arī bija jauns un uz pilnu slodzi. Daudz kas bija jāapgūst, jāmācās valoda. Grafiks bija pilns un hokejam laika bija maz. Prese to pacēla kā kaut kādu wow, viena gada līgums, es to šādi neredzu, tas nebūs tik profesionāli. Protams, braukšu, centīšos palīdzēt, bet vai es to salīdzinātu ar kādu no klubiem, kur savulaik esmu spēlējis? Tā nevarētu salīdzināt. Apmaksā visus izdevumus, un tā, par pārējo mēs tur pat īsti nerunājām,” pārrrunu gaitu komentē hokejists.

“Baigi ne ar vienu nerunāju, bet pazīstu daudzus puišus no komandas un tas varbūt arī ir iemesls, kāpēc es nolēmu pievienoties. Ar daudziem ir spēlēts bērnībā, jauniešu izlasēs. Ar Ēriku Ozollapu esam kopā izauguši no bērnības, tāpēc ir prieks atgriezties pie puišiem, ar kuriem esmu sācis savu karjeru, un tagad uzspēlēt kopā,” kā vienu no iemesliem min spēlētājs.

“Bāzelē atbildu par visiem jauniešiem un U15 līdz U20 vecumam, pats personīgi trenēju U15 un U17 komandas, kad sanāk, tad palīdzu arī pie U20. Bet tas nav uz daudzām spēlēm, jo ar tām divām grupām grafiks jau tā ir diezgan noslogots. Ir arī talantu grupas treniņi divas reizes nedēļā, kad no visa kluba nāk labākie un ar viņiem strādājam individuāli,” savus pienākumus iezīmē Bārtulis.

“Galvenais jau ir, lai tas darbs tev patīk. Kad tu redzi, ka bērniem ir izaugsme, tas sagādā prieku par to, ka esi viņiem to iemācījis. Prieks arī par to, ka mani puiši no pagājušās sezonas tikuši lielajās komandās un spēlē diezgan labi, daži puiši aizsūtīti arī uz Ameriku un diezgan labi tur spēlē. Prieks, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Šogad ir jauni puiši – gan vietēji, gan no Latvijas. Galvenais, lai tik attīstās,” kā vienu no sava darba mērķiem min treneris.

Pirms sešiem gadiem karjeru noslēgušais Masaļskis saņēmis piedāvājumu spēlēt Portugālē