Brāļi Sedini: Ja iegūsim kausu, tad tikai Vankūverā

Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Vankūveras ”Canucks” zvaigznes, zviedru dvīņi Henriks un Daniels Sedini, rakstā portālā The Players Tribune ‘vēstulē Vankūverai’ dalījušies savās sajūtās par savu karjeru un pilsētu.

Abi sportisti izteikti uzsvēra, ka Vankūvera kļuvusi par viņu mājām un nespēj iztēloties sevi spēlējot citur, atzīstot ka arī Stenlija kausu iegūt vēlētos tikai un vienīgi Vankūverā. „Ja mums izdosies iegūt Stenlija kausu, mēs vēlamies to izdarīt tikai ar Vankūveru,” stāsta Henriks. „Un ja šī iespēja jau ir aizgājusi, tad lai tā būtu.”

Vankūveras organizācija šobrīd piedzīvo pārbūves periodu un tādēļ abiem 36 gadus vecajiem brāļiem nācies kļūt par sava veida skolotājiem daudziem komandas jaunajiem spēlētājiem. Taču komandas biedrā Bo Horvatā Daniels redz lieliskas līdera pazīmes. „Bo ir jauns puisis, bet jau tagad ir līderis. Viņš atvieglo dzīvi mums, jo ja redzam kādu darām ko nepareizi, mums nav jāsatraucas, zinām ka Bo par to parūpēsies. Viņš katru dienu ierodas pirmais un aiziet pēdējais. Šādu velmi uzlabot sevi un apkārtējos nevar iemācīt.”

Brāļi pieminēja arī 2011. gada Stenlija kausa finālu, kurā Vankūveras komanda septītajā spēlē zaudēja Bostonas „Bruins” komandai, neskatoties uz to, ka sērijas sākumā bija vadībā ar 2:0. „Tas bija kā uzkāpt Everestā un griezties atpakaļ dažus metrus pirms virsotnes sasniegšanas,” atklāj Daniels. „Pēc spēles beigām devāmies ar ģimeni pavakariņot, noskatoties kā virs pilsētas paceļas dūmi dēļ nemieriem un redzot to visu televīzijā. Tas salauza manu sirdi. Es jutos pilnībā tukšs.”

„Tie bija tikai daži cilvēki, kas uzvedās muļķīgi,” turpina Henriks. „Tas, ko visi nesaprot, ir cik visi bija atbalstoši nedēļās pēc fināla. Es biju pārguris, gan mentāli, gan fiziski. Nekā nebija palicis pāri. Taču bija jāparādās pasaulē, bija jāved bērni uz skolu. Un visi, kurus mēs satikām bija neiedomājami atbalstoši. Pat viens cilvēks nepateica sliktus vārdus. Tikai atbalsts no visām pusēm. Un to mēs nekad neaizmirsīsim.”