Cipruss: Diemžēl ģenerālmenedžera iecelšana vismaz pagaidām neko nav mainījusi

Jau vēstīts, ka Latvijas vīriešu nacionālā basketbola izlase neveiksmīgi iesākusi Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, piedzīvojot divus zaudējumus. Pirmajā spēlē tā savā laukumā ar 61:62 piekāpās Bosnijai un Hercegovinai, bet aizvakar viesos ar 104:110 piedzīvoja dramatisku neveiksmi pret Bulgāriju.

“Sportazinas.com” aicināja uz sarunu bijušo vīriešu izlases un esošo Ukrainas kluba Kamjanskas “Prometey” galveno treneri Kārli Muižnieku un bijušo izlases basketbolistu, šobrīd Izglītības un Zinātnes ministrijas Sporta departamenta darbinieku Kasparu Ciprusu, kuri dalījās savos iespaidos par aizvadīto posmu.

“Atziņas ir tādas, ka, pirmkārt, nebija iespējams sapulcēt iespējami labāko sastāvu arī bez Eirolīgas spēlētājiem. Manā ieskatā izlasei noteikti varēja palīdzēt vairāki spēlētāji, kuri šoreiz nebija. Otrkārt, nebija saprotams līdz galam koncepts, ko mēs gribam ar šīm spēlēm panākt. Vai nu katrā variantā ar visām iespējamām metodēm kvalificēties finālturnīram, vai veidot paaudžu maiņu, dodot iespēju vairāk jaunajiem spēlētājiem,” iesāk Muižnieks.

Runājot par Ingu Jakoviču, izlases ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs minēja, ka Ingus iepriekš apgalvojis, ka izlasē būs, bet vēlāk nav pat reāģējis uz telefona zvaniem. Līdzīga situācija bijusi ar Andreju Gražuli.

“Jebkurā gadījumā tiem cilvēkiem, kas par to ir atbildīgi [sastāva komplektēšanu] tādās situācijās jāprot rīkoties aktīvi, uzņēmīgi un izlēmīgi. Ir dažādas metodes, kā šāda veida jautājumus risina. Līdzīga situācija bija arī sieviešu izlasē, kad pirms EČ Rīgā izlasē nespēlēja potenciālā līdere Anete Šteinberga. Man tas nav saprotams,” atbild treneris Muižnieks.

Viņš turpināja: “Saistībā ar izveidojušos FIBA un ULEB situāciju izlašu spēku samērs kļuvis neprognozējams. Arī vairākas “lielās” Eiropas izlases pirmajās kārtās piedzīvoja zaudējumus [Lietuva piekāpās Beļģijai, Serbija zaudēja Gruzijai, bet Spānija atzina Polijas pārākumu, u.c. ], tad par ko mēs vispār varam runāt, ja neesam labākajā sastāvā? Bet atkal – tas ir vadības uzdevums darīt visu, lai mēs tādā būtu.”

Runājot par taktisko zīmējumu, Muižnieks izteicās piesardzīgi, vienlaikus nenoliedzot, ka, viņaprāt, bija atsevišķi brīži, kur varēja pieņemt labākus lēmumus.

“Nevēlos mācīt trenerus, jo katram ir savs redzējums kā viņš redz un veido savas aizsardzības un uzbrukuma sistēmas. Neesmu piedalījies treniņu procesā un nezinu situāciju. Tāpat bija redzams, ka vairākās izšķirošajās epizodēs nospēlējām taktiski nepareizi. Žagara sasteigtais metiens pie +7 mazāk nekā minūti līdz ceturtās ceturtdaļas beigām pret bulgāriem, Ates nevajadzīgā piezīme cīņā par bumbu, neuzsitām piezīmi pie +3 un kopumā bija vairākas epizodes, kurās vajadzēja nospēlēt gudrāk arī pirmajā spēlē.”

“Kā jau minēju, nebija saprotams, kuri ir tie galvenie spēlētāji, uz kuriem likt uzsvaru. Abās spēlēs tika izmantoti visi spēlētāji, tikai Žagars pirmajā nepiedalījās. Manuprāt, ir jābūt deviņiem, desmit, uz kuriem liec likmi. Pret bulgāriem Žagars spēlēja labi, bet pirmajā spēlē pat netika laukumā. Daudzās maiņas brīžiem deva nepieciešamo efektu, brīžiem nāca par sliktu. Tāpat par pieredzējušo spēlētāju piesaisti. Ja viņi nospēlē trīs līdz piecas minūtes, tad rodas jautājums, ar kādiem mērķiem viņi ir izsaukti? Nebija skaidrs, uz ko mēs ejam.”

Muižnieks piebilda: “Darbs, lai uzvarētu, principā bija izdarīts, bet pietrūka mazliet veiksmes. Arī aukstasinība un pieredze, lai noslēgtu spēles sev par labu. Tiešām nevēlos nevienam neko pārmest, bet vēlreiz jāpiemin, ka no tiem, kuri bija pieejami, nedabūjam visu labāko. Es domāju, ka pie tā ir atbildīga izlases vadība.”

Treneris raudzījās uz pozitīvo aspektu, ko var paņemt no šīm spēlēm.

“Priecēja, ka jaunie spēlētāji kā Artūrs Kurucs un Artūrs Žagars sevi parādīja, ka spēj jau šobrīd spēlēt nopietnas minūtes izlasē. Lai arī Žagars ir gados jauns, tomēr viņš ir šajā līmenī nedaudz pieredzējis. Tāpēc var teikt, ka bija kļūdas, bez kurām varēja arī iztikt.”

Noslēgumā Muižnieks sacīja: “Teikt, ka viss ir slikti un mums nav cerību kvalificēties, ir pārspīlēti. Situācija ir sarežģīta, bet treneru korpusam nav viegls darbs. Nākamais logs ir pēc deviņiem mēnešiem un komanda atkal būs jāveido no jauna. Tā būs jauna basketbola sezona un viss varētu būt mainījies. Galvenais ir censties piesaistīt labākos pieejamos spēkus un izveidot labu kolektīvu, kas bija izdevies jau šajā sasaukumā. Redzējām, ka puiši abās spēlēs cīnījās līdz galam un ļoti vēlējās uzvarēt. Šoreiz nedaudz pietrūka, bet nākamreiz jau mēs varam izcīnīt divas uzvaras un situācija jau būs pavisam citāda.”

Arī Cipruss dalījās ar pirmajām atziņām aizvadīto logu.

“Viens no galvenajiem iemesliem, manuprāt, ir slikti nospēlētas beigas abās spēlēs. Abu spēļu galotnēs zaudējām gan taktiski, gan tehniski. Kā viens no iemesliem varētu būt arī lielākās daļas spēlētāju salīdzinoši mazā starptautisko spēļu pieredze izlases sastāvā. Viens ir būt līderim klubā, bet pavisam kas cits – būt līderim izlasē. Pietrūka talants, spēlējot viens pret viens. Prasītos lielāks pienesums no rezervistiem. Brīžos, kad laukuma malā bija Mareks [Mejeris] un Mārtiņš [Meiers], manāmi zuda pārliecība un jauda zem groziem. Noteikti negribu neko pārmest spēlētājiem, jo visiem bija vēlēšanās iet laukumā un cīnīties, ko viņi arī darīja.”

Cipruss arī norādīja uz pozitīvajām lietām, ko paņemt no šī loga: “Noteikti kā labo piemēru varu minēt Žagaru! Pārliecība, ar kādu viņš debitēja oficiālā spēlē, man bija liels pārsteigums. Protams, viņa darbībā bija arī avantūras, bet tas ir tikai normāli viņa vecumā. Man, kā centra pozīcijas spēlētājam, īpaši patika Martiņa Meiera stabilā spēle.”

“Vadībai ir nopietni jāpiestrādā pie komunikācijas. Jāveido attiecības ar klubiem, lai tomēr izdotos piesaistīt arī Eirolīgas komandu pārstāvjus. Bet spēlētājus nedrīkst dalīt – tikpat kvalitatīvai jābūt arī komunikācijai arī citām komandām – gan Latvijas, gan ārzemju – un pašiem spēlētājiem. Jāveido vide, lai spēlētāji rautos uz izlasi,” vienu no galvenajiem uzdevumiem nākotnē min funkcionārs.

Kvalifikācijas turnīrā piedalās 32 komandas, kas sadalītas astoņās grupās. No četrām grupām, kurās spēlē finālturnīra rīkotājvalstis (Čehija, Gruzija, Itālija un Vācija) finālturnīram kvalificējas pa divām labākajām komandām, no četrām citām – pa trim. Spēles notiek trijos izlašu, t.s., logos – 2020. gada februārī un novembrī, kā arī 2021. gada februārī.

Latvijai nākamajā logā abus mačus aizvadīs izbraukumā pret Grieķiju un Bosniju un Hercegovinu, savukārt noslēdzošajā tai divas mājas spēles ar grieķiem un Bulgāriju.

2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs notiks no 2. līdz 19. septembrim četrās valstīs – Čehijā (Prāgā), Gruzijā (Tbilisi), Itālijā (Milānā) un Vācijā (grupas turnīrs Ķelnē, izslēgšanas spēles Berlīnē) un tajā piedalīsies 24 komandas.