Bijušais “Dinamo” vārtsargs par Šupleru: Viņš bieži vien vienkārši paļāvās uz sajūtām, nevis loģiku
Latvijā ilgu laiku strādājošais slovāku hokeja treneris Jūliuss Šuplers bieži paļāvās uz sajūtām nevis loģiku, tāpēc spēles vārtsargu varēja izvēlēties, piemēram, balstoties uz naktī redzētu sapni, intervijā žurnālam “Sporta Avīze” aprīļa numurā pastāstīja kādreizējais Rīgas “Dinamo” komandas vārtsargs Kriss Holts, kurš šeit bija ieguvis fanu mīluļa statusu.
Šuplers Latvijā ieradās 2004. gadā, stūrējot “Rīga 2000” komandu. Aizvadījis divas sezonas šeit, viņš amatu pameta, jo pēc desmit gadu pārtraukuma atgriezās Slovākijas izlases galvenā trenera postenī. Savukārt, kad 2008. gadā tika izveidota Kontinentālā hokeja līga (KHL) un Rīgas “Dinamo” vienība, slovāku speciālists atgriezās Latvijā. Pirmajās trijās sezonās Šuplers “Dinamo” komandu ieveda izslēgšanas turnīrā, bet pēc tam pārgāja uz spēcīgo Maskavas CSKA vienību, kur gan amatā nenoturējās līdz nākamās sezonas beigām.
Tikmēr Kriss Holts Rīgas “Dinamo” pārstāvēja otrajā un trešajā pastāvēšanas sezonā, bet vēlāk Šuplera vadībā spēlēja arī Doneckas “Donbass” rindās. 2010./2011. gada sezonā vieta Rīgas komandas vārtos tika dalīta ar pieredzējušo zviedru Mīkaelu Telkvistu. “Pat neatceros, kurš no mums spēlēja vairāk. Mēs vienkārši mainījāmies. Pat izslēgšanas turnīra laikā. Trenera Jūliusa Šuplera piegājiens lietām bija interesants. Viņš bieži vien vienkārši paļāvās uz sajūtām, nevis loģiku. Reāli varēja būt tā, ka Šuplers no rīta pamostas un saka: “Man bija sapnis, kurā gribēju, lai šodien spēlē Kriss, tāpēc viņš arī spēlēs.” Katru dienu mēs ar Mīkaelu gaidījām, ko treneris izdomās. Varbūt viņš pastaigas laikā būs redzējis kaut kādu vīziju, ka uzvaram maču, viens no mums ir vārtos, un tas arī spēlēs. Interesants treneris un cilvēks,” atceras Holts.
Viņš stāsta, ka tajā sezonā abi ar Telkvistu viens otru labi papildinājuši. Līdz ar to Rīgas “Dinamo” vienīgo reizi savā vēsturē sasniedza KHL izslēgšanas turnīra otro kārtu. “Ja mūsu attiecības būtu sliktākas, iespējams, komanda arī nebūtu tik labi nospēlējusi. Tur ir liels Mīkaela nopelns – viņam tomēr bija nopietna Nacionālās hokeja līgas (NHL) pieredze, kādas man nebija. Viņš bija vecāks, atradās karjeras otrajā pusē, kamēr es vēl tās sākumā. No viņa ļoti daudz iemācījos, mums bija daudz labu sarunu lidmašīnās un ģērbtuvē, viņš man palīdzēja kļūt par labāku profesionāli. Man ļoti patika spēlēt kopā ar viņu,” stāsta Kriss Holts. “Telkvistam tomēr bija kārtīga NHL pieredze, kamēr es tikai uz mirkli piestāju līgā. Viņš bija īsts profesionālis, kas aizvadījis daudz spēļu. Tolaik es noteikti tiku ņemts kā otrais numurs, taču visiem sava vieta ir jānopelna, īpaši pie Šuplera. Pie viņa spēles laiku par pagātnes nopelniem dabūt nevarēja, kaut gan reizēm Jūliusam bija savi favorīti, kurus viņš vienkārši lika spēlēt.”
Šuplera trenētajai “Donbass” komandai Holts 2013. gadā pievienojās pašā pāreju termiņa izskaņā. “Spēlēju ļoti labi, mēs cīnījāmies par iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Atceros, ka mums bija divas ļoti svarīgas spēles, iespējams, pat sezonas pēdējās divas, kuras uzvarot būtu izslēgšanas turnīrā, bet zaudējot viss beigtos. Biju drošs, ka stāvēšu vārtos, biju tomēr iepriekšējās nedēļās izcīnījis pirmā numura vietu. Taču Šuplers abos mačos vārtos ielika Jānu Laco, un mēs abus mačus zaudējām. Tāds viņš bija – Šuplers dod, un Šuplers arī ņem. Vienu dienu tu spēlē un stāvi sausā, nākamajā vari pat nebūt pieteikumā. Laikam tajās dienās viņam vienkārši nebija pareizais sapnis,” īpatnējo treneri atceras Kriss Holts.
Plašu interviju ar Krisu Holtu par Rīgā pavadīto laiku un citiem piedzīvojumiem lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.
