Kaspars Daugaviņš | Foto: Zane Bitere / LETA
Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš sarunā ar žurnālu “Santa” atcerējies savus spilgtākos karjeras mirkļus.
“Smagākajos brīžos mēģinu atcerēties divas lietas: ka ārkārtīgi mīlu savu darbu – hokeju – un vienmēr esmu gribējis izdarīt to, kas citiem nav izdevies. Man ir bijuši divi mērķi – būt visjaunākajam hokejistam, kas iekļuvis pieaugušo izlasē, un spēlēt NHL. Abus esmu sasniedzis. Treniņos nemitīgi sevi fiziski izaicinu. Tas ne vienmēr ir patīkami, bet tad sev saku: tas tev palīdzēs sasniegt cerēto. Kopumā man ir mega laba dzīve. Tā ir prasījusi daudz veselības, man bijušas četrpadsmit operācijas, esmu redzējis, kā laukumā mirst cilvēks, esmu spēlējis ar lauztu roku un pēc spēles nonācis reanimācijā. Bet pats to esmu izvēlējies un esmu tam morāli sagatavots. Tā ir panākumu cena un darba daļa,” izteicies hokejists.
“Astoņpadsmit gadus Latvijas izlasē jutos, ka vienmēr zaudēju. Ar to nevar sadzīvot, to var tikai neizrādīt, bet sāp tik un tā. Lielu uzvaru dzīvē ir maz. Bet ar vienu uzvaru vari atspēlēties par zaudējumiem. Tāpēc ir svarīgs sestais spēlētājs – visas valsts mīlestība. Kad sāpēs un zaudējumos sajūti to, tad it kā ieej tunelī un tevi uz priekšu dzen buļļa spēks. Un vēl – agrāk uz krekliem bija tikai numuri, tagad ir arī uzvārdi. Arī tas motivē. Mani sasniegumi ir visas manas dzimtas sasniegumi,” atzinis Daugaviņš.
Pasaules čempionātā, kur Latvija pirmo reizi vēsturē izcīnīja bronzas medaļas, Daugaviņš izcēlās ar septiņiem (4+3) punktiem, vienlaikus kļūstot par valstsvienības visu laiku rezultatīvāko spēlētāju pasaules čempionātos – viņa rēķinā 11 turnīri, 71 spēle un 41 (19+22) punkts.