Bijušais “United” spēlētājs par pieredzēto komandā: Sāku dzert, lai mēģinātu noņemt sāpes

Anglijas premjerlīgas kluba “Nottingham Forest” spēlētājs Džese Lingārds podkāstā “Diary of the CEO” pastāstījis par savu smago pieredzi Mančestras “United” komandā.

30 gadus vecais angļu pussargs 22 gadus pavadīja “United” komandā. Lingārds kluba akadēmijai pievienojās septiņu gadu vecumā, taču pērn vasarā viņš Mančestras vienību pameta. Viņš “United” rindās profesionālā līmenī aizvadīja 232 mačus, taču, kā viņš pats atklājis, pieredzētais laiks komandā nebija viegls – futbolists no faniem regulāri saņēma kritiku, kā arī viņa māte cīnījās ar depresiju.

“Es dzēru pirms gulētiešanas, “stāstīja Lingārds. “Es tagad atskatos atpakaļ un domāju – kāpēc es to darīju? Bet es sāku dzert, jo man vajadzēja kaut ko, lai mēģinātu noņemt sāpes un kaut kā nomierināt mani. Es mēģināju aizmirst, kas notiek, bet tas visu padarīja 10 reizes sliktāku. Tu tiec tik daudz apvainots, jau jutos pietiekami nomākts, bet papildus tam man ir jādemonstrē sniegums laukumā. Es jau pārdzīvoju lietas, par kurām neviens nezināja… Jutos, ka pasaule ir uz maniem pleciem.”

Lingārda māte jau futbolista bērnībā cīnījās ar depresiju, bieži visu dienu pavadot gultā. Viņa tika ievietota slimnīcā ārstēšanai 2019. gadā, atstājot viņu rūpēties par savu jaunāko brāli un māsu. “Depresija bija tik smaga, ka viņa vairs īsti nevarēja tikt galā, un viņai vajadzēja doties prom un meklēt palīdzību. Bet atstājot mani ar savu mazo māsu, kurai tolaik bija 11, un manu mazo brāli, kuram bija 15, es joprojām pārdzīvoju savas lietas. Es nebiju īsti tas lielais brālis, kādu viņi tobrīd gribēja. Iepriekš viņi vienmēr redzēja jautro, smieklīgo Džese, taču savu problēmu dēl biju autopilotā. Es vienkārši mentāli nebiju pareizajā vietā,” par smago pieredzi teica Lingārds.

Kritiskais punkts 32 spēles Anglijas izlasē aizvadījušam futbolistam bija 2020. gadā, kad viņš, neskatoties uz “United” panākumu, pēc Anglijas kausa spēles pret “Derby County” saņēma asu kritiku no faniem. Viņš vērsās pie tā brīža galvenā trenera Ūles Gunnara Sulšēra.

“Tāda apvainošana bija jau par daudz. Es negribēju iet laukumā, es negribēju spēlēt, tāpēc, protams, spēlēju slikti. Es negribēju pamest futbolu, es nekad nebūtu aizgājis no futbola, bet man vienkārši vajadzēja pauzi. Man bija jāatrod motivācija un uguntiņa, lai atkal sāktu darboties, jo tobrīd to nevarēju paveikt. Treniņos slēpu savu depresiju, centos būt smieklīgais Džese, taču pienāca brīdis, ka bija kaut kas jāsaka, jo pasaule bija uz maniem pleciem, bet man nebija cilvēks, pie kā vērsties. Domāju ka varēšu visu izturēt, taču nolēmu doties pie Ūles un pastāstīju, kas man dzīvē notiek. Mums pēc tam bija cieša saikne. Pietika, lai Ūle pavaicātu, kā klājas manai mammai – tādas vienkāršas sarunas man palīdzēja,” atklāja Lingārds.