Daugaviņš: Skatos uz cilvēkiem, kuri no deviņiem līdz sešiem sēž ofisā – es tā nevarētu

10/11/2020 12:58
Nokopēts
Kaspars Daugaviņš pie

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas apgabala “Vityaz” uzbrucējs Kaspars Daugaviņš komandas mājaslapā atbildējis uz līdzjutēju jautājumiem.

“Uzskatu, ka tagad hokejs kļuvis vienāds. Visi cenšas spēlēt kanādiešu stilā – ātri un agresīvi, man tas patīk. Tagad spēlēju KHL, agrāk spēlēju arī Šveicē un NHL. Salīdzinu un redzu, ka hokejs visur ir diezgan līdzīgs,” stilus dažādās valstīs salīdzina pieredzējušais hokejists.

Jautāts par to, kāpēc viņš vispār spēlē hokeju, Daugaviņš atbild, ka tas ir viņa mīļākais darbs, no kura viņš gūst prieku. “Nevaru iedomāties dzīvi bez hokeja. Es skatos uz cilvēkiem, kuri agri ceļas, dodas uz ofisu un sēž pie datora no deviņiem līdz sešiem – es tā nevarētu. Bet pamodiniet mani jebkurā laikā, un es iešu spēlēt. Un par to vēl maksā naudu un tu vari pelnīt iztiku. Vai tad tā nav pasaka?

Agrāk hokejs bija mana dzīve, tagad tikai daļa no tās. Man ir piedzimuši bērni un daudz laika jāvelta ģimenei, tagad tā ir pirmajā vietā. Bet kad man nebija sievas, tad hokejs bija pirmajā vietā,” atceras hokejists.

Iepriekšējā sezonā Daugaviņš ar 40 (19+21) punktiem 59 mačos kļuva par Maskavas “Spartak” otro rezultatīvāko hokejistu pamatturnīrā. Tomēr Krievijas galvaspilsētas klubā viņš nepalika un starpsezonā pārcēlās uz “Vityaz”. “Tas ir jautājums “Spartak” vadībai. Pēc sezonas beigām es gaidīju jaunu piedāvājumu, bet tā arī nesaņēmu, man pateica, ka neesmu vajadzīgs komandai. Tas arī viss, sāku meklēt jaunu darbu,” savu pāreju komentēja uzbrucējs.

Sezonas sākums jaunajā komandā sanāca īpaši veiksmīgs latvietim, kurš vienu brīdi atradās līgas rezultatīvāko hokejistu saraksta augšgalā. “Sajūtas bija īpašas. Kad tu esi līderis, pret tevi spēlē daudz agresīvāk. Vienmēr velta vairāk uzmanības, lai tevi nosegtu. Tādēļ arī atbildība ir lielāka. Jābūt gatavam, ka katra spēle būs grūtāka,” saka uzbrucējs.

Jautāts par savas karjeras pirmsākumiem, Daugaviņš piemin, ka aprīļa beigās un maijā visa Latvija sēž pie televizoru ekrāniem un atbalsta savu izlasi pasaules čempionātā. “Es nebiju izņēmums, skatījos, kā spēlēja Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš… Man bija arī hokejistu kartiņas, bet tad es apmainījos ar savu kaimiņu – atdevu viņam kartiņas, pretī saņemot formu. Pierunāju vecākus un mani aizveda uz hokeja sekciju, man tobrīd bija desmit gadi.”

Tāpat latvietis atzīmēja, ka viņa bērnības elks bija Sergejs Žoltoks. “Viņš arī spēlēja ar 16. numuru un es paņēmu šo numuru par godu viņam. Neteikšu, ka es līdzinājos viņam, jo Žoltoks bija daudz labāks hokejists. Bet es cenšos spēlēt kā viņš.”

2021. gadā Latvijā notiks pasaules čempionāts. “Ja ķermenis ļaus un nebūs savainojumu, es vienmēr atbraukšu, lai spēlētu par savu valsti. Izlasei atteikt nedrīkst, tas bija mans bērnības sapnis. Pasaules čempionātos debitēju pirms 15 gadiem, kad turnīrs arī notika Latvijā. Un tagad man atkal ir iespēja uzspēlēt pasaules meistarsacīkstēs Rīgā. Un ja vēl skatītājiem ļaus apmeklēt mačus, tad tie vispār būs hokeja svētki.”

Jautāts par maču, kurš visvairāk palicis atmiņā, Latvijas izlases spēlētājs sauc Stenlija kausa fināla sēriju 2013. gadā pret Čikāgas “Blackhawks”, kurā latvietis Bostonas “Bruins” rindās aizvadīja četrus mačus.

TOP notikumi
1
X
2
1.71
-
1.97
4.6
3.75
1.73
1.9
-
1.81
1.12
-
6.5
3.25
3.1
2.3
2.49
4.59
2.49
2.4
4.1
2.25
3.6
3.75
1.93
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām