Brahmanis: Hokejistu meistarības līmenis izlīdzinās, tagad ungāriem ir tāda pati tehnika un saprašana kā pārējiem

Vakar Latvijas čempione “Olimp/Venta 2002” Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) Kontinentālā kausa C grupas trešajā mačā ar 1:3 piekāpās Budapeštas komandai “Ferencvarosi”, rezultātā tomēr kvalificējoties turnīra trešajai kārtai. Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka rīdzinieki piekāpās ar mazāk kā trīs vārtu starpību, un tam, ka vakara mačā Kijevas “Sokil” ar 9:4 sagrāva Tartu “Valk 494”.

Pēc olimpiešu pēdējās spēles turnīrā “sportazinas.com” satikās ar “Olimp/Venta 2002” uzbrucēju Ediju Brahmani, vienīgo vārtu autoru vakardienas mačā, kuri arī ļāva komandai turpināt cīņu par Kontinentālo kausu.

Varētu teikt, ka Edijs Brahmanis vismaz daļēji izglāba Latvijas hokeja godu?
Varbūt ne Latvijas hokeja godu, bet… Visi čaļi sitās, tas nav tā, ka tu viens izej un kaut ko vari izdarīt. Mēs visi izglābāmies, tā es teiktu. Nesakām “hop”, kamēr pēdējā spēle nav noslēgusies, bet domāju, ka ukraiņi nepieļaus zaudējumu Igaunijas komandai. Ceru, ka vakarā viss būs kārtībā.

Kas vispār šodien notika, ka zaudējāt Ungārijas vienībai?
Līdz ielaistiem vārtiem spēle bija uz nažiem, varbūt to pirmo goliņu dabūjām par ātru, jo tāds bija mačs – kurš pirmais iemet. Mums bija vairākums, bija jāmēģina izlīdzināt rezultātu ātrāk. Gāja kā šūpolēs – ielaidām pirmie, centāmies atspēlēties, tajā pašā laikā nebija tā, ka nedomājot skrējām uz priekšu. Viss labi, kas labi beidzas, un es ceru, ka arī šeit viss noslēgsies labi.

Vai pārsteidza tas, ko “Ferencvarosi” šodien demonstrēja laukumā?
Nedaudz jā, bet tajā pašā laikā nē. Hokeju tagad spēlē visur, redzam, ka somi un kanādieši arī ir visur [Ungārijas komandas uzbrukuma līderi ir divi Somijas pārstāvji, sportazinas.com]. Uz vietām ievieš kaut kādu sistēmu, vietējie raujas līdzi. Viņi jau ir tādi paši spēlētāji ar divām rokām un kājām, trenējas, sistēma ir, kāpēc lai viņi būtu sliktāki? Hokejs attīstās, zinu, ka Ungārijā ar bērniem strādā labi treneri. Nav tā, ka agrāk – atceramies, kā mēs pirms vairākiem gadiem spēlējam ar vāciešiem, un kas notiek tagad.

Tie paši kanādieši un somi, viņi te pāris gadus padzīvo, viņiem patīk un viņi šeit arī paliek, sāk trenēt bērnus un tā sistēma ir globāla. Jau tagad ir tā, ka skaties uz hokejista meistarības līmeni un nemaz nepateiksi, ka viņš ir no Ungārijas – ir tehnika, ir saprašana, nav tā, ka ir savādāks – tieši tāds pats.

Spēle pret Tartu komandu arī sanāca diezgan “interesanta”…
Esam, kā saka, par azartisku hokeju, lai skatītājiem ir interesanti (smejas). Bet ja nopietni, tad darbu izdarījām un vinnējām, tas ir galvenais. Varbūt ne tā, kā to vajadzēja izdarīt, iztērējām vairāk spēka nekā bija nepieciešams. Atkal skatāmies – it kā igauņi, bet labi spēlē. Arī viņi piesaistīja leģionārus – kaut kādus krievus, divus mūsu latviešus [Jānis Brakšs un Miks Lipsbergs]. Visi var izdarīt labu piespēli, prot iemest. Nav tā, ka tagad viņam sitīsim, kaut gan “uz papīra” tā laikam izskatījās.

Vai jūs neatslābināja tas, ka pirmajā spēle pret Kijevas “Sokol” uzvarējāt diezgan pārliecinoši?
Nē, noteikti nē. Varbūt jaunākiem čaļiem likās, ka, ja “Ferencvarosi” igauņus pirmajā dienā uzvarēja ar 8:1, tad mēs nākamajā dienā ar viņiem mierīgi tiksim galā. Es ar savu pieredzi noteikti neatslābinājos. Bet varbūt nedaudz ne tā sagatavojos, kā vajadzēja.

Vai patika gaisotne turnīrā?
Halle normāla, varbūt šis kilometrs [no ģērbtuves] līdz ledus laukumam nav baigi interesants, bet kopumā ļoti pieklājīga un mājīga arēna. Pirmajā treniņā ledus kvalitāte nepatīkami pārsteidza, uz pirmo spēli jau viss bija kārtībā. Ir tie labirinti, kamēr atrodi savu ģērbtuvi. Taču kopā turnīrs notika labā līmenī.