“Varbūt kaut ko mācīs priekšdienām…” – vai latvieša rūgtais sudrabs mainīs disku golfu?
21 gadu vecais Rainers Balodis svētdien ASV kļuva par pasaules vicečempionu disku golfā. Tomēr šim īpašajam panākumam līdzi nāk arī rūgtuma piegarša, jo Balodis bija pavisam tuvu pasaules čempiona titulam, taču latvietis sacensību izskaņā saņēma visai pretrunīgu sodu, kas situāciju mainīja un izraisīja plašas diskusijas disku golfa pasaulē.
Kas tad notika? Tātad – Balodis pēc četrām kārtām bija pasaules čempionāta līderis, un arī pēdējā jeb fināla kārtā līdz pat tās izskaņai bija pirmajā vietā. Finālā pēc 16 groziem Balodis joprojām bija priekšā par divu metienu tiesu, bet priekšpēdējā 17. grozā latvietim tika fiksēts pārkāpums – proti, metiena brīdī viņa kāja, iespējams, atradās ārpus noteikumos paredzētās zonas, kas nozīmēja soda punktu.
It kā viss izklausās loģiski – pārkāpti noteikumi, seko sankcijas. Kāpēc ir diskusijas? Kāpēc Balodi ārzemju forumos aizstāv pat paši amerikāņi? Kur tad slēpjas problēma? Tajā, ka runa ir par epizodi, kad izšķiras pasaules čempiona tituls, un tajā, ka Baloža pārkāpums bija tik minimāls, ka arī pēc video atkārtojumiem nebija viennozīmīgas atbildes, vai sods bija patiešām pelnīts. Turklāt disku golfā noteikumu ievērošanu lielā mērā uzrauga paši spēlētāji, kuri norāda uz savu konkurentu “brāķiem”.
Bet ko tālāk? Vai Balodim ar šo pretrunīgo situāciju vienkārši jāsamierinās un viss? Vai ir kādas iespējas kaut ko mainīt? Lai saprastu, cik pamatots bija lēmums, portāls “Sportazinas.com” sazinājās ar Latvijas Disku golfa federācijas (LDGF) prezidentu Rūdolfu Šadrinu.
“Situācija šobrīd ir redzama sociālajos tīklos un visapkārt. Pats vakar skatījos, mēs domājām un diskutējām. Es pats esmu sacensību direktors un organizēju turnīrus, un šī situācija ir ļoti delikāta. It īpaši tāpēc, ka tika iesaistīti vienas komandas pārstāvji, kuri pēc tam paziņoja par šo pārkāpumu visai grupai. Tīri teorētiski pati grupa varēja iesaistīties šajā situācijā. Rainers gan pats nevarēja iesaistīties, bet pārējie divi [amerikāņu spēlētāji] – Rikijs [Visockis] un pasaules čempions [Sailess] Šulcs – varēja iesaistīties, taču viņi to neizdarīja,” skaidroja Šadrins.
Kas pasaules čempionātā bija citādāk?
“Pēc disku golfa noteikumiem vispirms lemj grupa, un grupa var piešķirt sodu – viens pats spēlētājs sodu iedot nedrīkst. Ja es viens esmu redzējis pārkāpumu, es vienpersoniski sodīt nevaru, tam jābūt visas grupas lēmumam. Taču šajā situācijā ir cits aspekts – grupa neredzēja, bet, tā kā šīs ir lielās “Major” sacensības, tad šai līderu grupai jeb “lead card”, kas cīnās par titulu, līdzi arī nāk turnīra direktori. Šajās sacensībās līdzi gāja pat trīs direktori, un turnīra direktors var pieņemt lēmumu neatkarīgi no grupas. Ja viens spēlētājs paziņo par pārkāpumu, viņš var vērsties pie direktora, un direktors, ja ir redzējis, var šo pārkāpumu akceptēt un vienpersoniski piešķirt sodu. Principā tā arī notika – māršals jeb turnīra direktors piešķīra sodu, jo pārējā grupa to neatbalstīja,” norādīja LDGF prezidents.
Šadrins arī piekrita tam, ka sāpīgāku visu padara tas, cik atbildīgā brīdī tāds lēmums tika pieņemts. “Vai tas bija sods, vai nebija, vai tā kāja bija aiz marķiera, skatoties pretī grozam, vai nebija… Šādā situācijā milimetri vai pat centimetri var daudz ko izšķirt. Bet te jau jāskatās arī no sportiskā viedokļa – cik svarīgas bija šīs sacensības un cik svarīgs ir šāds lēmums tieši priekšpēdējā grozā. Un šajā brīdī tas viens punkts izšķīra visu – ja tas punkts netiktu piešķirts, Rainers, visdrīzāk, būtu uzvarējis.”
“Jā, nevar zināt, kā viss būtu sagrozījies pēdējā grozā, ja Rainers zinātu, ka ir viena punkta vadībā, bet, ieejot 18. bedrītē, ar iedoto sodu viņiem bija vienāds rezultāts. Un to Rainers zināja. Bet šī tāpat ir ļoti, ļoti sarežģīta situācija. Tāpat kā citos sporta veidos, kur ir tiesneši – tiesnesis pieņem lēmumu un tas ir galējs,” pauda Šadrins. “Ja tiesnesis kaut ko ir palaidis garām vai nav redzējis, sabiedrība var spriest – piemēram, basketbolā pēdējā sekundē bija sods vai nebija. Šajā situācijā tiesnesis, kas nāca līdzi, pieņēma un akceptēja šo lēmumu. Mēs varam dusmoties uz grupas biedru, kurš norādīja uz kļūdu, vai uz tiesnesi, kurš pieņēma sodu, bet tāds ir sports. Tā ir sporta sastāvdaļa un no tā mēs varam tikai mācīties. Pēc tam var izvērtēt situāciju un domāt – varbūt Profesionālā disku golfa asociācija pieņems citus noteikumus vai pārskatīs šo gadījumu. Mēs tur neko ietekmēt nevaram.”
Amerikāņi, amerikāņi, amerikāņi…
Šadrins tāpat paskaidroja, ka pasaules čempionātā, līdzīgi citās disku golfa sacensībās ASV, direktori ir amerikāņi. Un, ņemot vērā, ka Baloža pārkāpumu arī fiksēja amerikāņu spēlētājs, rodas jautājums – vai nevar rasties neobjektivitāte un interešu konflikts? Vai disku golfa turnīros, kuros amerikāņu spēlētāju īpatsvars ir ļoti liels, nebūtu nepieciešamas izmaiņas? “Tas īstenībā būtu labs jauninājums – noteikt, ka vienam no turnīra direktoriem jābūt no Eiropas vai citas valsts,” atzina LDGF prezidents.
“Mēs zinām, ka basketbolā, ja spēlē Latvija pret Lietuvu, tiesnesis nebūs ne latvietis, ne lietuvietis, bet gan no kādas citas valsts, lai nebūtu interešu konflikta. Es domāju, ka šī situācija kaut ko mācīs priekšdienām. Jo līdz šim viss noteikumu robežās ir ievērots, un šis ir pirmais tāda mēroga gadījums, par ko vairāk un plašāk runās. Nezinām, kā būs, bet domāju, ka mēs sazināsimies ar Profesionālās disku golfa asociācijas Eiropas pārstāvi, kurš tālāk kontaktējas ar Ameriku. Kā zināms, šis sporta veids nāk no Amerikas un teju visas lielās sacensībās, lielākie “Major” turnīri notiek tur. Ir daži posmi, kad amerikāņi brauc uz Eiropu – piemēram, Tallinā un arī Somijā, kur pagājušogad pirmo reizi notika pasaules čempionāts. Eiropa strauji attīstās, tāpēc arī eiropieši pēdējā laikā vairāk iesaistās organizēšanā un rāda aizvien labākus rezultātus.”
Kas ir pozitīvais?
Neraugoties uz rūgto pasaules čempionāta izskaņu, Šadrins uzsvēra Baloža iespētā nozīmi. “Tas ir unikāls sasniegums Latvijas disku golfa vēsturē. Protams, beigās mēs visi vēlējāmies un cerējām uz pirmo vietu, bet arī otrā vieta, vai pat tā būtu trešā, ceturtā vai iekļūšana TOP 10 pasaules čempionātā, kur spēlē 250 pasaules spēcīgākie spēlētāji, ir kaut kas tāds, uz ko Latvija varēja tikai cerēt. Bet mēs esam šeit! Zinām, ka mēs – Latvija – arī varam! Ja spēlējam, braucam un piedalāmies, mēs spējam konkurēt ar spēcīgo Amerikas [disku golfa] sēriju un parādīt, ka arī kaut ko spējam,” sacīja LDGF prezidents.
“Ļoti ceru, ka tas [Baloža panākums] dos grūdienu jaunajiem sportistiem – galvenais ir iet laukumā, spēlēt un darīt. Protams, mēs arī ceram, ka parādīsies arvien vairāk jaunu treneru un spēlētāju, un visa sistēma tālāk varēs veidoties daudz raitāk. Pagaidām mūsu disku golfa sistēma balstās uz vecākiem, uz to, ka spēlē vecāku bērni, vai arī uz to, ka laukums atrodas tuvu kādai skolai, ciematam vai pilsētai, un tādā veidā bērnu grupiņas pavelkas uz spēlēšanu.”
“Lai gan mums ir daži treneri, pie kuriem var vērsties individuāli, lai uzlabotu prasmes, tas vairāk notiek pašmācības ceļā. Bet kopumā grūdienam vajadzētu būt. Ja salīdzina ar citiem sporta veidiem, piemēram, pludmales volejbolu, kurā pats esmu ilgu laiku bijis iekšā – tiklīdz olimpiskajās spēlēs tika izcīnīta bronzas medaļa [to 2012. gadā paveicot Mārtiņam Pļaviņam/Jānim Šmēdiņam], tā pieaugums pludmales volejbolā uzreiz bija acīmredzams,” noslēdza Šadrins.
