Daugaviņš: Žēl, ka Rīgas čempionātā mūsu pasaules labākie fani nevarēs dzīt Latvijas izlasi uz priekšu
Grūti noticēt, bet Kaspara Daugaviņa iepriekšējais pasaules čempionāts Latvijas izlases formā bija 2017. gadā. Veselības likstas liedza valstsvienības kapteinim pārstāvēt komandu 2018. un 2019. gadā, savukārt 2020. gadā čempionāts tika atcelts. 33 gadus vecais uzbrucējs joprojām ir enerģijas pilns arī pēc saspringtas sezonas Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Sarunā ar “Sportazinas.com” Daugaviņš atzīst, ka pārbaudes spēļu rezultāti nebija tie labākie, taču atgādina, ka komandas sniegumu jāvērtē pēc pasaules čempionāta mačiem.
Kādas ir sajūtas un emocijas pēc pēdējām pārbaudes spēlēm?
Protams, nepatīkami, ka piedzīvojām divus zaudējumus. Kaut kur uz Šveices fona drusciņ atpalikām ātrumā, bet tas bija labs treniņš pirms čempionāta. Šveice ir viena no ātrākajām komandām mūsdienu hokejā un mums bija iespēja saprast, kādi ātrumi vispār būs turnīrā.
Cik tālu izlase atrodas no optimālās fiziskās formas [saruna notika 16. maijā]?
Uz PČ spēlēm mēs jau varētu būt formā. Nav tā, ka mēs bijām vāji vai kaut kas. Pārbaudes spēļu bija maz un tāpēc kādam varētu šķīst, ka neesam labā formā. Uz čempionāta sākumu vajadzētu būt labi.
Kādēļ pašam nesanāca iemest kaut vienu ripu Šveices vārtos?
Momenti man bija, vienkārši vajadzēja iemest. Jāatgūst pārliecība, tad arī būs goli.
“Vityaz” no jums visu laiku prasīja rezultātu, vai nejūtat psiholoģisko nogurumu, ka arī izlasē tas pats?
Es teiktu, ka izlasē rezultātu prasa no visiem, ne tikai no manis. Valstsvienībā visām maiņām ir diezgan līdzvērtīgi uzdevumi, “Vityaz” bija savādāk. Tur bija pilnīga brīvība laukumā, jo mēs kopā ar Denfortu un Tedenbiju bijā vienīgā maiņa, no kuras prasīja tieši rezultātu. Bet jebkurā gadījumā es neesmu noguris no tā. Patīkami, kad no tevis prasa rezultātu, tas nozīmē, ka esi komandas līderis. Protams, arī jāspēlē attiecīgi, esmu gatavs to lomu uzņemties un ceru, ka čempionātā spēle aizies.
Vai nespiež tas, ka joprojām nav līguma uz nākamo sezonu?
Vienmēr ir patīkamāk spēlēt, kad kontrakts jau ir kabatā. Pārrunas notiek, un cerams, ka drīz arī būs līgums. Jebkurš čempionāts vienmēr ir iespēja sevi parādīt, gan no labās, gan no sliktās puses, vienmēr ir arī tāds risks. Es par to nedomāju, mums ir komandas uzdevumi un centīsimies tos izpildīt.
Vai nāks par labu tas, ka uzreiz jāsāk pret Kanādu?
Tas nav jautājums, uz kuru viegli atbildēt. Tāpat nāksies ar viņiem spēlēt. Varbūt pat forši, ka ar viņiem tiekamies čempionāta sākumā, uzreiz pretī būs viena no pasaules labākajām komandām.
Pārbaudes mačos Latvijai bija septiņi periodi bez vārtiem. Kas jāizdara, lai čempionātā spēlētu rezultatīvāk?
Nekas īpašs nav jādara, vienkārši jātic un spēle aizies. Pārbaudes mačos mēs tikāmies ar labām komandām. Slovākijā mēs varbūt vēl nebijām gatavi fiziski, pēc lielām slodzēm atradāmies diezgan lielā bedrē un bija grūti kustēties. Bet Šveice ir top komanda, kura katru gadu cīnās par medaļām. Viņi neļāva mums gūt vārtus, bet mēs faktiski pirmo reizi spēlējām pilnā sastāvā. Čempionātā būs citas spēles un tad jau vārti kritīs.
Kā komandu ietekmē, ka Covid-19 noteikumu dēļ nav iespējams rīkot kopīgus pasākumus?
Tas ietekmē. Domāju, ka visiem tas kovids ir drusciņ apnicis. Par to pat negribās runāt, vienkārši jādara viss un jāpilda norādījumi, noteikumi ir vienādi visām komandām. Protams, gribētos satikties ar čaļiem, izrunāt kaut kādas nianses, bet to mēs paspēsim treniņos un ģērbtuvē. Tad arī domāsim, kā tālāk spēlēt. Pašlaik sēžam viesnīcā, vienkārši atpūšos, varbūt paskatīšos televizoru, izdarīšu kaut kādas procedūras. Vienkārši jāpagaida, kamēr paies to laiks. Arī laba atpūta citreiz noder.
KHL sezona tika aizvadīta ar skatītājiem, vai nav neierasti atkal spēlēt pie tukšām tribīnēm?
Podoļskā mums arī bija ilgs periods bez skatītājiem, jo arī Maskavas apgabalā kādu laiku darbojās stingri ierobežojumi. Nav jau nekas nepierasts, visi jau ir pieraduši, ka tribīnes ir patukšas. Žēl, ka Rīgas čempionātā mūsu pasaules labākie fani nevarēs dzīt Latvijas izlasi uz priekšu. Spēlētāji to nevar ietekmēt, tā kā vienkārši jāturpina strādāt.
Vai lasiet, ko par izlasi raksta Latvijas medijos?
Cenšos nelasīt, jo tas tikai iedzin galvā liekas domas, it sevišķi pēc zaudējumiem. Uzreiz parādās pārāk daudz ekspertu, kuri mūs noraksta, saka, ka mēs esam nekādi. Tā ir lieka panika, mums pašiem sev jātic. Ir noteiktie uzdevumi un mērķi. Treneri zina, uz ko mēs ejam un ir mūs labi sagatavojuši. Par mums runās čempionāts, nevis draudzības spēles.
Kāds rezultāts būs labs?
Mūsu mērķis ir ceturtdaļfināls, un mēs ejam un skatāmies, ko varam izdarīt. Jebkurš cits rezultāts tiks uzskatīts par neveiksmi.
