Cipruss par Kazahstānas maču: Varēja redzēt koncentrēšanās problēmas

Pēc skaļā panākuma par Kanādu pasaules čempionāta atklāšanas spēlē Latvija nākamajā dienā mačā pret Kazahstānu bija spiesta samierināties tikai ar vienu punktu, piedzīvojot zaudējumu pēcspēles metienu sērijā. Spēles laikā turnīra mājinieki izdarīja vien 13 metienus, kamēr pretinieki – divreiz vairāk. Pēc mača “Sportazinas.com” sazinājās ar pazīstamo Latvijas treneri Aigaru Ciprusu un palūdza sniegt komentāru par spēli. 

Aigar, kāds ir jūsu viedoklis par to, kas notika laukumā? 
Pretinieks arī centās parādīt savu spēku. Es gan lielāku uzsvaru gribētu likt uz emocijām. Uzvara pirmajā spēlē pret Kanādu iedeva tik lielas emocijas, kuras ļoti sarežģīti savaldīt un nākamajā dienā cīnīties ar citu pretinieku, kurš globāli ir vājāks, bet tāpat cienīgs. Sanāca, ka Latvija aizvadīja vienkārši normālu spēli. Vienmēr var atrast kaut kādas nianses, piemēram, pret Kazahstānu ne pārāk labi nospēlējām aizsardzībā un arī pozīciju izvēle nebija tik laba kā pret Kanādu. 

Tāds hokejs – vakardienas mačs iedeva mums daudz emociju, visi gatavojās, visi runāja par 2006. gada čempionāta spēli pret Kanādu [noslēdzās ar 0:11]. Čaļi bija noskaņojušies un nospēlēja ar milzīgu pašatdevi, disciplīnu un pašatdevi, ļoti augstā līmenī. Viss salikās, gan vārtsarga spēle, gan gūtie vārti perioda pēdējās sekundes. Gan mačs pret Kazahstāna, gan jebkura cita nākamā spēle nebūs tādā līmenī, kā ar Kanāda, jo mainās situācija, mainās pretinieki. Vienkārši jāsaprot, ka katrs mačs ir svarīgs un katru dienu jāgatavojas uzvarēt Kanādu. Tā ir liela māksla – savaldīt emocijas un sagatavoties nākamajam mačam [pēc lielās uzvaras].  

13 metieni pa vārtiem 60 minūšu laikā ir viela pārdomām?
Mēs vienmēr gribam un ceram uz maksimumu, tas attiecas arī uz metieniem. Ne vienmēr tas izdodas, un tajā pašā laikā ir brīži, kad tu vari izdarīt 13 metienus, izveidot vairākus bīstamus momentus un iemest trīs-četrus vārtus. Kā arī pretēji – var mest 40 reizes un neko neiemest. Ja Kanāda visu darīja brīvāk, gan paši spēlēja, gan ļāva to darīt arī mums. Kazahstāna nedeva Latvijai daudz iespēju, viņi visu darīja organizētāk, daudz bloķēja un metieni vienkārši nelidoja līdz vārtiem. Pilnīgi savādāka stila komanda, domāju, ka kazahi labi noskaņojās šim mačam, it īpaši pēc Latvijas uzvaras pirmajā spēlē.  

Varu pateikt, ka ar katru nākamo maču mums būs arvien grūtāk, jo uzvara pret Kanāda deva mums slavas prieku, bet līdz ar to tagad visi pretinieki vairāk noskaņojas un vairāk mūs pēta. “Ar šo komandu nevar jokot, viņi labi spēlē un var apspēlēt Kanādu” – aptuveni šādas domas varētu būt citu izlašu nometnēs. Līdz ar to visi būs vairāk noskaņoti nekā parasti. 

Kas jādara mačā pret Itāliju, lai neatkārtotos “Kazahstānas scenārijs”?
Jāiemet viena ripa vairāk nekā Itālija. Bet, ja nedaudz nopietnāk, tad maksimāli ātri jāmēģina pārstrādāt pret Kanādu gūtās emocijas. To uzvaru no galvas neizmetīsi, bet jāsaprot, ka priekšā ir nākamās spēles, kurās arī jācīnās ar tādu pašu pašatdevi un cīņassparu. Var gadīties dažādi, bet pašlaik Itālija nav komanda, kura spētu mūs pārsteigt. Labi saprotam Itālijas un Latvijas iespējas, mums tās tomēr ir labākas. Jāiegulda darbs un jāturpina strādāt. Pret Kazahstānu jau nebija traki, bet varēja redzēt koncentrēšanās problēmas, it īpaši otrajos ielaistos vārtus, kad paši guvām un uzreiz ielaidām. Tas arī dod pavedienus, kā attīstīsies spēle. Katra sekunde, katra maiņa ir ļoti svarīga.