Bļugers, Koziols, Bukarts un Martinsons arī saglabā savas vietas LHF valdē

Vietu LHF valdē zaudējis un starp valdes locekļa amata kandidātiem nav Edgars Jansons. Tāpat pietiekama biedru atbalsta nebija Andim Pikānam un Mikam Dzindulim.

Jau ziņots, ka Aigars Kalvītis otrdien LHF kongresā atkārtoti pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā, kuru ieņems nākamos četrus gadus.

Uz ikgadējo LHF kongresu pulcējās 54 biedri, no kuriem balsstiesības bija 44. Sākotnēji balsstiesīgo biedru skaits bija 36, bet kongresa laikā biedri savā pulkā uzņēma vēl astoņas organizācijas.

Kongresam tuvojoties beigām, ģenerālsekretārs un valdes loceklis Viesturs Koziols par prezidenta amata kandidātu izvirzīja Kalvīti. Neviens cits kandidāts netika pieteikts un LHF biedri viņu vienbalsīgi iebalsoja amatā atkārtoti. Lai arī neviens biedrs neatturējās un nebalsoja pret, ziņu aģentūra LETA novēroja, ka Oskars Bārtulis savu biļetenu nepacēla.

Vēlāk Kalvītis izvirzīja 12 valdes locekļu kandidātus, kuru starpā bija jau līdzšinējās valdes amatpersonas Bļugers, Koziols, Martinsons, Šteinbergs, Jansons un Bukarts. Četri kandidāti tika virzīti arī no saviem klubiem. To vidū bija “Prizma” pārstāvis Dzindulis, Mors (“Liepāja”), Pikāns (“Kurbads”) un Zeltiņš (“Jelgava”).

Tāpat uz valdes locekļa amatu kandidēja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkotājas SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Buncis un Sorokins, kuri līdz šim bija valdes locekļa kandidāti.

Kalvītis par LHF prezidentu tika ievēlēts 2016.gada 7.oktobrī, kad negaidīti no amata tika gāzts Kirovs Lipmans. Savā pirmajā sēdē valde par organizācijas viceprezidentu un ģenerālsekretāru apstiprināja Koziolu.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).