Kādreizējais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Lauris Dārziņš raidījumā “MVPersonība” atskatījies uz savu karjeru, kā arī vērtējis Rīgas “Dinamo” pienesumu Latvijas hokejam un viņa karjerai.
Dārziņš izteicās Rīgas “Dinamo” devumu Latvijas hokejam. “Tas deva augsta līmeņa hoķi. Visi tam pieskārās, jo nezinu, vai visiem būtu iespēja pieskarties tāda līmeņa hokejam. Negribu izvirzīt hipotēzi, ka tagad medaļa ir “Dinamo” dēļ vai tieši tāpēc, ka nav “Dinamo”, bet lai vai kā, tad arī šajā izlasē no 25 cilvēkiem 20 ir bijuši “Dinamo”. Kāds vairāk, kāds mazāk, bet tomēr tā bija iespēja pasaules līmenī. Sportiskais līmenis bija augsts un domāju, ka treneriem bija viegli pēc tam strādāt ar spēlētājiem izlasē, jo tas līmenis bija diezgan pietuvināts pasaules čempionāta līmenim. Ko tur liegties – tas bija augsta līmeņa hoķis.”
“Man citreiz prasa, vai negribēju vēl spēlēt čempionātā. Bet nebija īsti tādas iespējas,” atklāja Dārziņš. “Ja būtu piekritis spēlēt Latvijas čempionātā… Visu cieņu, tur puikas, šķaidās, skraida, bet hokeja līmenis nav tik augsts. Ja būtu gadu nospēlējis tur, tad veidotos daudz sliktu ieradumu. Tev varbūt ir daudz laika kaut kur padomāt un, ja pēkšņi tevi iemet PČ līmenī, tad ir ļoti daudz kļūdas. Lai vai cik esi labs spēlētājs, esi apradis ar nedaudz kaut ko citu.”
“Esmu jau pirms tam teicis, ka mana tirgus vērtība bija adekvāta,” atzina bijušais hokejists. “Nejutos apdalīts, bet nevaru teikt, ka kaut kad jutos pārmaksāts. No sākuma kūleņoju pa Eiropu, bet pēdējie gadi bija saturīgi. Pirms “Dinamo” man bija iespēja braukt gan uz Zviedriju, gan uz Krieviju. Pēc tam vienmēr, runājot par līgumiem, bija alternatīva, tāpēc varbūt mana tā cena arī turējās. Man vienmēr aģents strādāja arī Zviedrijas virzienā un varēju braukt arī tur. Man gribētos domāt, ja nebūtu izveidots “Dinamo”, tad kaut ko būtu iespējis.”
“Kazaņā [“Ak Bars”] bija ienesīgākais līgums. Tas bija pēc trīs gadu “Dinamo” posma, kur sevi pierādīju profesionālajā hokejā, ka varu atnest rezultātu,” pastāstīja Dārziņš. “Tajā laikā labi spēlēju noslēdzošajā “Dinamo” gadā pirms Krievijas līguma. Aizbraucot uz Kazaņu, man liekas, ka pirmajās piecās spēles iemetu divus golus, bet jau tad zvanīju aģentam un teicu, ka “viss un mani pīpēs ārā droši vien”, jo piecās spēlēs ārzemniekam tikai divi goli. Viņš teica, lai nomierinos, jo pēc algu budžeta esmu 18. komandā.”