Bijušais “Dinamo” uzbrucējs: Latviešu hokejisti vienkārši nevarēja sacensties ar krievu spēlētājiem

Kādreizējais Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” amerikāņu hokejists Tī.Dž. Galjardi podkāstā “Spittin Chiclets” atcerējies par savu laiku KHL, ieskicējot dīvainības, kuras viņam nācies piedzīvot.

Karjeru jau noslēgušais Galjardi atceras laiku, kad pārstāvēja Ņižņekamskas “Neftehimik”: “Nižņemaksa – pilsēta, par kuru neviens nekad nav dzirdējis. Tā noteikti ir viena no trīs šausmīgākajām vietām KHL – bedre. Bet maksāja viņi vairāk kā citi, atceros, tur bija milzīga alga, kā arī bonusi par uzvarām un rezultativitātes punktiem.”

“Nodomāju, tie būs tikai divi mēneši, cik gan slikti tas varētu būt? Aizsūtīju sievu mājās un divus mēnešus tur dzīvoju viens pats. Tādā pasaules vietā, kuru var raksturot ar vārdu “pakaļa”. Tādā nebiju nekad bijis. Visi runāja tikai krieviski. Treneris krieviski, treniņi tika vadīti krieviski. Jutos kā zombijs,” turpinā Galjardi.

Tāpat hokejists atcerās kādu gadījumu, kas ieskicēja Krievijas hokeja specifiku: ģērbtuvēs ienācis kāds no kluba sponsoriem. “Viņš – tipisks krievs, viss ģērbies melnā, ar lielu apsargu pie sāniem. Pirms kādas no spēlēm viņš ienāca ģērbtuvē un runāja. Pajautāju citiem: ko viņš teica? Man atbildēja, ka, ja uzvarēsim prēmijas būs nevis trīs tūkstoši, kā ierasts, bet 15 tūkstoši dolāri.”

Hokejists ļoti kritizēja Ņižņekamskas vienības pieeju medicīnas lietām, jo viņam lika spēlēt, kad viņš bija acīmredzami traumēts. “Ņižņekamskā visas slimnīcas ir drausmīgas. Man sāpēja celis, komandas ārsti teica, lai spēlēju. Sašpricēja mani, bet man palika tikai sliktāk. Naktīs cēlos un vēmu, bet komandas ārsti teica, ka man viss kārtībā.”

“Zvaniju aģentam. Lūdzu, lai runā ar ģenerālmenedžeri, jo tas nav normāli. Man atbildēja, ka man ir divas opcijas: palikt un pieņemt Ņižņekamskas dakterus vai par savu naudu doties uz Maskavu.”

“Nonācu Maskavā pie normāliem ārstiem. Un man pateica, ka manā celī ir infekcija, kura izveidojusies no šprices, kuru manī iedūra mana kluba arsti. Tā nebija tīra šļirce, jo noskaidroju, ka tāda tipa saslimšanu var dabūt tikai no netīras šļirces.”

“Nevarēju spēlēt, jo lietoju spēcīgas antibiotikas, uzreiz bija problēmas ar algu izmaksāšanu. Aģents teica, lai katru dienu dodos uz treniņu, pat, ja nevaru spēlēt, lai vienkārši esmu ar komandu – lai man nevarētu nemaksāt par neierašanos darbā,” turpināja hokejists.

“Rīga bija lieliska pilsēta,” savu laiku “Dinamo” atceras amerikānis. “Žēl, ka mums bija līgā sliktākā komanda. Latviešu hokejisti vienkārši nevarēja sacensties ar krievu spēlētājiem. Komandā bija labs kolektīvs, bija jautri. Kādā brīdī, šķiet, zaudējām 11 spēles pēc kārtas, nolēmu, ka pietiek. Esmu priecīgs, ka man vairs nav jāvelk slidas,” noslēdza Galjardi.

Galjardi arī piebilda, ka divas labākais vietas, kur KHL ir spēlējis ir Rīga un Zagreba.

2016.gadā Galjardi pirmo reizi nonāca KHL, kad pievienojās Zagrebas “Medvescak”, bet sezonas gaitā pārcēlās uz Ņižņekamsku. Nākamajā sezonā uzbrucējs nonāca Rīgas “Dinamo”, bet pēc 11 spēlēm tika atbrīvots. Uzbrucējs savas karjeras pēdējo profesionālo spēli aizvadīja tieši pārstāvot Rīgas komandu, jo vairs nav spēlējis, 30 gadu vecumā noslēdzot karjeru.

NHL, pārstāvot Kolorado “Avalanche”, Sanhose “Sharks”, Kalgarī “Flames” un Vinipegas “Jets”, Galjardi aizvadījis 341 spēli, izceļoties ar 45 vārtu guvumiem un 64 rezultatīvām piespēli.