Cik “uz rokas” saņem Porziņģis un citi NBA spēlētāji?

Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) atvēries brīvo aģentu tirgus, kura laikā spēlētāji ar klubiem noslēdz iespaidīgus līgumus. Pateicoties NBA ienesīgajam televīzijas translāciju tiesību līgumam ar kanālu ESPN par nepilniem 24 miljardiem ASV dolāru uz deviņiem gadiem, arī spēlētāju ienākumu apjoms ievērojami pieaudzis. Maksimālā samaksa par sezonu vienam indivīdam šobrīd pārsniedz nedaudz 35 miljonu robežu (runa ir par aizvadīto sezonu), taču realitātē spēlētāju banku kontos ienāk krietni mazākas summas. Turpmākajās rindās par NBA algu aprēķināšanas sistēmu.

Kā aprēķina spēlētāja neto algu

Ir sākotnējā līguma summa, kas pieejama publiski. Piemēram, Stefans Karijs no Goldensteitas „Warriors” aizvadītajā sezonā „uz papīra” jeb bruto saņēma 34,682,550 miljonus ASV dolāru, būdams līgas apmaksātākais spēlētājs, taču realitātē viņa kontā ienāca krietni mazāka summa. Kā tas strādā?

10% tiek ieturēti no kopējās darījuma summas, kas ir, tā saucamā, escrow sistēma. Proti, šī summa tiek ieturēta no katra līgas spēlētāja algas. Šī nauda var tikt novirzīta divos virzienos – vienlīdzīgi sadalīta starp līgas komandām vai investēta „līgas vajadzībām”, kas būtu administrēšanai, mārketinga aktivitātēm vai tās attīstībai. Karija gadījumā šie 10% escrow iemaksas bija aptuveni 3,46 miljoni. Tiesa, nākamajā gadā spēlētājs šo iemaksu atgūst.

Aptuveni trešdaļa jeb 11,6 miljoni no algas čeka aiziet valstī noteiktā iedzīvotāja ienākumu nodoklī (IIN), pilsētas un štata nodokļos (ja tāds konkrētajā federālajā teritorijā tiek piemērots), kas Karijam ir 4,1 miljons (11,84%), aģenta komisija ir 954 tūkstoši (2,75%), 18 tūkstoši ir pensiju fonda iemaksa, kas tiek saukta kā 401k. Algai tiek pieskaitīta pērnā gada escrow iemaksa, kā arī, tā saucamais, shortfall maksājums, kas atkarīgs no aizvadītajām spēlēm – ja vairāk par 41, attiecīgi 124 tūkstoši, ja mazāk, tad summa ir divreiz mazāka. Tiesa, ja spēlētājs ir savainots, bet atrodas komandas algas sarakstos, arī viņš šo summu saņem. Tādējādi Karija kontā pēc nodokļu un dažādu nodevu nomaksas ienāk „vien” 15,263,905 ASV dolāru jeb 44% no kopējās līguma summas.

Salīdzinājumam – Karijs ar 34,7 miljoniem 2017./18. gada sezonā bija vislabāk apmaksātais spēlētājs līgā, kamēr Lebronam Džeimsam Klīvlendas „Cavaliers” par sezonu algas čekā izrakstīja 33,2 miljonus, bet „uz rokas” viņš saņēma pat vairāk par Kariju – 16,3 miljonus. Zīmīgi, ka Maikls Džordans 1998. gadā saņēma 33,1 miljonu, bet finansisti izmērījuši, ka inflācijas un pirktspējas ietekmē to vērtība mūsdienās būtu 50 miljoni.

Ja apskatām pērnās sezonas apmaksātākos spēlētājus, tad paveras interesanta aina – Džeimss Hārdens no Hjūstonas “Rockets” pēc bruto atalgojuma bija līgas devītais apmaksātākais spēlētājs, bet pēc neto piektais (28,3 milj. -> 15,1 milj.). Kails Laurijs no Toronto “Raptors” no sestās vietas atkrita uz 10. (28,7 milj. -> 12 milj.), bet Maikls Konlijs no Memfisas “Grizzlies” ar mazāku līgumā atrunāto bruto summu, pateicoties nodokļu politikas atšķirībām, saņēma pat vairāk kā Laurijs – 28,5 milj. bruto, bet neto apmērs bija 15,2 milj.

Runājot par Kristapu Porziņģi (Ņujorkas „Knicks”) un Dāvi Bertānu (Sanantonio „Spurs”), tad abu līgumu summas pērn bija attiecīgi 4,5 un 1,3 miljoni, bet „uz rokas” tika saņemti aptuveni 2,7 miljoni un Dāvja gadījumā 800 tūkstoši ASV dolāru.

Jau iepriekš pieminēts, ka pastāv atšķirības starp štatos realizētajām nodokļu politikām. Par to nākamajā nodaļā.

10 miljoni Teksasā ir pieci Losandželosā

Katrā štatā un pat atsevišķās pilsētās ir savas nodokļu politikas, kas nozīmē, ka vienā štatā 10 miljoni „uz papīra” būs, pieņemsim, 4,5, bet citā 6 miljoni. Piemēram, Dvaits Hovards 2014. gadā parakstīja līgumu ar Hjūstonas „Rockets” par 80 miljoniem uz četriem gadiem. Teksasā ienākumiem netiek piemērots štata IIN, savukārt Kalifornijā tas ir 13,3%, kas nozīmē, ka parakstot piecu gadu līgumu par 120 miljoniem ar Losandželosas „Lakers”, spēlētājs „it kā” ir 24 miljonu „vērts”, bet neto viņš saņem tāpat, kā esot “Rockets” – 20 miljonus par sezonu.

„Nodokļu paradīzes” NBA spēlētājiem ir sešas pilsētas – Maiami, Orlando, Sanantonio, Hjūstona, Dalasa un Memfisa. Tas tāpēc, jo Floridā un Teksasā nav jāmaksā štata noteiktais IIN. Tikmēr lielākais IIN ir Losandželosā, Sakramento un Sanfrancisko pilsētās (visas atrodas Kalifornijas štatā), kā arī Toronto (13,2%). Ņujorkā, kur nākamgad spēlēs divi latvieši – Porziņģis un šovasar Bruklinas “Nets” draftētais Rodions Kurucs – štata IIN ir 8,82%.

Jāpiezīmē, ka algas un maksājamo nodokļu apmērs atkarīgs arī no izbraukuma spēlēm. Proti, ja spēlētājs spēlē Maiami, kur štata IIN nav jāmaksā, viņam tas netiek piemērots vien 41 mājas spēlē, bet katrā izbraukuma spēlē konkrētās dienas alga tiek aprēķināta izejot no attiecīgā štata jurisdikcijas. Tie tiek saukti par “Jock Taxes”. Ņemot arī vērā komandu sadalījumu pa divīzijām, kas izveidots balstoties pēc ģeogrāfiskā principa, loģiski, ka spēlēt pilsētā, kur nav vietējais IIN ir izdevīgāk, jo uz Losandželosu (gan divreiz, jo pilsētā ir divas NBA vienības) un citām pilsētām, kur ir augsts IIN, ir jādodas retāk.

Kazinsa brīvprātīgais algas samazinājums – viss pēc notīm

Kā zināms, par labāko līgas centra spēlētāju (pirms traumas) uzskatītais Demarkuss Kazinss parakstījis līgumu ar esošajiem līgas čempioniem „Warriors” par salīdzinoši mazu summu – 5,3 miljoniem. Kaismīgākie šī darījuma kritiķi jau steidza izteikt piedāvājumu, ka būtu jānoteic konkrētas kategorijas spēlētājiem – šajā gadījumā „All-Star” līmeņa – minimālā summa, ko tie var saņemt.

Ja skatāmies no tādas prizmas, pie kā mēs nonākam. Pieņemsim, ka Kazinss iekļaujas noteiktos kritērijos un tiek noteikts, ka tāda kalibra spēlētājs nedrīkst saņemt mazāk kā 15 miljonus par sezonu, bet tajā brīdī līgā ir vien četras komandas, kas iekļaujas algu griestos un var viņu atļauties. Veidojas situācija, ka Kazinsa kā darba ņēmēja tiesības uz brīvu pārvietošanos darba tirgū tiek ierobežotas, kas neatbilst ASV likumdošanai. Un kā jau iepriekš noskaidrojām nodokļu jautājumā, lai arī pastāv līgas vadība, NBA Spēlētāju arodbiedrība un citas iesaistītās institūcijas, NBA ir pakļauta ASV federālajai (un Kanādas) jurisdikcijai.

Atcerēsimies, ka savulaik, pārejot uz Maiami, algas samazinājumiem piekrita gan Lebrons Džeimss, gan Kriss Bošs, senāk arī Gilberts Arenass. Nesenā pagātnē to darīja arī Kevins Durents, bet Kazinsam ir ahileja cīpslas plīsums, kas ir viena no nopietnākajām traumām profesionālajā sportā. Bet par to jau kādā citā reizē…

NBA apgrozās milzu naudas. Ne par velti tā ir vislabāk apmaksātā profesionālā sporta līga pasaulē. 2017. gadā spēlētāju vidējā alga bija 7,1 miljoni (pirms nodokļu nomaksas), taču nereti fani aizmirst, ka ne visa publiski izskanējusī summa nonāk sportistu maciņos.