Dairis par Dāvi: Nedomāju, ka viņš dzīsies pēc kaut kādas komandas, lai tikai būtu NBA

Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns podkāstā “Bufete” komentējis sava brāļa Dāvja perspektīvas Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), atcerējās savu pieredzi šajā līgā, kā arī atklāja, ka nākotnē varētu aizdomāties par Latvijas basketbola savienības (LBS) vadīšanu.

“Nevar noliegt to, ka talantu ziņā labākie spēlētāji ir savākti NBA. No karjeras viedokļa tas ir lielākais sasniegums,” atceras latvietis, kurš 2018./2019. gada sezonā Ņūorleānas “Pelicans” sastāvā aizvadīja 12 mačus. “Cik man ir informācija, tad tas, ka viņi dabūja pirmo piku [ar kuru vēlāk izvēlējās Zionu Viljamsonu] ir galvenais iemesls tam, ka es tur nepaliku. Īsti necerēju, tomēr vienojāmies, ka vasarā braukšu atpakaļ, lai piestrādātu pie dažām lietām. Tad arī pēc drafta viņa darīja zināmu, ka ies citu ceļu,” stāsta basketbolists.

Pašlaik NBA spēle Daira brālis Dāvis, kurš pirms divām nedēļām tika aizmainīts no Oklahomasitijas “Thunder” uz Šarlotas “Hornets”. Dairis pauž pārliecību, ka Dāvim nevajadzētu steigties ar aizbraukšanu no NBA. “Mans viedoklis ir tāds, ka atgriezties Eiropā var jebkad. Nedomāju, ka viņš dzīsies pēc kaut kādas komandas, tikai lai būtu NBA, bet ja būs kaut kas interesants, tad noteikti. Pēc tam nākot uz Eiropu tas opcijas būs vairākas, es to pats piedzīvoju pēc 12 spēlēm, man Eiropā bija izvēle, uz kurieni iet.”

Jautāts par ceļu pēc karjeras beigām, Bertāns kā vienu no opcijām min LBS prezidenta krēslu. “Tas būtu viens variants un es redzu to kā vienu no veidiem, kā es pēc karjeras beigām varētu palīdzēt Latvijas basketbolam. Tur arī jāsaprot politisko pusi, ar basketbola zināšanām nepietiks. Bija caur joku sarunas gan ar Janičenoku, gan ar Ciprusu, ka viņi mani labprāt lēnām parādītu, kā tas viss darbojas. Tas ir viens veids. Lai paliktu basketbolā, man tas šķiet loģiskākais virziens.”

Tikmēr nodarboties ar trenēšanu Latvijas izlases kapteinis negrib, jo tas prasa milzīgus emocionālus resursus. “Kļūt par treneri es negribētu, jo viņi mājās ir vēl mazāk nekā spēlētāji. Es apbrīnoju trenerus, jo nezinu, ko pats izdarītu, ja es uzzīmētu shēmu, kā jāspēlē, un viņš izdara kaut ko pilnībā citu. Droši vien, ka es sevi nekontrolētu.”