Broka noraida, ka viņu IBU prezidenta amatam virza Krievija

Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidente Baiba Broka noraida informāciju, ka viņu Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) prezidenta amatam virza Krievija.

Konkurenci Brokai sastādīs Zviedrijas biatlona federācijas vadītājs un šī brīža IBU valdes loceklis Ūle Dālins. Zviedrs pagājušajā nedēļā intervijā portālam “insidethegames.biz” pauda, ka Broku cīņā par amatu virza dopinga skandālos iepītā Krievija.

“Tas ir ārkārtīgi liels farss. Ar nožēlu jāsecina, ka tik pieredzējis, cienījams un inteliģents kungs kā Dālins ir izvēlējies manuprāt, tik zemiskas un netīras metodes cīņā par IBU prezidenta amatu. Jau četrus gadus strādāju IBU juridiskajā komisijā. Balstoties uz savu pieredzi citās starptautiskās organizācijās un dažādu uzņēmumu vadībā, esmu nākusi ar vairākiem konstruktīviem piedāvājumiem tam, kā padarīt lēmumu pieņemšanas procesu saprotamāku un caurskatāmāku. Kā iesaistīt lēmumu pieņemšanā esošos un bijušos sportistus, kuri patiesi zina, kas notiek sporta veidā un kas būtu nepieciešams. Daudzas no manām idejām noraidītas kā tobrīd politiski neinteresantas, dažas no tām akceptētas,” videopaziņojumā pauž Broka.

Viņa uzsver, ka pēdējie četri gadi pasaules biatlonā iezīmējušies ar nopietniem dopinga skandāliem un augstiem korupcijas riskiem.

“Dālins ir esošās IBU valdes loceklis, un aktīvi darbojies visus četrus gadus, bet, manuprāt, nav spējis tikt galā ar pamatpienākumu – radīt sistēmu, lai šāda veida pārkāpumi nebūtu iespējami. To es esmu atklāti teikusi un kritizējusi, iespējams, tāpēc ir izrādīta tāda attieksme pret mani, kritizējot nevis programmu un piedāvājumu, bet pārejot uz personiskām lietām, interpretējot un izdomājot faktus. Tas, manuprāt, ir zemiski,” stāsta broka.

Viņasprāt, IBU prezidentam ir jābūt tādai amatpersonai, kura var rast diplomātisku pieeju, strādājot ar dažādu valstu pārstāvjiem.

“Ir jāspēj sadzirdēt visus, uzklausīt un rast kompromisus. Pats svarīgākais ir atcerēties, ka galvenais, kāpēc pastāv IBU, ir sportisti. Un sportisti ir tie, priekš kuriem ir jārada pārliecība, ka notiek godīga spēle un tiek ievēroti visi noteikumi, ir stingra uzraudzība un kontrole par to, lai dopinga lietošana nav iespējama un lai nav koruptīvu darījumu,” uzsver Broka.

Pieņemot lēmumu kandidēt, Broka jau jūlija sākumā visām dalībvalstīm esot nosūtījusi savu piecu punktu programmu ar savu redzējumu, kas būtu darāms nākamajos četros gados.

“Esmu saņēmusi vairākus ieteikumus, komentārus un jaunas idejas tam, kas būtu iekļaujamas programmā. Augusta sākumā esmu nosūtījusi papildinātu informāciju un programmu par savu manifestu nākamajiem četriem gadiem. Diemžēl no sava konkurenta neesam saņēmuši nevienu informāciju par viņa redzējumu un programmu. Te ir fundamentāla atšķirība – cik nopietni mēs skatāmies uz šo lietu. Manuprāt, Latvija, kas ir salīdzinoši maza valsts lielajā sporta arēnā, arī var būt ambicioza. Arī mums var būt viedoklis, arī mēs varam izvirzīt savu kandidatūru šim nopietnajam amatam. Visas spekulācijas par vienas vai otras valsts lobiju ir tikai kāds izdomājums vai izvēlēta priekšvēlēšanu taktika,” stāsta Broka.

Tāpat Broka ir pretendente uz vietu IBU Padomē, taču tur konkurence ir lielāka, jo uz sešām vietām pieteikušies 17 pretendenti.

IBU kopš 1993.gada vadījis norvēģis Annešs Besbergs, tomēr aprīlī, pēc tam, kad pret viņu tika izvirzītas apsūdzības korupcijā, norvēģis paziņoja par atkāpšanos.

Tieši tāpēc šī gada septembrī IBU kongresā Horvātijas pilsētā Porečā notiks vēlēšanas, uz IBU vadītāja amatu piesakoties Brokai un Dālinam.