Daira Bertāna komandas biedrs Okafors pirmajās NBA sezonās cīnījies ar depresiju

Šobrīd Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu Ņūorleānas “Pelicans” pārstāvošais centrs Džalils Okafors, kurš 2015. gada draftā tika izraudzīts ar trešo numuru, pirmajās sezonās profesionālajā basketbolā cīnījies ar mentālām problēmām.

Okafors šajā draftā tika izraudzīts augstāk par Dalasas “Mavericks” spēlētāju Kristapu Porziņģi, kuru Ņujorkas “Knicks” izvēlējās ar ceturto numuru. Šobrīd viņš ir komandas biedrs Dairim Bertānam, kurš šosezon kļuva par “Pelicans” basketbolistu.

Lai arī Okafors savulaik tika uzskatīts par vienu no tā brīža talantīgākajiem jaunajiem spēlētājiem, viņa pirmās sezonas izvērtās sarežģītas.

Savas pirmās divas sezonas NBA viņš aizvadīja Filadelfijas “76ers” rindās, pēc tam amerikānis tika aizmainīts uz Bruklinas “Nets”, bet šobrīd viņš pārstāv Ņūorleānas “Pelicans” vienību. ASV augstskolu līmenī viņš spēlēja slavenajā Djūkas Universitātes vienībā pie ne mazāk slavenā trenera Maika Kžiževska.

Pirms pievienošanās “Pelicans” Okafors nemaz nezināja, vai vispār ir vērts turpināt spēlēt basketbolu NBA līmenī, jo iepriekšējā sezonā “Nets” rindās basketbolists nereti tika atstāts ārpus mača pieteikuma, kaut arī nebija savainots. Treneri tobrīd nesaskatīja Okaforam vietu spēlētāju rotācijā. Bruklinas komanda, kuru šobrīd pārstāv Rodions Kurucs, aizvadīto sezonu ar Okaforu ierindā pabeidza ar uzvaru-zaudējumu bilanci 28-54.

Basketbolists, pārstāvot “Nets” vienību, bija ieslīdzis mentālās problēmās. Okafors caurām naktīm spēlējis videospēli “Fortnite” un nav vēlējies atstāt savu māju, lai neviens viņu nepamanītu. “Es vēlējos izvairīties no reālās pasaules”, medijam “Nola” sacīja basketbolists. Tas bija tumšs periods manā dzīvē un es pilnīgi noteikti nebiju laimīgs – nevēlējos atstāt savu māju.”

“Koledžā tiku augsti novērtēts un nespēlēšana manī radīja izmisumu. Cietu ne tikai es, bet arī mana ģimene. Nevēlējos iziet no mājas un nevēlējos būt redzams,” sacīja Okafors, kurš deviņu gadu vecumā zaudēja savu māti. “Nezinu, vai tā “melno” sabiedrības iezīme, bet cilvēkiem teicu, ka man viss ir kārtībā.”

Okafors pauda, ka saskāries ar kultūršoku savā pirmajā NBA sezonā. Viņš savainojuma dēļ “76ers” rindās nespēlēja pēdējos divus mēnešus, tomēr šī sezona kopumā bija katastrofāla, jo Filadelfijas vienība sezonu pabeidza ar vienu no visu laiku sliktākajām uzvaru un zaudējumu attiecībām 10-72.

Lai arī vidēji šajā sezonā Okafors tika pie 17,5 punktiem vidēji mačā, Filadelfijas sezona sākās ar 0-18. “Man tas noteikti bija kultūršoks. Djūkas Universitātes treneris mani jau pirms tam brīdināja, ka tāda situācija var būt un ka man jābūt gatavam zaudēt spēles. Klausījos, ko viņš teica un pie sevis domāju – viss būs kārtībā! Kad nokļuvu šajā situācijā, bija jātiek pāri daudzām lietām.”

Otrajā sezonā “76ers” komandai veicās mazliet labāk, jo tā finišēja ar 28 uzvarām un 54 zaudējumiem. “Otrā sezona, iespējams, bija grūtāka nekā pirmā, jo vairākas spēles nācās izlaist ceļgala traumas dēļ, turklāt man pēc tam bija arī operācija. Tobrīd šķita, ka tas nekad nebeigsies.”

Pēc tam viņš tika aizmainīts uz Bruklinu, bet situācija neuzlabojās. “Vēlējos sākt visu no sākuma, bet nebiju mentāli gatavs. Nezinu, kas notika, kad tur nokļuvu.”

Arī Okafora personīgais treneris Deivids Aleksandrs piekrita, ka viņš bija mentāli “salūzis” pirmajās NBA sezonās. “Domāju, ka laiks Filadelfijā un Bruklinā iznīcināja Okafora pārliecību par saviem spēkiem.”

Kopš došanās uz “Pelicans” komandu Okafors aizvada savu karjeras labāko sezonu. Viņam ir visu laiku augstākais efektivitātes rādītājs karjerā  (17,5). Tāpat viņš šosezon guvis 58,5% metienu no spēles, kā arī vidēji sakrājis 18,0 punktus un 10,8 atlēkušās bumbas vidēji 36 minūtēs spēlē.

Okafora tetovējums par godu savai mātei